Tāpat kā miljoniem cilvēku dodas vīnu iepazīt uz Franciju, viens no tūrisma galamērķiem visiem alus cienītājiem noteikti ir Čehija. Šis brūvējums ir ne tikai augsti novērtēts visā pasaulē, bet arī čehu nacionālais dzēriens, ar ko vietējie iedzīvotāji lepojas un kuru viņi pēta un kritizē tikpat rūpīgi kā francūži vīnu. Aizrautīgs ceļotājs un “Mežpils alus” someljē Andris Rasiņš dalās savos iespaidos par Čehijā piedzīvoto un iesaka, ko noteikti ir vērts nobaudīt un apmeklēt.
Teju katrs Čehijas iedzīvotājs vismaz reizi ir bijis kādā no alus darītavām, kas ir pamats viņu izpratnei par to, kā tiek brūvēts alus un kas veido to daudzās garšu nianses. Viena no slavenākajām čehu alus darītavām pasaulē “Pilsner Urquell” noteikti ir pirmā, ko apmeklēt gan pieredzējušiem alus pazinējiem, gan vienkārši interesentiem.
Alus darītava atrodas Pilzenē, kas ir 90 kilometru attālumā no Čehijas galvaspilsētas Prāgas. Ekskursijai viegli var pieteikties internetā, turklāt tās tiek piedāvātas ne tikai čehu un angļu valodā, bet arī krievu, vācu, itāļu un franču valodās. Tūres ir labi pārdomātas, interaktīvas, atspoguļo visu ražošanas procesu, turklāt ir pārsteidzoši atklātas.
“Mani pārsteidza, ka čehi ekskursiju laikā nestāsta mītiskus stāstus par 300 gadus senām vectēvu alus receptēm, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Viņi atklāti atzīst - 150 gadus atpakaļ atbrauca vācietis, kuram bija laba pieredze, un iemācīja mums brūvēt šādu alu, tagad mēs darām tāpat. Patiesībā vācieši alu iemācīja brūvēt arī mums un vēl pusei pasaules. Neskatoties uz to, ka alus ir viņu identitātes sastāvdaļa un arī es ierados Čehijā ar pārliecību, ka tā ir viena no lager alus dzimtenēm, viņi nekautrējas atzīt, ka līdz šim neprata tā brūvēt. Tieši šis alus veido arī 95% no mūsu, Latvijas alus tirgus un šeit var redzēt visu ražošanas procesu, izprast to, izgaršot un uzzināt, ko viņi dara, kāpēc viņi dara tieši tā. Turklāt radīt izteiksmīgu, aromātisku, interesantu un baudāmu lager alu ir daudz sarežģītāk nekā tagad populārās jaunās apiņotās alus vai skābo alu šķirnes,” stāsta Andris Rasiņš.
Ekskursijas kulminācija ir vēsturisko alus pagrabu apmeklējums, kuri atrodas puskilometru zem zemes. Tajos var uzzināt, kā alus tika ražots laikā, kad vēl nebija izgudroti ledusskapji, izbaudīt senatnes atmosfēru un nogaršot alu, kas gatavots šajos pagrabos ar vēsturiskajām metodēm, bez mūsdienu iekārtām, kas dzesē alu un automatizēti kontrolē temperatūru. Pēc zinošo gidu stāstījuma un alus degustācijām, kurās tev palīdz pamanīt dažādas nianses, alus garšo pavisam citādi.
Čehijā ir vairāk nekā 40 industriālās alus darītavas un vēl vismaz 70 mazo ražotāju, tāpēc patiesiem alus entuziastiem ar vienu darītavu noteikti būs par maz. Lai iekļūtu vēl kādā, būs nepieciešama mazliet lielāka piepūle, uzrunājot to saimniekus. Andris Rasiņš apmeklēja turpat netālu esošās craft jeb amata alus darītavas “Raven Brewery” un “Beer Factory”.
“Čehijā, kur vasara ir ievērojami karstāka un garāka, auksts alus un auksti alus pagrabi ir visur. Ja runājam par craft aliem, tad gan darītavās, gan restorānos, gan bāros ir ļoti liela alus izvēle. Tomēr visi iet to pašu ceļu, ko pasaulē, un arī Latvijā esošais piedāvājums, īpaši pēdējos divos gados, ir ļoti cēlies un nav sliktāks. Tendences šobrīd visur ir vienādas, un čehi arī seko tām līdzi. Likās ļoti interesanti, ka daudzas darītavas nepieder vietējiem, ja nerunājam par lielajām darītavām. Tieši tās mazās darītavas bija ļoti daudz ārzemniekiem, īpaši no Krievijas,” atklāj Andris Rasiņš.
Ja jums patīk iedziļināties detaļās, esat mēģinājuši alu brūvēt paši vai plānojat to darīt, Čehijas alus darītavas noteikti ir īstā vieta, kur apspriest vissīkākās detaļas. Šis bija arī viens no Andra Rasiņa ceļojuma mērķiem - rast iedvesmu jaunu “Mežpils” alus produktu radīšanai.
“Viņi, protams, izmanto visas vietējās sastāvdaļas, jo labie klimatiskie apstākļi ļauj pašiem izaudzēt gan apiņus, gan miežus. Svaigie apiņi viņiem dod priekšrocību, kas ļauj radīt bagātīgākus aromātus, turpretī, Latvijas ražotājiem ir jāgaida kādu laiku un kvalitāte var atšķirties. Bet, ja godīgi, braucot uz Čehiju, zināju, ka ir jāizdzer un jāpēta labs lager alus un tas bija daudz labāks par eksperimentālajiem aliem, es zināju, ka saņemšu izcilu kvalitāti. Atsevišķi cilvēki Latvijā uzskata lager par lamuvārdu, bet labs lagers ir ļoti baudāms dzēriens. Ja lageri pareizi uzbrūvē, kā Čehijā to dara jau simts gadus, tas ir burvīgs. Turklāt, lager alu šobrīd dažādo un uzlabo arī mazās alus darītavas, tosarp, “Raven”, ko apmeklēju,” turpina Rasiņš.
Kamēr Latvijā gan restorānu, gan alus dārzu apmeklēšanas tradīcijas tikai sāk veidoties, Čehijā cilvēki ļoti daudz komunicē savā starpā, iet ārā, apmeklē alus dārzus un pavada laiku ar draugiem kā Prāgā, tā mazās pilsētās un ciemos. Čehu ali parasti ir ļoti viegli un satur 3 - 4,5 procentus alkohola, kas tos padara par labu partneri vakara pavadīšanai.
“Latvijā esam pieraduši pie maziem krogiem, kur ir iespēja paslēpties pie sava galdiņa nelielā kompānijā, bet tur ir lieli galdi, plaša teritorija un visi sēž viens otram blakus. Piemēram, Prāgas alus krogā, milzīgā kompleksā ar aptuveni tūkstoš sēdvietām un lieliem koridoriem, ap pulksten četriem pēcpusdienā, galdiņu var būt jāgaida arī stundu. Apkalpošana arī ir ļoti ātra, neuzbāzīga un jebkurā brīdī tu jūties, ka esi šeit gaidīts viesis. Un radās sajūta, ka alus litrus te neskaita ne apmeklētāji, ne personāls. Čehi zina, ka alus ir jālej glāzēs un tam ir jāļauj putot, citādi vēderam ar to tikt galā var būt grūti. Čehijā vismaz pusi glāzes veido putas, cilvēki par to neuzraucas un krogi mēdz vienkārši atnest bezmaksas papildu glāzi ar alu. Man bija iespēja iemācīties arī viņu metodes, kā pildīt glāzi, lai tajā lielākoties ir tikai putas,” piebilst Rasiņš.
Čehija joprojām ir nr.1 alus patērētājs pasaulē un vidēji viena vakara laikā tur nereti tiek baudīti trīs līdz četri alus kausi, kas gadā veido 100 - 120 litrus uz vienu iedzīvotāju. Tomēr tāpat kā Latvijā, arī tur šobrīd nedaudz samazinās alus patēriņš, jo cilvēki izvēlas dzert mazāk, bet kvalitatīvāku alu, izvēloties un izbaudot tieši tās alus šķirnes, kas garšo vislabāk.
Bet labs alus Čehijā joprojām tiek baudīts visur un visos iespējamos svētkos. Vai jūs izvēlēsieties doties uz plašajiem alus dārziem, zivju, franču vai citiem restorāniem, jums sniegs iespēju izvēlēties no pieklājīga alus sortimenta. Turklāt arī bezalkoholisko alu tur var baudīt jebkurā krodziņā un vairākos krodziņos ir iespēja izvēlēties pat no piecām alus šķirnēm.
“Vienā no milzīgajiem krogiem Prāgā pirmo reizi dzīvē redzēju, ka ir pat no krāna lejamais bezalkoholiskais alus. Tur cilvēki ir sapratuši, ka nav jāatsakās no alus, ja esi pie stūres vai citu veselības iemeslu dēļ, tev ir iespēja baudīt kvalitatīvu bezalkoholisko alu, nevis tikai limonādes. Arī mums pēdējo gadu laikā veikalos ir pieejama pieklājīga izvēle, lai arī restorānos parasti ir tikai viens piedāvājums,” ar iespaidiem dalās Rasiņš.
Čehi ir gaļas un treknu ēdienu cienītāji un viņu nacionālais ēdiens noteikti ir tartars, ko var nobaudīt jebkur, visdažādākajos veidos un daudzumā. Pat autoostu kafejnīcā būs iespēja iegādāties tartaru. Iecienīti ir arī citi gaļas ēdieni - cūkas stilbi, gulašs, lai arī tie nebūs pieejami visur. Čehiem, protams, ir deserti, taču to ir salīdzinoši mazs, un ēdienkartēs uzsvars ir uz treknu gaļu un maizi. Kopā ar tartaru nereti tiek pasniegta liela bļoda ar grauzdētu saldskābmaizi kopā ar ķiplokiem.
“Protams, tāpat kā visā pasaulē, arī tur šobrīd populāri ir streed food ēdieni. Piemēram, vienā no Prāgas ofisu rajoniem katru dienu ap pulksten 11-12 piebrauc pieci seši ēdināšanas treileri un visi nāk ārā pusdienot. Veidojas rindas un pēc tam cilvēki iet turpat uz soliņa apsēsties, paēst un parunāt ar kolēģiem, veidojot foršu atmosfēru. Un vakarā visi tie paši cilvēki uzreiz dodas uz alus bāriem, kas pēc pulksten pieciem vakarā ir pilni un galdiņu dabūt vairs nevar,” čehu socializēšanās un alus baudīšanas ikdienas rituālu apkopo Rasiņš.