Organiska pārtika nekādā ziņā nav labāka par tradicionāli audzētiem pārtikas produktiem, liecina Lielbritānijā veikta pētījuma rezultāti.
Kaut arī plaši tiek uzskatīts, ka organiska pārtika, kas tiek audzēta bez mākslīga mēslojuma, pesticīdiem un citām ķimikālijām, ir tīrāka, vērtīgāka un garšīgāka, zinātnieki secinājuši, ka nav vērā ņemamu pierādījumu, ka tā būtu veselīgāka.
Stenforda Veselības politikas centra zinātnieki izanalizēja 237 pētījumus par organisku pārtiku, atklājot, ka organiskā pārtika satur mazāk pesticīdu un antibiotiku palieku, taču nebūt nav garantēts, ka tajā nav nekādu ķimikāliju.
Vairāk nekā trešdaļa tradicionāli audzētu produktu saturēja konstatējamas pesticīdu atliekas, bet organiski audzētos produktos šādas atliekas konstatētas tikai 7%. Organiski audzēta cūkgaļai un putnu gaļa arī par 33% retāk saturēja antibiotiku nejūtīgas baktērijas nekā tradicionāli audzēta gaļa.
Savukārt organisko produktu vitamīnu saturs nekādā veidā neatšķiras no tradicionāli audzētiem pārtikas produktiem.
Organiski audzētā pārtikā bija augstāks fosfora līmenis, taču pētnieki norāda, ka tā ir nesvarīga sastāvdaļa, jo reti kuram cilvēkam ir fosfora deficīts organismā.
Organiski audzētie produkti saturēja arī vairāk slāpekļa, kas varētu būt skaidrojams izmantoto ar dabisko mēslojumu.
Vienīgais cits nozīmīgais atklājums bija, ka daži pētījumi liek secināt, ka organiskais piens satur augstāku līmeni omega 3 taukskābes, kas ir svarīgas mazuļu smadzeņu attīstībai un sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.
Stenforda universitātes zinātnieki analizēja 17 pētījumus, kuros salīdzināti cilvēki, kas uzturā lietoja organisku pārtiku, ar cilvēkiem, kas lieto parastu pārtiku, kā arī 223 pētījumi, kuros salīdzināti dažādu pārtikas produktu - augļu, dārzeņu, graudu, gaļas, piena un olu - uzturvērtība un baktēriju, sēnīšu un pesticīdu klātbūtne.
Neviens no pētījumiem, kuros iesaistīti cilvēki, nebija ilgāks par diviem gadiem, līdz ar to nav iespējams izdarīt secinājumus par ilgtermiņa iznākumiem. Un visi pieejamie pierādījumi bija salīdzinoši vāji un ārkārtīgi atšķirīgi, jo pētījumos apskatītie produkti audzēti dažādos apstākļos, norāda pētnieki.
"Daži cilvēki uzskata, ka organiskā pārtika vienmēr ir veselīgāka un uzturvielām bagātāka. Mēs bijām mazliet pārsteigti, ka mēs neko tādu neatradām," skaidroja Stenforda Veselības politikas centra doktore Kristela Smita-Spanglere.
"Mūsu mērķis ir noskaidrot, kas ir pierādīts. Iegūto informāciju cilvēki var izmantot, lai pieņemtu savus lēmumus, balstoties uz viņu satraukuma līmeni par pesticīdiem, viņu budžetu un citiem apsvērumiem," sacīja doktore.
Smita-Spanglere uzsvēra, ka svarīgākais ir, lai cilvēki ēstu vairāk augļu un dārzeņu neatkarīgi no tā, kā tie audzēti, jo vairums rietumvalstu iedzīvotāju tos uzturā lieto nepietiekami.
Saskaņā ar ASV Lauksaimniecības ministrijas standartiem organiskās lauksaimniecības nevar izmantot sintētiskos pesticīdus un minerālmēslojumu, hormonus un antibiotikas. Organiski audzētiem mājlopiem vasaras sezonā jābūt pieejai ganībām.