Marcipāns ir ekskluzīvs našķis, kas jābauda lēni un maziem kumosiņiem, turklāt tas ir ļoti sātīgs. Ja prāts nesas uz saldumiem un gribas tos gatavot pašu rokām, marcipāns noteikti ir viena no alternatīvām. Šis process prasa zināmu darbu un pacietību, taču ir vienkāršāks, nekā šķiet. Marcipāna recepti Māja saņēma mantojumā no Hedvigas kundzes – Ritas Blaumanes, un tā izdevās ar pirmo reizi.
Sastāvdaļas
marcipāna masai:
• viens citrons
• 400 g cukura
• 400 g saldo mandeļu kodolu
Šokolādes glazūrai:
• 100 g melnās šokolādes
• 300 ml karsta ūdens
• 100 g pūdercukura
Pagatavošana:
vispirms mandelēm jānoloba miziņa. To dara šādi: mandeles aplej ar vārošu ūdeni, pēc pāris minūtēm ūdeni nolej, tad miziņa viegli atdalās. Ar smalku rīvi citronam norīvē mizas dzelteno kārtiņu. Mandeles samaļ. Tad cukuru, rīvēto citronmiziņu un samaltās mandeles liek miezerī, piespiež klāt citrona sulu. Sastrādā tā, lai izveidotos gluda un plastiska masa.
No tās veido mazas bumbiņas, katru uzdur uz irbulīša, ātri iemērc karstā šokolādes glazūrā un noliek, lai apkalst.
Līdzīgi var pagatavot marcipānu arī no apelsīna.
Glazūru gatavo šādi: šokolādi pārlej ar karstu ūdeni, karsē un maisa, līdz šokolāde izkūst, pieber pūdercukuru un turpina maisīt, kamēr pār glazūras virsu velkas tāda kā plēvīte. Tikai tad glazūra gatava, un tajā marcipāns jāpamērcē tūlīt, kad tā vēl karsta.
PADOMS
• Lai darbu vienkāršotu, mandeles var nevis malt un pēc tam berzt miezerī, bet blenderēt (konkrētajā gadījumā tika izmantots rokas blenderis), līdz tiek iegūta vajadzīgās konsistences masa.
• Var atļauties pievienot arī nedaudz brendija, bet gatavās lodītes izrotāt ar mandeļu skaidiņām, marmelādi, rīvētu šokolādi u.c.
Fakti par marcipānu
• Par marcipāna dzimteni uzskata Persiju. Domājams, ka uz Eiropu marcipānu atveduši turki, bet varbūt arī spāņi un portugāļi krustnešu laikos.
• Marcipāna nosaukums daudzās valodās skan līdzīgi, bet tā izcelsme nav skaidri zināma. Pastāv versija, ka tas varētu nozīmēt marta maize vai Marsa maize (no romiešu laikiem), bet Venēcijā līdzīgā vārdā dēvēta kāda neliela monēta. Reizēm marcipāna nosaukumu mēdz saistīt ar Birmas pilsētas Martabanas vārdu.
• Perfektu marcipāna garšu ražotāji panāk, saldajām mandelēm pievienojot arī mazliet rūgto mandeļu, kas termiski jāapstrādā, jo svaigā veidā tās ir indīgas.
• Vēl 18. gadsimtā marcipāna galvenie gatavotāji un tirgotāji bija aptieķnieki. Tas maksāja dārgi un tika pārdots nelielos gabaliņos. Ar laiku spēcīgas marcipāna ražošanas tradīcijas attīstījās Vācijā, Baltijas jūras piekrastes reģionā. Šobrīd slavens ir Lībekas marcipāns, bet kādreiz ar saviem marcipāna izstrādājumiem plaši pazīstami bijuši Kēnigsbergas saldumu meistari.
• Apēdot 100 g marcipāna, cilvēks uzņem 450–500 kcal.