IESKATIES: Oriģinālas grilētu ēdienu receptes
Vasaru mēdz dēvēt par grilēšanas sezonu, taču tas ir visai nosacīti, jo lielākie grilēšanas entuziasti to nepārtrauc nevienā gadalaikā, savukārt citiem sezona sākas un beidzas ar vienu pikniku. Grilētu produktu cienītāji apgalvo, ka šis ēdienu gatavošanas veids esot veselīgāks nekā cepšana uz pannas, jo grilējot produktu poras noslēdzas un tie patur sevī visas vērtīgās vielas. Nereti grilēšana prasa arī īsāku laiku nekā citi ēdiena gatavošanas veidi.
Gatavojot maltīti brīvā dabā, parasti jārēķinās vismaz ar dažiem negaidītiem apstākļiem, piemēram, vienmērīgai cepšanai traucē vējš vai arī nevar atrast nevienu pietiekami līdzenu vietu, kur stabili novietot grilu. Gadās arī tā, ka aizmirsusies kāda sastāvdaļa vai iegādātās ogles nav diez cik labas - lai gan neprasmīgam grilētājam jau allaž vainīgas ogles. Sava tiesa piedzīvojumu pieder pie lietas, ja vien tie beidzas labi. Ja jūsu vidū ir kāds, kurš labi prot gatavot grilētos ēdienus, rīkojieties tā, kā viņš iesaka. Ja nevienam nav pieredzes grilēšanā un grils līdz ar visiem piederumiem ir tikko nopirkts, vēlams iegādāties arī kādu grāmatu par grilēšanu vai sameklēt vienkāršas un saprotamas receptes internetā. Katram autoram var būt atšķirīgs viedoklis par to, kā labāk marinēt, cept un kādas piedevas gatavot.
Mazliet par marinēšanu
Par marinēšanu sauc produktu apstrādi ar skābes, piemēram, etiķskābes vai citronskābes, šķīdumu. Gaļu, zivis vai dārzeņus marinē pirms grilēšanas, lai saīsinātu gatavošanas laiku, uzlabotu produktu konsistenci un garšu. Skābes šķīdums, kam pievienotas dažādas garšvielas, garšaugi, cukurs, sāls un citas sastāvdaļas, ir marināde. Tradicionāli marinēšanai izmanto etiķskābi, citronskābi, citronu sulu, arī vīnu, maigākām marinādēm noder kefīrs vai jogurts. Bieži gaļas marinādei pievieno sīpolus, ķiplokus, piparus, lauru lapas, pētersīļus, dilles, estragonu, mārrutkus, sinepes. Marinēšanai izmanto arī medu, timiānu, majorānu, ingveru, apelsīnu sulu, sojas mērci, kariju un daudz ko citu. Uz vienu kilogramu gaļas vajag aptuveni 200 g marinādes. Nav labi, ja gaļa, jo sevišķi tāda, kas sagriezta mazos gabaliņos, peld lielā šķidruma daudzumā, jo tad marināde gaļai atņem uzturvielas, kas šķīst ūdenī un skābēs. Gabaliņos sagrieztām izejvielām var izmantot ļoti vienkāršu marinēšanas paņēmienu: tās ieliek plastmasas maisiņā, pārlej ar atdzesētu marinādi un novieto vēsumā, laiku pa laikam gaļas gabaliņus apmaisa. Lielākus gabalus vēlams likt traukā, pārliet ar marinādi un noslogot. Ja negribas ar to noņemties, var pirkt rūpnieciski ražotus grilējamus produktus.
Veselīgas grilēšanas nosacījumi
Temperatūrai grilējamās gaļas gabala iekšpusē jābūt pietiekami augstai, lai aizietu bojā kaitīgie mikroorganismi. Tai jāsasniedz vismaz 75 grādus. Temperatūru var izmērīt ar cepešu termometra palīdzību. To mēra gaļas gabala biezākajā vietā, raugoties, lai termometrs neskar kaulu vai taukus.
Labāk gaļu cept nedaudz mazākā karstumā un ilgāku laiku nekā lielā karstumā, bet īsāku laiku. Tas palīdz izvairīties no piedeguma un pārogļošanās. Ja piedegums tomēr izveidojies, tas pirms ēšanas jānogriež.
Ja gaļu vai zivis cep pārāk augstā temperatūrā, tajā esošās olbaltumvielas veido heterocikliskos amīnus, kas veicina atsevišķu vēža veidu attīstību. Uz karstām oglēm notecējušie tauki, kas sāk dūmot, arī izdala vielas, ko uzskata par potenciāli kancerogēnām - policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus.
Grilēšanai sagatavotā jēlā gaļa vai pusfabrikāti ir jāuzglabā vēsumā; šiem produktiem nevajadzētu atrasties ārpus ledusskapja ilgāk par divām stundām. Tie jātur slēgtos traukos, lai nepiekļūtu mušas u.c. kukaiņi.
Jēla gaļa nedrīkst nonākt saskarē ar augļiem, dārzeņiem, maizi un citiem produktiem, kuri neprasa termisku apstrādi. Tai jālieto atsevišķi trauki un griežamie dēlīši, pēc griešanas rūpīgi jānomazgā nazis un arī rokas.
Izpētīts, ka pusstundu ilga gaļas marinēšana citronu sulā vai etiķī spēj zināmā mērā kavēt kancerogēno vielu veidošanos grilējot. Daži eksperti norāda, ka par labu nāk arī pikantu, ar antioksidantu īpašībām apveltītu garšaugu pievienošana, tāpēc iesaka nežēlot čili piparus, ķiplokus, timiānu, salviju un rozmarīnu.
Grilētāji, kuri nejūtas droši par savu prasmi, var gaļu jau iepriekš termiski apstrādāt, cepot uz pannas vai mikroviļņu krāsnī, un tad pabeigt gatavošanu uz grila vai arī grilēt desiņas.
Lai maltīti padarītu vieglāku, grilēt ieteicams arī dārzeņus: kabačus, baklažānus, sparģeļus, kukurūzas vālītes, tomātus, papriku u.c. Uz grila liek arī folijā iesaiņotu dārzeņu maisījumu ar nelielu eļļas piedevu.
Lai cik jautra un brīva atmosfēra valda piknikā vai dārza svētkos, neaizmirstiet parūpēties par ugunsdrošības nosacījumiem un pirmās palīdzības līdzekļiem, ja kādam gadās apdedzināties vai iegriezt pirkstā.
***
Receptes
Grilētas vistu filejas medus un sinepju mērcē
Sastāvdaļas:
8 vistu filejas bez ādas
sāls pēc garšas
3 ēdamkarotes sinepju
5 ēdamkarotes medus
2 ēdamkarotes majonēzes
Pagatavošana:
Vistu filejas pārgriež gareniski uz pusēm, ierīvē ar sāli un grilē piecas minūtes no katras puses. Pārējās sastāvdaļas rūpīgi sajauc, filejas turpina grilēt vēl 10 minūtes, ik pa laikam pārziežot ar iegūto mērci.
Grilētas kotletītes
Sastāvdaļas:
1 kg maltas jaunlopu gaļas
1 sīpols
50 g pētersīļu zaļumu
sāls pēc garšas
mazliet Kajenas piparu
Pagatavošana:
Sīpolu sarīvē, pētersīļus sīki sakapā, visas sastāvdaļas samīca viendabīgā masā. No tās izveido mazas lodītes, pa 4-5 uzdur uz bambusa iesmiņiem, liek uz vidējā karstumā iesildīta grila. Cep, laiku pa laikam apgrozot. Gatavošanas ilgums - 10-15 minūtes.
Grilēti augļi
Sastāvdaļas:
100 g sviesta
3 ēdamkarotes medus
3 nektarīni
3 plūmes
3 banāni
12 zemenes
nedaudz malta kanēļa
Pagatavošana:
Medu un sviestu sajauc, karsē uz mazas uguns, līdz biezē (nedrīkst uzvārīt). Augļus sagriež vienāda lieluma kumosiņos, saver uz bambusa iesmiņiem un liek uz alumīnija folijas, pārziež ar sagatavoto mērci, uzkaisa kanēli, grilē vidējā temperatūrā aptuveni piecas minūtes no katras puses.