Ārsti brīdina, kādos gadījumos nedrīkst ēst arbūzus

Dažu veselības stāvokļu gadījumā ir jāierobežo arbūzu patēriņš. Arbūzs mitrina organismu, atbalsta locītavu veselību un regulē ķermeņa temperatūru, vēsta Igaunijas "Postimees".

Auglis satur A, B un C vitamīnus, kāliju, magniju, šķiedrvielas, likopēnu un L-citrulīnu. Likopēns aizsargā šūnas un ādu, savukārt L-citrulīns uzlabo asinsriti un var pazemināt asinsspiedienu.

Arbūzs ir viens no iecienītākajiem vasaras augļiem, patīkams atspirdzinājums karstā laikā. Lai gan arbūzs satur daudz ūdens, vitamīnu un antioksidantu, veselības eksperti brīdina, ka cilvēkiem ar noteiktām veselības problēmām tas jāēd mēreni.

Arbūza galvenā priekšrocība ir augstais ūdens saturs: gandrīz 95% no augļa ir ūdens. Tas mitrina organismu, atbalsta ķermeņa temperatūras regulēšanu, locītavu darbību un palīdz novērst dehidratācijas izraisītu nogurumu.

Turklāt arbūzā ir relatīvi maz kaloriju: 100 grami arbūza mīkstuma satur aptuveni 35 kilokalorijas. Vienlaikus tas satur A, C un B vitamīnus, kāliju, magniju un šķiedrvielas.

Antioksidants likopēns piešķir arbūzam tā sarkano krāsu, palīdzot aizsargāt šūnas no brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Pētījumi liecina, ka likopēns var arī palīdzēt aizsargāt ādu no saules iedarbības kaitīgās ietekmes. Arbūzs, īpaši tā baltā mizas daļa, satur arī aminoskābi L-citrulīnu. Tam var būt vazodilatējoša iedarbība, uzlabojot asinsriti un palīdzot pazemināt asinsspiedienu. L-citrulīns var arī atbalstīt skābekļa piegādi muskuļiem izturības vingrinājumu laikā.

Lai gan arbūzs ir veselīgs, ne visi to var baudīt lielā daudzumā. Cilvēkiem ar diabētu jāzina, ka arbūzs satur dabiskos cukurus un tam ir diezgan augsts glikēmiskais indekss. Lai gan tas var neradīt problēmas mērenā daudzumā, vislabāk ir konsultēties ar ārstu par atbilstošu porciju lielumu. Arī cilvēkiem ar smagām nieru slimībām vai sirds mazspēju jāievēro piesardzība.

Tā kā arbūzs satur daudz ūdens un kālija, pārmērīga lietošana var radīt slodzi organismam, īpaši, ja ārsts ir ieteicis ierobežot šķidruma vai kālija uzņemšanu. Arbūzs dažiem cilvēkiem var izraisīt arī gremošanas problēmas. Tas ir saistīts ar FODMAP ogļhidrātiem, kas cilvēkiem ar jutīgu gremošanu var izraisīt vēdera uzpūšanos, sāpes vēderā vai caureju. Alerģiskas reakcijas, lai arī reti sastopamas, var izpausties kā nieze, izsitumi vai pietūkums.

Pat veseliem cilvēkiem arbūzs jāēd mēreni. Pēc ekspertu domām, lai izvairītos no kuņģa problēmām, vienā reizē ir ieteicams ēst apmēram vienu vai divas šķēles jeb apmēram 200-300 gramus.

Pirms griešanas vienmēr rūpīgi jānomazgā miza, lai izvairītos no baktēriju pārnešanas no naža uz mīkstumu. Arbūzu nepasniedz tikai sagrieztu šķēlēs - tas lieliski garšo salātos (kopā ar fetas sieru, rukolu un piparmētru), kā arī atspirdzinošos desertos un smūtijos. Grilēts vai pannā cepts arbūzs iegūst unikālu garšu - mīkstums kļūst stingrāks un iegūst vieglu karameļu krāsu.

Vērts izmantot arī mizas balto daļu, jo to var izmantot marinētu gurķu vai ievārījumu pagatavošanai.