Gardās brīvdienas: Karlsons ir pārtrumpots
Dodoties uz grāmatas 100 kūkas un 1 svecīte atvēršanas svētkiem, prātīgi darīja tie, kuri pirms šā pasākuma bija nolēmuši atturēties no nopietnām maltītēm, jo tik daudz kārdinošu un skaistu kūku vienuviet parasti negadās redzēt, kur nu vēl nogaršot.
Ja bērnībā lasīts par Karlsonu, kurš dzīvo uz jumta, tad līdzība tūlīt skaidra: Karlsons vēlējās, lai Brālīša astotajā dzimšanas dienā būtu nevis viena torte un astoņas svecītes, bet gan astoņas tortes un viena svecīte. Latvijas valsts simtajā dzimšanas dienā var vēlēties 100 kūkas, turklāt dažādas, un tas ir pilnīgi reāli.
Grāmatā, kurai receptes iesūtījuši cepēji no visas Latvijas, ir gan skaisti attēli, gan noderīgi padomi, turklāt daudzi kūku autori uzticējuši savus īpašos stāstus izdevuma veidotājiem - populārā žurnāla un interneta portāla Četras sezonas komandai ar ēdienu eksperti Signi Meirāni priekšgalā. No tiem kļūst skaidrs: kūka nav tikai konditorejas izstrādājums, tai ir cieša saistība ar ģimeņu un veselu dzimtu vēsturi, zīmīgiem notikumiem, tuvu cilvēku piemiņu, bērnības atmiņām. Dažu recepti pavada lietišķas, dažu romantiskas, citu asprātīgas atziņas un laba vēlējumi, vienai otrai kūkai ir pat sava mūzika vai dzejolītis. Ja kādam vēl nav savas īpašās kūkas receptes, tad šī grāmata noteikti iedvesmos un palīdzēs tādu atrast.
*
Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
CEPTU ĀBOLU KŪKA AR SĀĻO KARAMELI ir konditores Airitas Jurcikas meistardarbs. Jau ilgu laiku dzīvojot Rīgā, Airita izvēlējusies kūku recepšu krājumā pārstāvēt Kurzemi - Priekuli, kur mammas ābeļu dārzā vienmēr gardi āboli. Bērnībā bieži baudīta ātrā ābolkūka, bet nu, sagaidot Latvijas simtgadi, pienācis laiks izsmalcinātākai versijai, kur āboli ir izmantoti vairākos veidos.
*
Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
NEKUR NAV TIK LABI KĀ MĀJĀS - tādu nosaukumu savai kūkai devusi Dace Krūze.
«Mēs septiņus gadus bijām Anglijā, pagājušajā vasarā atgriezāmies dzimtajās Cēsīs. Mana profesija ir mūzikas skolotāja. Kūkas bija mans hobijs jau pirms tam, bet Anglijā pēc kāda laika kūku un citu gardumu cepšana kļuva par manu profesiju un mūzika atvirzījās otrā plānā, darbojoties divās latviešu skoliņās. Šādu kūku mēs ēdām pagājušā gada 18. novembra svinībās Lielbritānijā, Sautportas pilsētā, ar bērniem latviešu skoliņā Gliemezītis,» stāsta Dace, kura nu jau atkal strādā par mūzikas skolotāju, bet kūku cepšanu saglabājusi kā sirdij tuvu vaļasprieku.
*
Signe Meirāne:
- Viss sākās jau ļoti sen, vairāk nekā pirms 30 gadiem, kad man ļoti patika ēst. Lai cik liela bija maltīte, man vienmēr bija vieta kūkas gabaliņam, pārsvarā diviem, un tad, kad mamma neredzēja, arī trešajam. Un šodien arī nekas nav mainījies - pēc tam, kad viesi dodas mājās, es arī pieeju pie ledusskapja un apēdu vēl kādu kūkas gabaliņu, jo uzskatu, ka nav nekā garšīgāka par mājās ar mīlestību ceptu kūku. Jo vairāk, ja šai kūkai ir stāsts, kas varbūt nācis līdzi paaudzēm, vai arī ir radīts stāsts, kuru mēs gribam nodot tālāk. Pirms trim gadiem sēdējām mūsu žurnāla Četras sezonas birojā un domājām, ka tuvojas Latvijas simtgade un mēs gribam izdarīt kaut ko skaistu. Kādai no kolēģēm radās doma par Karlsonu, un tad nu šī ir tāda paplašināta Karlsona idejas versija. Mēs izdodam grāmatu tagad, maijā, tāpēc, ka gribam, lai vēl atlikušā pusgada laikā līdz simtgades jubilejai jums būtu iespēja izmēģināt dažādas kūkas un tad 18. novembrī pagatavot to vienu no 100 kūkām, lai nosvinētu šo skaisto notikumu. Grāmatas tapšanas gaitā man nācās nodegustēt ļoti daudz kūku, noskriet daudz kilometru, jo katra kūka bija tik garšīga un unikāla. Lai gan daudzām ir vienas un tās pašas pamata sastāvdaļas, rezultāts ir ļoti dažāds. Grāmata ir stāsts par mums visiem visā Latvijā.
Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency
*
Vaira Vīķe-Freiberga:
- Priecājos, cik te ir liela dažādība un ārkārtīgi daudz skaistuma, un var redzēt pa gabalu, ka te ir ieguldīta mīlestība, prasme un arī pacietība un darbs, jo kūka netop vienā minūtē. Daži ir jautājuši, kāds sakars man ar kūkām, kādēļ esmu šā projekta vēstnese. Man šķiet pilnīgi normāli, ka simtgades projektu starpā ir šāds kūku projekts, jo man vismaz no agrākās bērnības atmiņā dzimšanas diena saistās ar dzimšanas dienas kūku. Tie, kuriem ir sava mīļotā recepte, var turpināt savas ģimenes tradīcijas, bet tiem, kuriem vēl vajadzīga iesvētīšana kūku cepšanas mākslā, šis būtu īstais gads, jo šī greznā grāmata dos nebeidzamu iedvesmu, un es pieņemu, ka tad, ja jums viena recepte neizdosies, jūs varat mēģināt nākamo. Nav tā kā manā bērnībā, kara laikā, kad visa pārtika bija uz taloniem, un, ja mamma gribēja kādreiz torti uzcept, tas nozīmēja vairāku nedēļu taupību, lai sakrātu pietiekami daudz olu un sviesta, lai pie šādas tortes varētu nonākt. Torte toreiz bija kaut kas īpašs. Cukurs vispār bija tik tālu normēts, ka es no savas bērnības īpaši saldumus neatceros, bet tas jau laikam labi vien ir, jo izrādās, ka bērniem nevajag saldumus. Šobrīd jums pašiem ir jāgādā par to, lai jūs savā dzīvē atrastu līdzsvaru starp sevis lutināšanu un savu veselību.