Rīt 27.februārī pl. 18.00 kinoteātrī K SUNS notiks Ilmāram Blumbergam veltītās filmas "Es nemiršu", kuru veidojuši režisori Maija Smildziņa un Jānis Rēdlihs.
Filma fiksē Blumberga apziņas plūsmu, kurā laiki, reālie notikumi un kultūras dažādie slāņi mijiedarbojas. Mākslinieka monologs norisinās personālizstādē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" 2013. gadā. Izstādē bija redzami cikli "Visu laiku snieg", "Ne pabeigts darbs", "Tas pats", "Kalpošana" un citi.
Filmas ideja radās izstādes atklāšanas dienā mecenātam Valērijam Belokoņam, Ilmāram Blumbergam un izstādes kuratorei Anitai Vanagai kopīgās sarunās. Filmas mērķis bija iemūžināt paša mākslinieka stāstu par savu izstādi un darbu radīšanu.
"Viss uzrunā. Forma savelk kopā visneiedomājamākās vietas. Lai kā sniega pārsliņas izkustu uz dzeltenā objektīva spožā stikla virsmas. Tā ir lielākā no spēlēm, kur nevar blēdīties. Cilvēks un Dievs. Dzīvība un nāve. Vīrietis un sieviete. Un pats pretī tam," filmā saka Ilmārs Blumbergs.
"Meksikas indiāņu šamaņu mācībā svarīga ir detalizēta dzīves pārskata veikšana, jo tad, kad atnāk nāve, tā par savu upuri izvēlas šo pārskatu - šo fantomu ar cilvēka dzīves pieredzi un emocijām, bet pats šamanis pārviešas par nemirstīgu garu. Ilmārs Blumbergs savā izstādē arī veic šo dzīves pārskatu, un ne velti filmas nosaukums ir ES NEMIRŠU. Filmā viņš to dara rotaļīgi un priecīgi, kā pienākas cilvēkam ceļā uz brīvību, " komentē režisors Jānis Rēdlihs.
Ilmārs Blumbergs ir dzimis 1943. gadā Rīgā. Bērnībā iepazītā Sibīrija māksliniekam ir devusi sapratni par pacietību un mīlestību, vēlēšanos un piepildījumu. Blumberga tēvs, leģionārs, pēc pieciem apcietinājuma gadiem tiek izsūtīts "uz mūžu", un māte kopā ar astoņus gadus veco dēlu 1951. gadā seko viņam uz Tjuhtjetu. Ilmārs nonāk Sibīrijā kā brīvs cilvēks. Pēc Staļina nāves viņš atgriežas Rīgā. Mācās Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kuru pabeidz ar izcilību (1963), absolvē Latvijas PSR Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē (1972). Viņš ir bijis Dailes teātra scenogrāfs (1969 - 1984), veidojis scenogrāfiju arī citos dramatiskajos teātros un Latvijas Nacionālajā operā. Kā multidisciplinārs mākslinieks tiecies atklāt kopsakarības, piešķirot tām skaidru redzējumu. Darbojies grafikā, glezniecībā, veidojis grāmatas, monētu dizainu, skulptūras, pievērsies fotogrāfijai un kino. Saņēmis visaugstākos apbalvojumus visās darbības jomās.