Ikdienā izkaisīts pa dažādiem novadiem un tirdziņiem, mazo ražotāju veikums vairāk pazīstams tuvākās apkaimes pircējiem, bet tiem, kuri vēlas šos gardos produktus plašākā sortimentā aplūkot un nogaršot vienuviet, noteikti ir vērts aiziet uz izstādi Riga Food 2018, kas norisināsies 5.–8. septembrī Ķīpsalā.
Par dažiem no tiem pastāstīsim jau šodien.
*
MAZLIET ELEGANCES - tā savu uzņēmumu nosaukuši konditorejas ražotāji no Aizputes. Bet, palūkojoties uz izsmalcinātajiem makarūniem, zefīriem, eklēriem un citiem gardumiem, jāsecina, ka elegances tur ir pārpārēm. «Izstrādājumus gatavojam pēc pasūtījuma un no bioloģiskām izejvielām - olām, miltiem, īsta sviesta, ar kārtīgu vārīto krēmu, cenšamies, lai viss būtu maksimāli dabisks,» stāsta komercdirektore Karīna Gūtmane. Savus smalkākos amata noslēpumus gan neizpaužot, konditori labprāt pastāsta, kādas metodes un kādas sastāvdaļas tiek izmantotas
*
MĀRRUTKU TRIFELES. Tās jānogaršo. Uzņēmuma MārLapiņi gatavotie mārrutki ar dažādām piedevām pircējiem jau pazīstami. Tagad saimnieks Māris Lapiņš pārvērtis pikanto produktu par īstu našķi. Šokolāde izkausēta uzkarsētā saldajā krējumā, un tai pievienotas divreiz maltas mārrutku saknes, trifeles apviļātas mārrutku pulverī
*
NO KAŅEPĒM. Ģimenes uzņēmuma Obelisk Farm vadītājs Andris Višņevskis cienā ar kaņepju tēju. Lai tā iznāktu garda, jāzina īstais ievākšanas laiks. Uzņēmums darbojas Viļānu novadā un ražo daudzveidīgu produkciju no kaņepēm, tostarp arī graudaugu pārslu batoniņus ar kaņepju sēklām, kas ir šķiedrvielām bagāts un enerģiju sniedzošs našķis. «Mūsu galvenais mērķis ir parādīt, cik dažādus produktus no kaņepēm var saražot,» saka Andris. Līdzās ēdamlietām top arī kaņepju ziepes, papīrs, dekoratīvi izstrādājumi un būvmateriāli
*
APIŅOTS SIDRS - roku darbs, kas nāk no sidra darītavas Abuls Smiltenē. Pussausā sidra pagatavošanai izmanto vēlās rudens un ziemas ābolu šķirnes, kā arī aromātiskos ASV apiņus
*
VASARAS IEDVESMOTS, tapis alkoholiskais kokteilis Veldze, stāsta degvīna tecinātavas Akmeņlauzis pārstāvis Maigonis Juhnēvičs. Kokteiļa pamatā ir dzērveņu sula, ko ar savu aromātu bagātina neliela cidoniju piedeva. Dāmas iecienījušas aveņu aperitīvu ar kliņģerīšu un vērmeļu niansi. Savukārt degvīns Big boy ražots no kvalitatīvā Kalsnavas graudu spirta
*
VIEGLI PERSONALIZĒTS. «Mēs esam par to, ka ikvienai pilsētai, ciemam vajag savu alu,» saka La Barda alus meistars Imants Birzgalis. Tādēļ radīts alus par godu dažādām Rīgas apkaimēm un Latvijas pilsētām, piemēram, ir Dobeles, Siguldas, Čiekurkalna, Rīgas centra alus
*
ASINSDESA. «Katrā novadā cilvēkiem ir savas asinsdesu garšas un tradīcijas,» saka zemnieku saimniecības Arumi saimniece Ineta Bole. «Mēs mēģinām piedāvāt arvien dažādāku produkciju, lai būtu, ko izvēlēties.» Šā gada jaunums ir grūbu asinsdesas ar piparmētrām, kas piešķir pikantu niansi. Atšķirībā no masu produkcijas Arumos asinsdesas ražo no īstām asinīm, nevis no hemoglobīna pulvera. Vispieprasītākā - klasiskā putraimu desa
*
DABISKS SPORTA UZTURS. SIA Kefa ražotais proteīna pulveris ir pirmais šāda veida produkts Latvijā, un tam izmanto tikai pienu no Latvijā audzētām govīm, turklāt cukura vietā ir dabisks saldinātājs - stēvija. Tas pieejams ar aveņu garšu vai ar kakao un piparmētru garšu. «Cilvēki bieži jautā, vai šis uzturs vajadzīgs, ja viņi nesporto,» stāsta valdes priekšsēdētājs Pēteris Bikše. «Mēs sakām - jā, jo šis uztur piemērots arī cilvēkiem, kuri vienkārši dzīvo aktīvu dzīvesveidu. Mēs izmantojam Latvijā audzētas sastāvdaļas un nepievienojam neko lieku, piemēram, mākslīgos saldinātājus vai biezinātājus. Gribam radīt arī versiju, kas piemērota veģetāriešiem, kuri nelieto piena sūkalas».
