Pērn Latvijā kafiju ik dienas dzēra 80,8% iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Nevienu kafijas krūzīti diena neizdzēra 19,2% iedzīvotāju. Tikmēr vienu līdz divas krūzītes dienā izdzēra 49% iedzīvotāju, trīs līdz četras - 26,5%, bet vairāk nekā piecas krūzītes izdzēra 5,3% iedzīvotāju.
Tikmēr tēju ikdienā dzer 71,6% iedzīvotāju. vienu līdz divas krūzītes dienā izdzēra 54,1% iedzīvotāju, trīs līdz četras - 14,7%, bet vairāk par piecām krūzītēm dienā izdzēra 2,7% iedzīvotāju.
Apmēram puse iedzīvotāju tējai vai kafijai nepievienoja cukuru, kamēr pārējie pievieno vismaz vienu karoti.
Kā liecina SPKC dati, 25,8% iedzīvotāju vienai kafijas krūzei pievienoja vienu karoti cukura, 28,4% - divas karotes cukura, bet 3,9% vienai kafijas krūzei pievienoja trīs un vairāk karotes cukura.
Tikmēr krūzītei tējas vienu tējkaroti cukura pievienoja 23,1% iedzīvotāju, divas karotes - 23,4%, bet vairāk nekā trīs karotes cukura savai tējas krūzei pievienoja 3,5% iedzīvotāju.
Iedzīvotāji uzturā biežāk lieto rupjmaizi, nevis baltmaizi, liecina SPKC Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums par 2018.gadu.
Vienu līdz divas šķēles rupjmaizes dienā apēd 39,2% iedzīvotāju, trīs līdz četras - 22,5% iedzīvotāju, bet piecas un vairāk rupjmaizes šķēles dienā apēd 5% iedzīvotāju. Rupjmaizi ikdienā neēd 33,3% iedzīvotāju.
Tikmēr baltmaizi ikdienā neēd 47,4% iedzīvotāju. Vienu līdz divas šķēles dienā apēd 29,8% iedzīvotāju, trīs līdz četras - 16%, bet vairāk nekā piecas šķēles baltmaizes dienā apēd 6,8% iedzīvotāju.
Saldskābmaizi ikdienā neēd 73,9% iedzīvotāju, savukārt vienu līdz divas šķēles dienā apēd 21,5% iedzīvotāju, bet trīs un vairāk - 4,7% iedzīvotāju.
Šķēli vai divas kliju maizes vai karašas šķēles dienā apēd 22,9% iedzīvotāju, trīs līdz četras šķēles - 9,1% iedzīvotāju, bet vairāk nekā piecas šķēles kliju maizes dienā apēd 1,6% iedzīvotāju. Lielākā daļa jeb 66,4% iedzīvotāju ik dienas neēd kliju maizi vai karašu.
SPKC pētījuma tapšanas laikā notika apmēram 3500 intervijas ar iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumā analizēta Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu izplatība, tostarp smēķēšana, alkohola lietošana, uzturs, fiziskās aktivitātes, mutes higiēna, vakcinēšanās, satiksmes drošība, kā arī iedzīvotāju vēlme mainīt uzvedību, iesaistīties veselības veicināšanas pasākumos. Tas ietver arī datus par Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu un veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu.
