Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai?

 
©F64 Photo Agency

Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.

Kādēļ glābjoša?

Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē - tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk - dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?

Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm - tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.

Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu - viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.

Pret elpceļu infekcijām un ne tikai

Mūsdienās produkti ar salviju sastāvā ir pieejami arī aptiekās - šis lieliskais augs tiek pievienots kā veselību uzlabojoša sastāvdaļa. Ārstniecības salvija sastopama uztura bagātinātājos, kas paredzēti elpceļu veselībai, jo salvija atvieglo norīšanu. Salviju izmanto arī tējā - gan atsevišķi, gan kopā ar citam drogām, jo salvijas lapas var palīdzēt uzturēt augšējo elpceļu funkcijas, atvieglot ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Aptieku plašajā piedāvājumā ir spreji mutes un kakla gļotādai, kas satur salviju, un sūkājamās tabletes ar antiseptisku iedarbību. Tāpat salvija atrodama arī sieviešu veselībai paredzēto tēju sastāvā,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Krūzi salvijas tējas?

Rudens un ziemas sezonā salvijas tēja var būt labs palīgs veselības uzturēšanā. “Uzvāra ūdeni, bet pirms tējas pagatavošanas dažas minūtes pagaida, līdz ūdens mazliet atdziest, jo, uzlejot verdošu, salvijā esošās ēteriskās eļļas iztvaiko. Uz divām tējkarotēm svaigu salvijas lapu vai vienas tējkarotes kaltētu lapu lej ceturtdaļlitru ūdens. Maisījumu apklāj un ļauj ievilkties 10 minūtes. Pirms dzeršanas tēju var saldināt ar medu. Ja nomāc klepus, gripa vai kāda kakla problēma, var pagatavot uzlējumu no salvijas un fenheļa maisījuma. To var dzert kā tēju vai skalot ar to rīkli,” iesaka Ērika Pētersone.

Pētnieki nesnauž

Zinātnieki ik pa laikam pievēršas šķietami pazīstamu ārstniecības augu pamatīgākai izpētei. “Vienā no šādiem pētījumiem tika noskaidrota salvijas spēja pozitīvi ietekmēt atmiņu. 2003. gadā tika publicēts pētījums, kura ietvaros viena grupa jauniešu dzēra salvijas ekstraktu, bet otra placebo. Jauniešiem ik pēc noteikta laika posma bija jāpilda atmiņas tests. Izrādījās, ka salvijas devu ieņēmušie dalībnieki uzrāda krietni labāku īslaicīgo atmiņu, nekā placebo grupas jaunieši,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite.

Tajā pašā 2003. gadā angļu profesors Pīters Houtons Britu farmaceitiskajā konferencē prezentēja atklājumu, kas vēstīja, ka noteiktas salvijas pasugas satur vielas, ko zāļu kompānijas mākslīgi ražo Alcheimera slimības ārstēšanai. Salvia miltorrhiza jeb Ķīnas salviju Āzijā izmanto, lai cīnītos ar cerebrovaskulārajām slimībām jau vairāk nekā tūkstoš gadu. 21. gadsimtā arī zinātne apliecina, ka to var izmantot kā terapeitisku līdzekli Alcheimera slimības gadījumā.