Izrādās šokolādes patēriņš pasaulē pieaug, bet prieki var arī drīz beigties

© f64

Kamēr visā pasaulē šo sestdien tiks svinēta Starptautiskā Šokolādes diena, saldumu ražotāji brīdina, ka iecienītais kārums var arī beigties, ja nesāksim rīkoties atbildīgāk - arī Latvijā. Klimata izmaiņu un bezatbildīgu piegādes ķēžu darbības rezultātā var apsīkt galvenās šokolādes pamatsastāvdaļas - kakao pupiņu - avots.

Pērnajā 2016.-2017. gada sezonā pasaulē tika saražoti 4,6 miljoni tonnu kakao. Salīdzinājumam - tas ir par 56% vairāk nekā pirms 30 gadiem, kad tika saražoti tikai 2 miljoni tonnu kakao gadā. Lielākais kakao audzēšanas reģions ir Āfrikas rietumu daļa, kurā izaug 70% kakao pupiņu. Šajā reģionā visvairāk kakao pupiņu audzēšanas fermu ir Kotdivuārā (30% no saražotā kakao pasaulē) un Ganā (20% no saražotā kakao pasaulē).

"Liela daļa kakao pupiņu tiek audzētas mazās ģimenes fermās, kas kakao audzēšanas biznesā piedalās jau gadu desmitiem. Kakao pupiņu krātuves apsīks un mums būs jāiztiek bez šokolādes, ja saldumu ražotāji visā pasaulē neatbalstīs šo kakao fermeru veikumu," brīdina "Fazer Bakery Baltic" komunikācijas direktore Baiba Gulbe. Tieši šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kopš 2017. gada "Fazer" piedāvā šokolādi un šokolādes izstrādājumus, kuru ražošanā izmantotās izejvielas nāk no 100% atbildīgiem kakao ieguves avotiem. "Fazer" kakao iepērk no tiešajām kakao audzētāju programmām, kas sertificēts trīs lielākajās sertifikācijas sistēmās - UTZ, The Rain forest Alliance un The Fairtrade Cocoa Program.

„Patērētāji arvien biežāk pieprasa no uzņēmumiem korporatīvo atbildību un veikalos izvēlas sertificētas un starptautiski atzītas preces. Mazie kakao ražotāji tik tiešām bieži dzīvo lielā nabadzībā, nereti izvēlas pamest kakao audzēšanu, lai pievērstos vieglāk audzējamām kultūrām, tāpēc kakao ieguve un līdz ar to šokolādes ražošana nākotnē var būt apdraudēta. Ir apsveicama uzņēmumu rīcība atbalstīt vietējos zemniekus un spēt izsekot piegādes ķēžu ceļam 100% apmērā," atbildīgu kakao ieguvi komentē vides aizsardzības organizācijas „Zaļā brīvība" pārstāvis Jānis Brizga.

"Jaunākie pētījumu dati liecina, ka Latvijā iegādātās šokolādes apjoms pērnajā gadā samazinājies par 4%, galvenokārt tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī turpina sarukt. Vienlaikus vairāk uzmanības tiek pievērsts veselīgam dzīvesveidam un uzturam, mainās arī šokolādes pieprasījums - iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas šokolādi ar augstāku kakao saturu, samazinātu cukura daudzumu, izmantotiem tikai dabīgajiem saldinātājiem. Tāpat pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību tam, vai produkts ir brīvs no ĢMO jeb ģenētiski modificētiem organismiem un vai kakao pupiņas tiek iegūtas atbildīgi. Priecājamies, ka arī Latvijā šokolādes cienītāji ar izpratni izvēlas iecienītos kārumus un atbalsta atbildīgu un ilgtspējīgu šokolādes ražošanu," atzinīgi novērtē Baiba Gulbe.

Lielākie šokolādes patērētāji ir attīstītās rietumvalstis (ASV, Kanāda, Eiropas valstis), kur šokolādi lieto kā kārumu. Pateicoties iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, Brazīlija un Krievija ir vieni no visstraujāk augošajiem šokolādes noieta tirgiem pasaulē šobrīd. Arī Āzijā, līdz ar rietumu dzīves stila ienākšanu un palielinoties pirktspējai, pieaug arī šokolādes patēriņš, tomēr tas ne tuvu vēl nav šobrīd "šokolādes mīļotājvalstu" līmenim.

Šokolādes lietošanas apjoms un paradumi dažādās valstīs ir atšķirīgs. Šveicē šokolādes pārdošanas apjoms sasniedz 8,8 kg uz vienu cilvēku, Austrijā un Vācijā - vidēji 8 kg uz cilvēku, Zviedrijā - 6,6 kg, Dānijā - 4,9 kg, ASV un Francijā - 4,4, bet Ķīnā - tikai 0,1 kg gadā.

"Fazer" piederošā šokolādes ražotne Vantā, Somijā saražo apmēram 100 000 kilogramu šokolādes katru dienu. Kakao tiek izmantots arī "Fazer" ceptuvēs Somijā, Zviedrijā, Krievijā, Latvijā un Lietuvā, kā arī kafejnīcās un restorānos Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Izklaide

Muzikālā apvienība “Ēriks Palkavnieks & Popkorni” izdevuši savu otro kopdarbu “Reiss uz Londonu”. Šis ir turpinājums TV personības Palkavnieka un viņa draugu iesāktajai sadarbībai vasarā, kad tika izdots debijas singls “Netveramā”.

Svarīgākais