Cāļa zupa ir īstais ēdiens, ko gatavot, kad ir auksti tiešā un pārnestā nozīmē. Vistas buljons ir tautā jau gadsimtiem pazīstams spēcinošs ēdiens, kas piemērots arī slimnieku uzturam. Daži zinātnieki cenšas pētīt, vai un kāpēc cāļa zupa palīdz, citi tikai pasmejas. Bet, ja jau tā remdē izsalkumu, uzlabo garastāvokli un pašsajūtu, tad nav tik svarīgi, vai tur darbojas neatklāti bioķīmiski mehānismi vai vienkārši zupas vārītāja sirsnīgā un gādīgā attieksme.
Cāļa zupas jēdziena pārnesta nozīme īpaši izplatījusies, pateicoties grāmatu sērijai Cāļa zupa dvēselei. Arī latviešu lasītājiem pazīstami šīs sērijas izdevumi, kuros publicēti motivējoši stāsti cilvēkiem dažādos mūža posmos un dzīves situācijās. Angļu valodā runājošās zemēs par cāļa zupu reizēm vispārīgā nozīmē sauc visus mājas ārstniecības līdzekļus, reizēm - visus neefektīvos vecmodīgos ārstēšanas līdzekļus. Latviešu valodā šāda vispārinājuma nav, ne ar plusa, ne ar mīnusa zīmi. Bet tik un tā mūsu vecmāmiņas zināja, cik noderīga savā reizē ir vistas zupīte.
Labākās buljona vistas
Cāļa zupa ir nosaukums, kas nav jāsaprot šauri burtiski. Dažādās valstīs dzīvojoši kulinārijas recepšu autori norāda, ka zupas vārīšanai vispiemērotākās ir pavecas vistas, jo no tām buljons iznāk aromātiskāks, ar bagātīgāku garšu, kaut arī gaļa ir sīkstāka un vārāma ilgāk. Diemžēl buljona vistas tirdzniecībā ir grūti atrast. Parasti mēs pieprasām jaunākus un maigākus putnus, kas atbilst cāļu kategorijai, tādēļ tirgotāji pārsvarā piedāvā tieši tādus. Ļoti labi, ja zupā vistu vāra ar visām ķidiņām un arī ar visām kājām, ieskaitot pašu apakšdaļu - pēdas. Mēs vairs īsti nezinām, kā vistu pēdas izskatās, bet atsevišķās valstīs tās nopērkamas lielveikalos, fasētas uz plastmasas paliktņiem, līdzīgi kā pie mums vistu aknas, kuņģīši vai sirdis. Tīra, koncentrēta vistu pēdu zupa bagāta ar kolagēnu, tāpēc tiek uzskatīta par īpaši veselīgu ādai un asinsvadiem, tai piedēvē pat spēju pazemināt asinsspiedienu. Lai cāļa zupu padarītu buljonīgāku, reizēm tai pievieno liellopu zupas izlasi vai vēršu astes, nevaļīgākie izlīdzas arī ar vistas buljona koncentrātu.
Ēd un pārliecinies pats
Katrai tautai ir savas iecienītās cāļa zupas receptes un savs ieskats par zupas ārstnieciskajām īpašībām, bet lielākoties to iesaka ēst saaukstēšanās, paģiru, gremošanas problēmu gadījumā, kā arī vispārējai organisma spēcināšanai pēc kādas slimības. Reizēm tā krīt nežēlastībā un tiek pasludināta par barotni ļaunajām baktērijām, bet pēc laika šī nostādne noplok. Viegli norijams, ēstgribu rosinošs, smaržīgs buljons reizēm ir vienīgais, ko slimnieks ar mieru ēst. Pašsajūtas uzlabošanos var izskaidrot pavisam vienkārši: ieelpotie siltie garaiņi kombinācijā ar garšvielu aromātu palīdz attaisīt aizliktos elpceļus, turklāt buljons ir šķidrums - visiem zināms, ka šķidruma uzņemšana, cīnoties ar infekciju, ir ļoti svarīga. Pastāv arī hipotēze, ka, vārot buljonu, atbrīvojas kāda viela, kam piemīt pretiekaisuma efekts. Par laimi, cāļa zupa nav medikaments, un ikviens, kurš vēlas, par tās iedarbību var pārliecināties pats. Vistas buljons nav tik trekns kā cūkgaļas vai liellopu gaļas zupa, tas ir ātrāk gatavs, turklāt vistas gaļa ir bagātāka ar olbaltumvielām; tā satur arī kāliju, fosforu, kalciju, dzelzi.
Iecienīta visā pasaulē
Zupai, kam pamatā vistas buljons, var būt pārsteidzoši daudzveidīga garša, jo dažādās zemēs tai pievieno ļoti atšķirīgas sastāvdaļas. Piemēram, Ungārijā ir populāra tā dēvētā Ujhazi zupa, kas nosaukta par godu aktierim Edem Ujhazi (1841-1915), kurš bijis liels šādas zupas cienītājs vai, pēc citiem avotiem, tās receptes autors. Tā ir bagātīga zupa, kurā līdz ar vistu vāra arī dažādus dārzeņus, sēnes, makaronus, garšvielas. Tradicionāls kolumbiešu ēdiens ir ajiako zupa, kuras pagatavošanai izmanto trīs vietējās kartupeļu šķirnes un kukurūzas vālītes, piedevām pasniedz avokado, kaperus un koriandra zaļumus. Zupa ir bieza un sātīga. Brazīliešu iecienītā vistas zupa ir kanja, kurā liek rīsus, tomātus, kūpināta šķiņķa šķēlītes u.c. Savukārt grieķi iecienījuši avgolemono - cāļa zupu ar citronu un olām. Vācu stilam vairāk atbilst vistas buljona zupa ar mājas nūdelēm vai klimpām. Šķiet, arī mēs daudz ko esam šajā ziņā aizguvuši no vāciešiem, lai gan bieži dodam priekšroku nevis nūdelēm, bet kartupeļiem, burkāniem, zaļajiem zirnīšiem. Faktiski arī populārās krievu virtuves zupas - boršču, soļanku, rosoļņiku vai skābētu kāpostu zupu - var gatavot, izmantojot vistu. Daži tā dara, lai zupa būtu ātrāk gatava un ne tik trekna, daži - tāpēc, ka citas gaļas tobrīd nav. Rezultāts ir gluži pieņemams. Ja cāļa zupu pasniedz pusdienu galdā kā pirmo ēdienu, tas var būt vienkārši dzidrs buljons ar frikadelēm, kas pagatavotas no maltas vistu filejas. Nevajadzētu aizmirst arī zaļumus. Piedevām noderēs grauzdiņi. Vistas buljons var būt pamatā arī biezeņzupai. Savukārt Āzijas valstīs vistas zupā liek rīsus un dažādus dārzeņus, bet kolorītu garšu piešķir ingvers un sojas mērce. Ja kādreiz apnīk sava ierastā recepte, atliek vien paceļot internetā un atrast jaunas vēsmas. Cāļa zupa ir labs risinājums arī tad, ja jātaupa līdzekļi vai jāizmanto vakar līdz galam neapēstas, neglīti apskrubinātas vistas cepeša paliekas.
***
Recepte
Vienkārša cāļa zupa Āzijas stilā
Sastāvdaļas:
viens vidējs cālis,
2, 3 l ūdens, viens puravs,
4 ingvera ripiņas,
2 burkāni,
2 seleriju kāti,
250 g rīsu nūdeļu,
2 ēdamkarotes sojas mērces, sāls pēc garšas, nedaudz koriandra zaļumu (kinzas).
Pagatavošana: cāli sadala gabaliņos, liek katlā aukstā ūdenī, uzvāra, noputo, pievieno ingveru, sagrieztus burkānus, puravus un seleriju kātus, sāli un sojas mērci. Vāra, līdz gaļa mīksta. Ingveru izmet. Gaļu izņem no zupas, nedaudz padzesē, atdala no kauliem un sīki sagriež, pievieno atpakaļ zupai, uzvāra, pieliek rīsu nūdeles un vāra vēl vienu minūti. Lej šķīvjos, katrā liek dažas koriandra lapiņas.