Žāvēti augļi piestāv ziemai. Vienlīdz labi tie noder aizņemtajiem un garlaikotajiem, fiziski aktīvajiem un dīvānā zvilnētājiem, pavārmākslas meistariem un tiem, kurus virtuvē labāk neielaist.
Iespējas patiešām plašas: ēst vienkārši tāpat, likt ziemīgā tējā vai karstvīnā, cept kēksus, pudiņus un augļu maizes, pievienot gaļas un dārzeņu ēdieniem, sacepumiem, sautējumiem vai dažnedažādiem virumiem.
Žāvēšana ir vissenākais konservēšanas veids. Kad augļi zaudē lielāko daļu ūdens, tajos neizdzīvo mikroorganismi, kas izraisa bojāšanos. Vissenākais zināmais avots, kur pieminēti žāvēti augļi, tiek datēts aptuveni ar 1700. gadu pirms mūsu ēras - uz māla plāksnītēm akādiešu valodā aprakstīti ēdieni, kur izmantotas žāvētas dateles, vīģes un rozīnes. Žāvētie augļi izmantoti par saldinātājiem, pievienojot miežu maizei, ko ēda vienkāršā tauta, un kopā ar medu - smalkākam cienastam, ko baudīja pilīs un tempļos. Dateles lika klāt arī gaļas ēdieniem, tās cilvēki ņēma līdzi, dodoties tālā ceļā. Dateļpalmu uzskata par vienu no pirmajiem kultivētajiem augļu kokiem. Cieņā senos laikos bijušas arī rozīnes, ko uzturā plaši izmantojuši senie romieši, bet žāvētas vīģes viņi ierīvējuši ar garšvielām un glabājuši traukos ziemai. Vēlāk žāvēto augļu sortimentam piepulcējās plūmes, aprikozes un persiki, bet šodien gandrīz nav tādu augļu vai ogu, kuri nebūtu pieejami žāvētā veidā.
Rodas jautājums: vai līdz ar ūdeni no augļiem netiek izvadītas arī vērtīgas vielas? Uztura pētnieki noskaidrojuši, ka lielākoties tās saglabājas un kļūst koncentrētākas. C vitamīns gan žāvējot iet bojā, toties citu antioksidantu - fenolu - žāvētos augļos ir vairāk nekā svaigos. Saglabājas šķiedrvielas, kas nepieciešamas, lai labi strādātu zarnu trakts, augstākā koncentrācijā nekā svaigos augļos atrodams betakarotīns, E vitamīns, niacīns (PP vitamīns), dzelzs, magnijs, kālijs un kalcijs.
Nereti dzirdam aicinājumu neveselīgos saldumus aizstāt ar žāvētiem augļiem - dabas dotām konfektēm. Salīdzinot ar saldumiem, kuri satur daudz rafinēto ogļhidrātu un kuros gandrīz nav vitamīnu un citu vērtīgu uzturvielu, žāvēti augļi ir veselīgāka izvēle. Taču arī tajos ir daudz ogļhidrātu, un jāņem vērā, ka žāvētie augļi ir krietni barojošāki nekā svaigi, turklāt tilpuma ziņā mazāki, tāpēc viegli apēdas par daudz. Piemēram, vienu svaigu aprikozi jau var uzskatīt par nelielu uzkodu, kamēr žāvēta - tāds nieka kumosiņš vien ir. Taču 100 gramos svaigu aprikožu ir aptuveni 50 kcal, kamēr 100 g žāvētu aprikožu - ap 285 kcal. Ananasiem šī starpība ir attiecīgi 50 un 340, āboliem 50 un 240, plūmēm 50 un 270, arī citiem augļiem tā ir ievērojama. Protams, jāņem vērā arī enerģētiskās vērtības atšķirība starp šķirnēm, kas reizēm var būt diezgan liela, tāpēc arī dažādos avotos norādīti atšķirīgi dati. Visprecīzāko informāciju vismaz teorētiski var atrast katra produkta marķējumā. Pērkot žāvētos augļus, ir vērts izpētīt norādes uz iepakojuma arī tādēļ, lai uzzinātu, vai produktam nav pievienotas vēl kādas sastāvdaļas, kas īsti neatbilst mūsu vēlmēm, piemēram, glikozes sīrups, kukurūzas sīrups, konservanti, pretsalipes vielas u.c. Dažiem augļiem, piemēram, dzērvenēm, cukurs tiek pievienots, lai tie nebūtu tik skābi, citiem - lai labāk izskatītos. Augļi bieži tiek apstrādāti ar sēra dioksīdu, lai tie nekļūtu tumši. Dažiem cilvēkiem no tā var rasties alerģiska reakcija. Augļi, kas ir vienkārši žāvēti un ne ar ko nav apstrādāti, reizēm šķiet mazāk pievilcīgi, tumši un sažuvuši, bet veselīga uztura piekritēji meklē tieši tādus.
Ko dod žāvētie augļi:
* Āboli: antioksidantus un šķiedrvielas
* Aprikozes: šķiedrvielas, dzelzi, A vitamīnu, kāliju
* Mango: A un E vitamīnu, nepiesātinātās taukskābes
* Ķirši: daudz antioksidantu, betakarotīnu, folskābi, šķiedrvielas
* Vīģes: šķiedrvielas, dzelzi, folskābi, kāliju
* Plūmes: dažādus vitamīnus, šķiedrvielas
* Rozīnes: šķiedrvielas, kāliju
* Bumbieri: šķiedrvielas, varu
* Banāni: B grupas vitamīnus, kalciju, fosforu, varu, magniju
* Dzērvenes: kalciju, varu, dzelzi
* Godži ogas: antioksidantus, dzelzi, kalciju, selēnu, cinku
Receptes
Žāvētu augļu bumbiņas
Sastāvdaļas:
100 g žāvētu dateļu bez kauliņiem
50 g žāvētu dzērveņu
50 g žāvētu aprikožu bez kauliņiem
1 ēdamkarote kokosa eļļas
sezama sēkliņas vai kakao pulveris apviļāšanai
Pagatavošana:
Žāvētos augļus sablenderē. Masu sadala vienādās mazās piciņās, ar eļļā samērcētiem pirkstiem izveido lodītes. Apviļā sezama sēkliņās (ja vēlas, tās iepriekš nedaudz apgrauzdē uz sausas pannas) vai kakao pulverī. Uzglabā gaisa necaurlaidīgā kārbiņā.
Lasis ar žāvētu mango gabaliņiem ingvera mērcē
Sastāvdaļas:
500 g laša filejas
sviests cepšanai
30 g žāvētu mango gabaliņu
30 g sviesta mērcei
neliels sīpols
300 ml buljona
rīvēta apelsīna miziņa
10 g svaiga rīvēta ingvera
sāls
2 ēdamkarotes kukurūzas cietes
Pagatavošana:
Mango samaļ gaļasmašīnā, pārlej ar vārošu ūdeni un noliek malā. Sīpolu sīki sagriež, liek uz pannas izkausētā sviestā, sautē mīkstu. Pievieno buljonu, apelsīna miziņu, ingveru, sāli, izmērcētos mango ar visu ūdeni. Uzvāra un turpina karsēt, līdz puse šķidruma ir iztvaikojusi. Tikmēr laša fileju sagriež četros gabalos, ierīvē ar sāli, izcep uz pannas sviestā, patur siltumā. Kukurūzas cieti atjauc ar nelielu ūdens daudzumu, maisot pievieno mērcei un turpina karsēt, līdz mērce biezē. Pārlej laša gabaliem. Pasniedz ar vārītiem rīsiem.
Pīrāgs ar kazas sieru, gaļu un žāvētām plūmēm
Sastāvdaļas:
1,5 glāzes miltu
pusglāze ūdens
1 ēdamkarote augu eļļas
1 ēdamkarote sausā garšaugu maisījuma pēc izvēles
10 plānas kūpinātas cauraugušas cūkgaļas šķēlītes
250 g žāvētu plūmju bez kauliņiem
100 g puscietā kazas siera
Pagatavošana:
Glāzi miltu ber kaudzītē uz mīklas dēļa, vidū izveido bedrīti, tajā ielej ūdeni, eļļu un ieber garšaugu maisījumu, samīca viendabīgā masā un piemīca atlikušos miltus. Mīklu saveļ bumbā, ieliek plastmasas maisiņā un uz vienu stundu atstāj ledusskapī. Ietaukotu veidni izklāj ar mīklu, pārliek ar piecām kūpinātās gaļas šķēlītēm, plūmēm un šķēlītēs sagrieztu sieru, virsū liek atlikušo gaļu. Cep cepeškrāsnī 180-190 grādos aptuveni 45 minūtes.
