GADA NOGALEI: Pieci interesanti fakti par dzirkstošo vīnu

Dzirkstošais vīns, ko bieži neprecīzi mēdzam dēvēt arī par šampanieti, ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa, kas svinībām piešķir šarmantu greznumu, dzīvesprieku un vieglumu. Gaidot gada nogales svētkus, vīnzini Jānis Kaļķis ir apkopojis interesantus faktus par dzirkstošajiem vīniem.

Dzirkstošā vīna veidu, ko uz pudelēm apzīmē ar dažādiem svešvārdiem, piemēram, Brut, Dolce, Abocado u.c. nosaka, ņemot vērā vīna sausuma un salduma proporcijas, turklāt katras valsts vīndari savai produkcijai lieto cita veida apzīmējumu, tādēļ dzirkstošo vīnu klāstā reizēm var viegli apjukt.

Par vienu no pasaulē zināmākajiem dzirkstošo vīnu ražošanas reģioniem jau 17.gadsimta beigās kļuva Šampaņa Francijā, un tikai šajā apvidū ražotais dzirkstošais vīns var tikt cēli saukts par šampanieti.

Mājās dzirkstošo vīnu labāk glabāt 6-8 grādu temperatūrā. Šādā vidē vīnam izdalās mazāk burbuļu un veidojas maigākas garšas nianses. Sausu dzirkstošo vīnu nav ieteicams pasniegt kopā ar desertiem, jo saldā ēdiena garša pastiprinās vīna skābumu.

Dzirkstošo vīnu var gatavot jebkurā valstī, kur audzē vīnogas. Tomēr dzirkstošā vīna ražošana nav populāra reģionos ar izteikti karstu klimatu. Tas tādēļ, ka karstumā vīnogās izdalās vairāk cukuru, bet labu dzirkstošo vīnu radīšanai nepieciešamas ogas ar augstu skābuma līmeni, lai varētu regulēt vīna garšu un burbuļu intensitāti.

Dzirkstošo vīnu gatavošanai visbiežāk lieto trīs metodes:

Tradicionālā metode - tiek izmantota šampanieša gatavošanai. Sākumā tiek pagatavots klasisks vīns, kam pievieno rauga un cukura maisījumu, pilda speciālas formas izturīgās pudelēs, kurās tas rūgst vēlreiz. Otrās fermentācijas laikā vīnā veidojas papildus alkohols, nogulsnes un ogļskābā gāze. Kad gāzei nav vairs vietas, tā izšķīst dzērienā, tālab pēc šīs metodes gatavotā dzirkstošajā vīnā burbuļi turas ļoti ilgi.

Šarma metode (Methode Charmat) ir izplatītākā dzirkstošo vīnu gatavošanas tehnoloģija ar ko pagatavo 70-80% no visas pasaules dzirkstošajiem vīniem. Šādi gatavotiem vīniem otrreizējā fermentācija notiek lielā metāla tvertnē, pēc fermentācijas dzēriens tiek izfiltrēts, pildīts pudelēs un sāk savu ceļu pie pircējiem.

Lauku metode (Methode Rurale vai Methode Ancestrale), nozīmē, ka jau pirmreizējā vīna fermentācija tiek pabeigta pudelē. Vīns tiek raudzēts, bet tam neļauj izrūgt līdz galam. Tad veic dzēriena filtrēšanu, atstājot tajā raugu. Šādu dzērienu pilda pudelē, kur tas pabeidz savu gatavošanos un rodas viegli gāzēts dzirkstošais vīns.