Kā saldējums kļuva par iemīļotu latviešu gardumu?
Kas var būt labāks par atsvaidzinošu un gardu saldējumu siltajos vasaras mēnešos? Saldējums dažādās garšu variācijās un formās - uz kociņa un vafeļu glāzītēs, šokolādes glazūrā, ar ievārījumu un lielā ģimenes iepakojumā - ir mīlētāko gardumu saraksta neatņemama sastāvdaļa, un vairs nevaram iedomāties vasaru bez šī našķa, pat ja termometra stabiņš rāda ne tik vasarīgu gaisa temperatūru.
Tikai iedomājieties - tagad Food Union ražotnē pagatavojam aptuveni 50 - 60 tonnas saldējuma katru dienu un viens Latvijas iedzīvotājs gadā patērē vidēji 6,5 l saldējuma. Taču vai zini, kā ir radies saldējums?
Saldējuma pirmsākumi un izplatība Eiropā
Senās liecības vēsta, ka mūsu mīlētākā garduma pirmsākumi meklējami Ķīnā vēl pirms mūsu ēras. Aptuveni 3000 - 5000 gadus p.m.ē. Tālajos Austrumos sniegu un ledu jauca kopā ar apelsīnu, citronu gabaliņiem un granātābolu sēkliņām. Citi avoti vēsta, ka jau tajos laikos ķīnieši saldējumu pagatavoja no sasaldēta piena, glabājot recepti kā lielāko valsts noslēpumu vairākus gadsimtus. Tikai 13. gs. par saldējumu uzzināja arī pārējā pasaulē. Viena no leģendām vēsta, ka mongoļu iekarotāji saldējuma recepti ir pārņēmuši no Ķīnas, tālāk nododot to arābiem, indiešiem un persiešiem. Citos avotos ir teikts, ka 14.gs. atvēsinošais gardums no Austrumiem ir nonācis Eiropā, pateicoties Venēcijā dzimušajam ceļotājam Marko Polo. Šajos laikos itāļu aristokrāti ir cienājuši viesus ar desertu, pagatavotu no sniega un augļu sulas.
Laika posmā no 14. līdz 16. gs. saldējums izplatījās augstākajās aprindās, no Itālijas nonākot Francijā un tālāk pamazām parādoties visā Eiropā. 1660. gadā itālis Frančesko Prokopio de Koltelli Parīzē atvēra saldējuma kafejnīcu Cafe Procope, kas saldumu padarīja pieejamāku plašākai sabiedrībai. Savukārt jau 1676. gadā 250 Parīzes konditoru apvienojās pirmajā saldējuma ražotāju akciju sabiedrībā. Amerikas iedzīvotāji ar šo gardo desertu sāka mieloties 18. gs., kad to uz kontinentu atveda ieceļotāji no Eiropas. Pirmā saldējuma kafejnīca Amerikas Savienotajās Valstīs sāka darbu 1776. gadā.
Neskatoties uz to, ka liecības par saldējumu sniedzas vairākus gadsimtus atpakaļ, par tā uzplaukumu un rūpniecisku ražošanu var runāt, tikai sākot ar 19.gs. - pirmā saldējuma ražošanas fabrika tika atvērta 1851. gadā Baltimorā.
Latvijā ražota saldējuma vēsture un pirmās fabrikas
Nenoliedzami, ka mums zināmais mūsdienu saldējums ir pasaules kopprodukts. Katra nācija un pasaules daļa saldējuma ražošanas procesā pielika kripatiņu savas iztēles un izpratnes par labāko un gardāko saldējumu. Taču, neskatoties uz to, visvairāk atceramies un mīlam tieši vietējo garšu, savu pirmo saldējumu, kuru esam pagaršojuši un kura katrs kumosiņš atsauc spilgtākās un patīkamākās bērnības atmiņas.
Rūpnieciski saldējumu Latvijā sāka ražot 1912. gadā Rīgas centrālajā moderniecībā, kuras saknes meklējamas pašreiz Food Union grupā ietilpstošajos uzņēmumos - AS Rīgas piena kombināts (RPK) un AS Valmieras piens. Aktīvāk saldējuma ražošana tika palaista pēc Pirmā pasaules kara, savukārt, beidzoties Otrajam pasaules karam, to jau pagatavoja pat nelielās ģimenes pienotavās - desmit gadu laikā saldējuma ražošanas apjomi pieauga no 197 līdz pat 2115 tonnām gadā.
1960.-tajos gados RPK sāka ražot šobrīd zināmā Pols saldējuma priekštečus - Eskimo un Piena saldējumu. Sākumā Eskimo bija pieejams vafeļu glāzītē papīrā, taču nedaudz vēlāk to sāka ražot arī uz kociņa, kas kļuva par tā “uzvaras gājienu” - ar šo brīdi saldējums vairs nebija jāēd ar karoti mājās, to varēja baudīt jebkur. Savu pašreizējo nosaukumu “Pols” saldējums ieguva 1971. gadā, aizgūstot no Piena saldējuma savu atpazīstamības zīmi - polārlāci. Kā paliekoša vērtība ir arī Pols recepte, kas nav mainījusies, kopš RPK sāka ražot šo produktu - piens, krējums un dabīgais stabilizētājs kartupeļu ciete.
Šodien saldējuma “Pols” ražotājs “Rīgas piena kombināts” ietilpst Food Union grupā, kas visiem zināmo un atpazīstamo saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Prioritārie tirgi saldējuma eksportam ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēģija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada. “Pols” joprojām ir iemīļotākais “eskimo” Latvijā.
Protams, tagad “Pols” arī nav vienīgais saldējums, kas pieejams Latvijas patērētājiem - tirgū tiek piedāvāti vairāki desmiti dažādu saldējuma veidu vafeļu glāzītēs, kraukšķīgā konusā, glazūrā un pat dubultā šokolādē. Katru gadu saldējuma tirgū ienāk jaunas vēsmas un garšas. Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir ļoti iecienījuši vieglākus saldējumus - smūtijus, taču arī vecās, labās vērtības paliek nemainīgi pieprasītas. Mūsdienās Food Union ražotnē kopumā tiek saražotas aptuveni 7000 tonnas saldējuma ik gadu, no kurām aptuveni 70% izbauda vietējie patērētāji, savukārt 30% tiek novirzīti eksportam.
Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka saldējuma izgudrošana ir kopējais pasaules nopelns un šobrīd tas ir viens no mīlētākajiem gardumiem gan maziem, gan lieliem ēdājiem, kaut arī katrs mīl un katram kārojas saldējums ar savu īpašo vai dzimto garšu vai pēc savas īpašās receptes, kas atvēsina vasaras mēnešos un dāvā prieka mirkļus tumšajā ziemas laikā.