Brokastis mēdz dēvēt par svarīgāko dienas ēdienreizi, kaut arī bieži vien grēkojam, šo maltīti izlaižot. Bērni jau no mazotnes jāradina ēst brokastis. Kad ir īstais brīdis uzticēties un ļaut bērnam pašam tās gatavot, skaidro Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte Iveta Aunīte, bet brokastu idejās dalās Rimi Bērniem garšas eksperts Normunds Baranovskis.
“Mērķtiecīga vēlēšanās darboties virtuvē bērnam var rasties jau piecu gadu vecumā. Šajā laikā bērns pats var parūpēties par pavisam vienkāršām brokastīm. Ļoti bieži mazi bērni labprāt gatavo brokastis arī citiem, tas ir svarīgs kopā būšanas process,” stāsta psiholoģe. Iveta Aunīte uzsver - ja bērns grib, viņam jāļauj darboties virtuvē. Tomēr pagatavot jau sarežģītākas brokastis un regulāri rūpēties par rīta ēdienreizi būs pa spēkam bērnam no deviņu gadu vecuma. Tas ir laiks, kad bērnā nostiprinās patstāvība un atbildības sajūta. Darbošanās virtuvē un spēja parūpēties par sevi pašam raisīs gandarījumu, ticību savām spējām un līdzvērtības izjūtu. Tieši izvēles iespēja - ēst brokastīs omleti vai putru - var mudināt bērnu gatavot vairāk.
“Nav pareizu variantu, kam ir jāgatavo brokastis. Pats svarīgākais, kāda atmosfēra tiek radīta ēdienreizes laikā. Galvenais, lai tā raisa pozitīvas asociācijas, nevis saistās ar stīvām un formālām sarunām neatkarīgi no tā, kas tiek celts galdā vai kurš ir gatavojis brokastis,” teic Iveta Aunīte. Laba ideja ir brokastu gatavošana pēc maiņu principa. Citās ģimenēs ierasts, ka darba dienās brokastis gatavo katrs sev pats, bet vakariņas ir tas laiks, kad visa ģimene sanāk pie kopīga galda. Svarīgi sabalansēt ģimeniskas noskaņas radīšanu ēdienreižu laikā un patstāvības un noteiktu prasmju ieaudzināšanu bērnos. Kā tieši to organizēt - tā ir katras ģimenes izvēle. Taču ir ārkārtīgi svarīgi, lai ēdienreize nekļūst par vēl vienu pārbaudījumu attiecībām, bet gan par patīkamās saunās pavadītu laiku, kad ne tikai ieturēt maltīti, bet arī veidot savstarpējās attiecības.
“Uzticot bērnam brokastu gatavošanu, mēs palīdzam iemācīties patstāvību un neatkarību, kā arī noteiktas prasmes virtuvē un pamatzināšanas uzturmācībā. Jau laikus, sajūtot bērna interesi par patstāvīgu brokastu gatavošanu, viņu vajadzētu atbalstīt un ierādīt pavisam vienkāršas receptes. Sākumā bērns gatavos bez palīgierīcēm, pēc tam apgūs darbošanos ar sviestmaižu nazi, vienkāršākajām elektroierīcēm, piemēram, tosteri un maizīšu pannu, pēc tam jaubūs gatavs darboties ar blenderi, pannu, plīti un citām iekārtām,” iedrošina Iveta Aunīte.
Normunds Baranovskis iesaka trīs receptes, ko bērni var pagatavot paši. “Vecākiem gan iesaku pirmās reizes būt blakus bērniem un pavērot, palīdzēt. Pirms uzticēt bērnam gatavošanu, atrodi viņam vispiemērotāko nazi, dēlīti un vietu, kur darboties. Tāpat iesaku turēt ledusskapī ērti pieejamas ēdiena sastāvdaļas, piemēram, jau sagrieztas maizīšu sagataves, lai bērns pats noformē vēlamo maizīti. Kad bērns paaugsies, viņš varēs pilnībā uzņemties maizīšu gatavošanu pats,” iesaka Normunds Baranovskis.
Nepieciešams:
Pagatavošana: apsmērē maizi ar krēmsieru, liec kārtās salātlapu, sieru, gaļu un citas sastāvdaļas pēc izvēles.
Nepieciešams:
Pagatavošana: traukā liec 3-4 ēdamkarotes jogurta bez piedevām, pievieno sagrieztus svaigus augļus un ogas, nedaudz riekstu. Saldumam pēc izvēles pievieno nedaudz kļavu sīrupa vai medus.
Nepieciešams:
Pagatavošana: tosterī apgrauzdē maizi, ar dakšiņu samīci pusi avokado. Uz pannas nelielā eļļas daudzumā cep olu ar sāli no abām pusēm. Uz maizītes kārto avokado pastu, virsū liec atdzesētu olu.