Gardās brīvdienas: Lēcu virums – gluži mūsdienīga doma
 
©depositphotos.com

Ja pirms bagātīgajām gada nogales maltītēm gribas kaut ko pieticīgāku, tad laba izvēle ir lēcas. Par lēcām bieži ieinteresējas tie, kuri ceļojumos iepazinuši citu tautu virtuvi. Pēc tam brīnās: kā gan es šo lielisko, tik universālo produktu nepamanīju agrāk?

Lēcas ir viens pirmajiem pākšaugiem, ko cilvēki lietoja uzturā un arī sāka audzēt.

Arheologu atradumi liek domāt, ka tās pazīstam vismaz astoņus gadu tūkstošus. Pa šo laiku uzkrāts bagātīgs recepšu klāsts. Lēcas var vārīt vai sautēt kopā ar visdažādākajiem produktiem, pievienot zupām, putrām, sacepumiem un salātiem, samalt miltos, lai ceptu maizi vai plāceņus.

Tā kā daudzas lēcu ēdienu receptes Eiropas kulināri aizguvuši no indiešu un citu austrumu tautu virtuves, rodas iespaids, ka lēcas ir kaut kas eksotisks. Patiesībā tās atgādina savus «radiniekus» zirņus un pupas, ir ļoti bagātas ar olbaltumvielām, turklāt ātrāk pagatavojamas. Tās satur vairāk šķiedrvielu, spēj uz ilgu laiku remdēt izsalkumu un stabilizēt cukura līmeni asinīs. Lēcas ir labs dzelzs, folskābes, molibdēna, mangāna un citu minerālvielu avots. Regulāri ēdot lēcas, cilvēks rūpējas par sirds veselību un uzlabo gremošanas sistēmas darbu. Vārdu sakot, lēcas ir pelnījušas, lai ik pa laikam mēs atvēlētu tām vietu savā ēdienkartē. Piemērotas arī veģetāriešiem. Vēl jāņem vērā, ka lēcas ir laba alternatīva, ja no zirņiem un pupiņām pūšas vēders.

Lēcu virums ir gan leģendārs - tas pats, kura dēļ Ēzavs pārdeva Jēkabam savas pirmdzimtības tiesības, gan arī pavisam reāls, ko varam izvārīt un nogaršot. Kulinārijas vēstures pētnieki uzskata, ka viruma pagatavošana kopš Bībelē aprakstītajiem laikiem nav īpaši mainījusies. Uzvāra ūdeni, ieber lēcas, samazina uguni un turpina vārīt, katliņam uzliekot vāku. Tikmēr uz pannas augu eļļā apcep sakapātu sīpolu un rīvētu burkānu, pievieno lēcām, izmaisa, pēc patikas pieliek arī garšaugus - kādu lauru lapu, piparu graudiņus, pētersīļa sakni u.c. Garšaugus var izvēlēties atbilstoši savai gaumei, jo ar lēcām sader daudzi. Austrumniecisku kolorītu piešķir kurkuma, koriandrs, kumins un Kajēnas pipari. Ja sirdij tuvāki sīpoli un ķiploki, nav nekādas vainas arī tiem. Citi uzskata, ka lēcu virumā iederas arī sēnes un kapāti zaļumi, daži pieļauj viruma garšas pastiprināšanu ar buljona kubiņiem.

Der zināt:

* Lēcas ir vienīgais pākšaugs, kas pirms vārīšanas iepriekš nav obligāti jāmērcē ūdenī. * Lēcas atšķiras pēc šķirnes, izcelsmes valsts, kā arī pēc krāsas un apstrādes veida - ar sēklapvalku vai bez tā, veselas vai šķeltas. Tās audzē gan parastajā, gan bioloģiskajā lauksaimniecībā.

* Veselas lēcas ar visu sēklapvalku ir piemērotas salātiem un citiem ēdieniem, kuros graudiņi nedrīkst izjukt, bet šķeltās lēcas labāk der biezeņiem, biezeņzupām, veģetārajām pastētēm.

* Lēcas var uzglabāt ilgi, taču pēc norādītā derīguma termiņa graudiņu krāsa kļūst blāvāka, tie zaudē arvien vairāk šķidruma, ir cietāki un ilgāk vārāmi.

* Pirms vārīšanas lēcas kārtīgi nomazgā tekošā aukstā ūdenī.

* Dažādu lēcu šķirņu vārīšanas laiks ir atšķirīgs - no 10 līdz 40 minūtēm vai pat ilgāk, tāpēc nevajag šķirnes vārot jaukt kopā. Pat vienas šķirnes lēcām no dažādām partijām, ar atšķirīgu derīguma termiņu, vārīšanas laiks var būt dažāds.

* Lēcas iesaka likt ūdenī, kas tūlīt sāks vārīties (nevis aukstā vai verdošā). 2-3 minūtes lēcas vāra uz lielas uguns, pēc tam liesmu samazina un katlam uzliek vāciņu.

* Kulināriem ir atšķirīgi viedokļi par to, kādā ūdens daudzumā lēcas jāvāra. Daži iesaka uz glāzi lēcu ņemt trīs glāzes ūdens, daži apgalvo, ka pietiek ar pusglāzi, vēl citi norāda, ka ūdens daudzumu vārīšanas gaitā var papildināt pēc vajadzības.

* Vārot lēcu graudiņi palielinās tilpumā 2-2,5 reizes.

* Sāli lēcām pieliek pašās vārīšanas beigās, citādi tās būs cietas. Arī skābi produkti (tomāti, tomātu biezenis, marinēti vai skābēti dārzeņi, vīns u.c.) apgrūtina lēcu izvārīšanos, tāpēc arī tos pievieno beigās.

* Vārītas un nosusinātas lēcas vajadzības gadījumā var uzglabāt ledusskapī 5-6 dienas. Saldētavā vārītas lēcas drīkst turēt aptuveni 6 mēnešus, bet atsildot tās tomēr mēdz izjukt.

Receptes

Lēcu un tomātu zupa

Sastāvdaļas:

350 g šķelto sarkano lēcu

350 g tomātu

100 g konservētu zaļo olīvu bez kauliņiem

1 neliels ķiploks

1 sīpols

1 burkāns

eļļa apcepšanai

sāls, garšvielas pēc izvēles

Pagatavošana:

Lēcas izvāra mīkstas. Notīrītas ķiploka daiviņas saspaida ar dakšiņu, sīpolu sīki sagriež, burkānu sarīvē, to visu apcep pannā eļļā 5-7 minūtes. Tomātiem novelk miziņu, sagriež, pievieno pannas saturam, pielieks sāli un garšvielas, sautē vēl 5-7 minūtes. Pievieno lēcām, samaisa, papildina ūdeni līdz vēlamajai konsistencei, pieliek olīvas, vāra 10 minūšu.

Lēcu kotletes

Sastāvdaļas:

150 g šķelto lēcu

1 sīpols

1 burkāns

zaļumi pēc izvēles

2 ēdamkarotes mannas

kurkuma, koriandrs, malti melnie pipari

sāls

50 g miltu

eļļa cepšanai

Pagatavošana:

Lēcas novāra mīkstas, nokāš un nedaudz atdzesē. Sīki sagrieztu sīpolu un rīvētu burkānu nedaudz sasautē uz pannas, pievieno lēcām, pieliek sāli, garšvielas, zaļumus un mannu, sablenderē viendabīgā masā. No tās veido kotletes, apviļā miltos, cep eļļā no abām pusēm zeltaini brūnas.

Lēcu pastēte ar valriekstiem

Sastāvdaļas:

100 g šķelto lēcu

40 g lobītu kapātu valriekstu

dažas valriekstu pusītes rotāšanai

30 ml augu eļļas

50 g sviesta

šķipsniņa ķiploku pulvera

sāls, pipari

200 ml ūdens

Pagatavošana:

Lēcas novāra ūdenī, laiku pa laikam noputojot. Burkānus un sīpolus sasmalcina, apcep eļļā mīkstus. Savieno visas sastāvdaļas, sablenderē, masu pilda trauciņā, rotā ar valriekstu pusītēm un atdzesē.

Lēcu un baklažānu sacepums

Sastāvdaļas:

250 g brūno lēcu

1 baklažāns

1 sīpols

2 ķiploka daiviņas

100 g sēņu

1 neliela paprika

2 vidēji tomāti

1 ola

60 g rīvēta puscietā siera

15 g sviesta

1 ēdamkarote miltu

1/2 glāze piena

olīvu eļļa apcepšanai

sāls, pipari

šķipsniņa rīvētu muskatriekstu

zaļumi

Pagatavošana:

Novāra un atdzesē lēcas. Baklažānu sagriež plānās ripiņās, pārkaisa ar sāli un atstāj uz vienu stundu, pēc tam noskalo un nosusina, apcep uz pannas olīvu eļļā, izņem un atliek malā. Pannā sasautē sīki sagrieztu sīpolu, kapātas ķiploka daiviņas, sagrieztu papriku, sagrieztas sēnes un nomizotus, no sēkliņām atbrīvotus un sagrieztus tomātus. Pieliek sāli, piparus un zaļumus. Pieliek lēcas, turpina sautēt 10 minūšu uz lēnas uguns, uzliekot pannai vāku. Karstumizturīgā veidnē kārto pusi baklažānu, tad lēcu un dārzeņu masu, pēc tam - atlikušos baklažānus. Pannā izkausē sviestu, tajā apcep miltus, apcep, pielej pienu un maisa, līdz masa biezē. Noņem no uguns, pievieno olas dzeltenumu un muskatriekstu; iecilā saputotu olas baltumu, pārlej veidnes saturam, uzkaisa sieru. Cep cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā aptuveni pusstundu, pēc tam vēl uz 5-10 minūtēm atstāj krāsnī.