Lielākie kafijas patērētāji pasaulē ir somi, tomēr arī Latvijā kafija ir visnotaļ iecienīts dzēriens, kas lielākoties ietekmē cilvēka ķermeni pozitīvi. Farmaceite Ivanda Krastiņa uzskaita vairākus ieguvumus, ko sniedz smaržīgais dzēriens, kā arī norāda situācijas, kad no kafijas lietošanas būtu jāizvairās. Lai saglabātu enerģiju visas dienas garumā, kafijai ir iespējamas arī vairākas citas veselīgas alternatīvas.
Pāris kafijas tasītes dienā labvēlīgi ietekmē vesela cilvēka organismu un dzīves kvalitāti. Kafija veicina darba spējas, stimulējoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu, un smadzenes no kafijā esošā kofeīna saņem enerģiju, līdz ar to darbojas daudz produktīvāk. Uzlabojas koncentrēšanās spējas, loģiskā un analītiskā domāšana. Dzēriens uzmundrina un tonizē organismu, taču arī īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbības ritmu, tādēļ cilvēkiem ar paaugstinātu spiedienu un paātrinātu pulsu būtu jāpavēro, kāda ir pašsajūta pēc kafijas lietošanas. Savukārt tiem, kuriem ir pazemināts asinsspiediens, kafijas tonizējošās īpašības sniegs pozitīvu efektu.
"Kafija ir arī labs antioksidantu avots. Tā pasargā šūnas no pāragras novecošanās un sabrukšanas. Dzēriena smarža un garša sniedz arī emocionālu baudījumu, tādējādi veicinot laimes hormonu - dopamīna un serotonīna - izdalīšanos," stāsta farmaceite I. Krastiņa.
Cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu vai paātrinātu pulsu ir svarīgi kafiju pagatavot pareizi, iespēju robežās samazinot kofeīna daudzumu, vai arī izvēlēties citu alternatīvu, kas sniegs enerģiju. Cilvēkiem ar jutīgu kuņģa zarnu traktu vēlams izvairīties no biežas kafijas lietošanas un tās dzeršanas tukšā dūšā. Ja ir caureja vai bieža vēdera izeja, tad kafijas lietošana jāsamazina vai jāpārtrauc pavisam - tā stimulē zarnu darbību. Menopauzes laikā kafiju jāmalko samērīgi, jo tās diurētisko īpašību dēļ pasliktinās kalcija uzsūkšanās un pastiprinās minerālu izvadīšanās. Gadījumā, ja kafiju tomēr kārojas bieži, būtu jādomā par papildu minerālvielu uzņemšanu. Ar kafijas baudīšanu nebūtu vēlams aizrauties grūtniecēm un sievietēm, kas zīda mazuļus.
Ja kafiju lietot nav ieteicams vai tā negaršo, enerģiju var iegūt arī citos veidos - ierasto kafijas tasi var aizstāt ar kādu no zemāk minētajām alternatīvām.
1. Tradicionālajai kafijai ir vairākas alternatīvas, kas satur mazāk kofeīna. Mundrumu sniegs cigoriņu kafija, zaļā vai roibosa tēja, mačas dzēriens, chai tēja vai kakao.
2. Garastāvokli var uzlabot arī "zelta piens", kā sastāvā nav kofeīna un ko gatavo no silta piena vai augu dzēriena ar mazliet kurkumas un melno piparu, pievienojot tējkaroti medus. Papildus var lietot arī tādas garšvielas kā kanēli, kardamonu, muskatriekstu vai dabīgo vaniļu.
3. Enerģiju radīs arī lakricas saknes tēja - dzēriena neparastā, saldeni svaigā garša labi pamodinās ķermeni un prātu.
4. Rītu iespējams sākt ar veselīgu smūtiju, sablendējot banānu ar apelsīnu sulu vai pienu un saldētām upenēm, zemenēm vai citām ogām.
5. Citrusaugļi, to sula un smarža dod uzmundrinājumu, glāzē izšķīdināts C vitamīns sniegs ātru tonusu organismam.
6. Ja enerģija nepieciešama uzreiz un ātri, noderēs arī tumšās šokolādes gabaliņš, žāvēti augļi vai rieksti.
7. Katru dienu vēlams izdzert vidēji 1.5-2 litrus ūdens, neraugoties uz to, cik daudz cita šķidruma (ar tējām, smūtijiem, zupām) uzņemts dienas laikā. Ūdenim ir būtiska loma - enerģija samazinās, tiklīdz notiek viegla atūdeņošanās. Lai piešķirtu garšu vai smaržu, tīram ūdenim var pievienot kādu citrona šķēlīti, pāris svaigas ogas, gurķa šķēlītes vai piparmētru lapiņas ar ledu.
8. Tiem, kuriem no rīta ir grūti pamosties, kafijas vietā lieliski noderēs kontrastduša. Rūdīšanās jāsāk pakāpeniski, katru dienu ūdens temperatūras amplitūdu nedaudz palielinot.
9. Enerģiju nepazaudēt un uzturēt sevi možu palīdzēs sportiskās aktivitātes. Tam nav jābūt fiziski smagam treniņam, noderēs arī pastaigas svaigā gaisā vai vingrošana, joga, peldēšana, braukšana ar riteni u.tml.
10. Regulāra telpu vēdināšana - brīžos, kad rodas sagurums un sāk nākt miegs, ātra un efektīva palīdzība ķermenim un prātam būs svaigs gaiss.
Pat ja veselība ir laba un meklēt alternatīvas kafijai nav nepieciešams, to jebkurā gadījumā būtu ieteicams pagatavot pareizi, t.i., izvēlēties vidēji apgrauzdētas kafijas pupiņas. To sastāvā bez kofeīna būs arī pietiekami daudz antioksidantu, atšķirībā no šķīstošās kafijas, kas satur gandrīz vai tikai kofeīnu. Ja kafiju negatavo kafijas aparātā, tad malto pupiņu kafija jāaplej ar vārošu ūdeni, jānotur aptuveni četras minūtes un tad jānolej no biezumiem. Paturot tos kafijā ilgāk, dzērienā pieaug kofeīna daudzums, kas lielā koncentrācijā nav vēlams un nelabvēlīgi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu un nervu sistēmu.
Kafiju var gatavot un pasniegt dažādos veidos, sākot no espresso, melnas kafijas, līdz mocha vai cappuccino. Lietojot kafiju regulāri, jāseko līdzi cukura, sīrupu vai citu piedevu patēriņam - cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz lieko svaru, trekna latte ar vairākām tējkarotēm cukura var būtiski palēnināt svara samazināšanās procesu. Tāpat saldā krējuma vai piena vietā var lietot liesāku pienu vai augu - mandeļu, sojas, kokosriekstu piena, kvinojas, rīsu vai griķu - dzērienu. Ja izveidojies rituāls pie katras kafijas tases apēst arī bulciņu vai šokolādes batoniņu, tad, iespējams, būtu jāapsver našķošanās reizes pakāpeniska aizstāšana ar veselīgāku alternatīvu, piemēram, sauju riekstu vai auksti kaltētu zemeņu, pāris žāvētām datelēm vai banānu.