Notiks filmas par tango karali Oskaru Stroku pirmizrāde

 

6. martā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ilonas Brūveres dokumentālās spēles Tapieris pirmizrāde.

Filma stāsta par izcilo Latvijā dzimušo mūziķi,par  tango karali dēvēto, Oskaru Stroku Oskars Stroks, bija krogu muzikants, nenogurstošs komersants un dzīves svinētājs.

Leģendārā komponista Stroka tango mūzika aizvien vēl skan Eiropas lielākajās deju zālēs un restorānos.

Šķiet nebūs pasaulē daudz cilvēku, kuri kaut reizi dzīvē nebūtu dzirdējuši slaveno Stroka tango " Melnās acis", kas atnesa Strokam pasaules slavu. Eiropas tango karalis Oskars Stroks uzrakstījis vairāk nekā 300 melodiju.

Filma "Tapieris" ir stāsts par komponistu, kas cīnās par savu eksistenci - par mūziku un par dzīvi pasaules pirmās ekonomiskās krīzes lielās depresijas laikā. Filmas scenārija autori, režisori un producenti Ilonu Brūveri Stroku atcerēties rosinājuši arī šodienas notikumi Latvijā, kas daudziem piedāvā līdzīgus spēles noteikumus. Stroks ar neveiksmīgo uzņēmējdarbību, mūžīgajiem parādiem un savu nenogurstošo cerību filmā kļūst par mūsdienu varoņa prototipu.

Filmā galveno lomu atveido aktieris Jakovs Rafalsons un Gints Grāvelis, bez tam tajā piedalās arī aktieri Marija Bērziņa, Andris Bulis, Juris Bartkevičs un Juris Lisners. Stroka instrumentālā ansambļa vadība uzticēta vijolniekam Gidonam Grīnbergam.

 Stroka tango ieskaņots pagājušā gadsimta 20.gadu operas solistu Marisa Vētras un Paula Saksa balsīs,šie ieraksti izmantoti arī filmā, tiem pievienojas arī Laimja Rācenāja, Goran Goras un Marijas Bērziņas izpildītās populārās Stroka melodijas.

 "Leģenda par Tango karali aizsākas pirms gadu simta kādā provinces kinoteātrī. Pie klavierēm ekrāna priekšā Stroku apbur mēmā kino kustīgās bildes un viņš - tapieris, turpmāk par dzīvi stāsta savā, mūzikas valodā. Balstoties uz aculiecinieku stāstiem, arhīva dokumentiem, filma "Tapieris" izseko Stroka dzīves līkločiem Rīgā, Parīzē, Berlīnē, Šanhajā un Tokijā,.

Filmas operatore ir Nacionālā kino festivāla "Lielais Kristaps" laureāte Elīna Bandēna. Kinooperatore balvu saņem par darbu pie dokumentālās spēlfilmas "Versija Vera". "Lielā Kristapa" balvu par darbu pie šīs filmas ieguva arī filmas režisore Brūvere.

 Komponists Oskars Stroks padarījis Latviju slavenu ar savām melodijām pagājušā gadsimta 20.gados un 30.gados.

Ak, šīs melnās acis!, Mēness rapsodija, Pēdējais tango, Saki, kāpēc? Šīs skumjās un aizrautīgās tango melodijas 30.gados plūda no restorānu un krodziņu logiem, skanēja deju zālēs un koncertzālēs. Eiropu iekaroja tango, kaislīgas mīlas un atteikšanās sāpju deja. Labākie Rīgas krogi — Alhambra, Fokstrotdīle, Lido — toreiz varēja būt lepni, ka tajos pa vakariem spēlē pats Eiropas tango karalis Oskars Stroks, kas uzrakstījis vairāk nekā 300 melodiju. 

Oskars Stroks dzimis Daugavpilī, cara armijas kapelmeistara Dāvida Stroka ģimenē. Dāvida un Havas ģimenē piedzima astoņi bērni. Četras meitas un četri dēli, jaunākais no bija 1893.gada 6.janvārī dzimušais Oskars. Viņš tika uzskatīts par ģimenes brīnumbērnu, kurš jau 10 gadu vecumā sacerēja pirmās romances.

Kad Oskaram bija 12 gadu,viņš jau mācījās Pēterburgas konservatorijā pie slavenā komponista Aleksandra Glazunova.  Pēterburgas nošu izdevniecība laida klajā divu viņa sacerēto romanču notis. Šajā vecumā, lai nopelnītu naudu mācībām, Oskars sāka spēlēt kinoteātrī pavadījumu mēmajām filmām.