Noskaidroti, kas ir iedzīvotāju TOP 3 iecienītākie Ziemassvētku ēdieni
“Forevers” sadarbībā ar pētījuma kompāniju “Norstat Latvija” veiktajā aptaujā par Ziemassvētku tradīcijām noskaidrojis, ka, plānojot svētku maltīti, iedzīvotāji vadās pēc ticējuma, lai uz galda ir 9 ēdieni, kas nozīmē, ka nākamais gads būtu pārticis un bagāts. Aptaujas dalībnieki kā TOP 3 Ziemassvētku ēdienus ir atzinuši svētku rasolu, speķa pīrādziņus, pelēkos zirņus.
Aiz populārākā ēdienu trijnieka seko cepetis un štovēti kāposti, kas parāda, ka svētkos, galvenokārt, izvēlamies tradicionālus ēdienus. Savukārt kā otru iecienītāko ticējumu svētku laikam respondenti min paražu, ka Ziemassvētku naktī ir jāēd pelēkie zirņi, jo tad būs daudz naudas, savukārt kā trešo iecienītāko ticējumu aptaujas dalībnieki atzina tradīciju Ziemassvētku vakarā turēt maizi, sāli un uguni uz galda, lai nākamais gads būtu svētīgs.
Lūdzot raksturot, kādas ir Latvijas iedzīvotāju maltītes pagatavošanas tradīcijas, 60% gadījumu kā svarīgākais tiek minēts, lai maltīte ir garšīga. 41% gadījumu aptaujātie atzīst, ka ēdienam pievērš mazāk uzmanības, jo svarīgāka ir kopā būšana. Tikmēr 31% gadījumu respondenti atklāj, ka Ziemassvētku maltīti nevar iedomāties bez gaļas ēdieniem. Interesanti, ka, lai arī atšķirības starp to, vai gatavojam jau zināmus ēdienus vai eksperimentējam, ir niecīgas, bet tomēr - respondenti pagūst izmēģināt arī kādu jaunu ēdienu Ziemassvētku vakara svētku galdam. Tāpat interesanti novērot, ka kurzemnieki vairāk nekā citu reģionu iedzīvotāji savas ģimenes svētku maltītei ir iecienījuši jau zināmas un pārbaudītas receptes. Būtiski arī, ka tikai 2% gadījumu respondenti atzinuši, ka Ziemassvētkos ietur maltīti ārpus mājas.
Ziemassvētku maltītes pagatavošanas tradīcijas atšķiras
Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas ģimenēs Ziemassvētku ēdienu pagatavošanas tradīcijas atšķiras. Gandrīz puse jeb 48% respondentu norāda, ka, gatavojoties svētkiem, lielāko atbildību par maltīti uzņemas sieviete. Savukārt svētku maltīte kā ģimenes rituāls ir 47% aptaujas dalībnieku, jo viņi ēdienu pagatavošanu veic kopīgiem spēkiem. Vien 5% respondentu atzīt, ka viņu ģimenē svētku ēdienus uzņemas pagatavot vīrietis.
*Aptauja veikta 2018. gada decembrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 500 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem.