Spināti noteikti pieder pie tiem dārzeņiem, par kuriem agrāk zinājām maz un kuri ēdienkartē neparādījās bieži. Pateicoties savai ne tik izteiktajai garšai, zaļās spinātu lapiņas var pievienot praktiski jebkuram ēdienam, tos var pielikt arī pie mīklas vai pīrādziņiem, izmantot pildījumu no spinātiem.
Unikālais spināts. Vēl arvien diezgan maz lietots skābenēm līdzīgais lapu dārzenis spināts patiesībā ir neaizstājams un unikāls: bagātīgs vitamīnu avots, satur fosforu, kalciju, magniju, varu, jodu. Spināts labi attīra zarnu traktu (ne velti medicīnā to dēvē par vēdera slotu!), taču to lieto gan pret mazasinību, gan kā tonizējošu līdzekli
Uzturvērtība (100 g)
kilokalorijas 22
olbaltumvielas 2,9 g
tauki 0,3 g
ogļhidrāti 2 g
ūdens 91,6 g
Spinātu CV
• Tāda vitamīnu un citu vērtīgu un cilvēka veselībai noderīgu elementu kopuma kā spinātos, pēc veiktajiem pētījumiem, nav nevienā citā dārzenī. Piemēram, A vitamīna spinātos ir 469 mkg. Tie ir 52 procenti no pieauguša cilvēka diennakts normas.
• Spināti izceļas ar lielu daudzumu K vitamīna – 100 g lapu ir 482,9 mkg. Tas ir 4 reizes vairāk par noteikto dienas normu. Savukārt C vitamīna 100 g ir 28,1 mg. Jāapēd 300 g svaigu spinātu lapu, lai uzņemtu nepieciešamo šī vitamīna daudzumu.
• Pērkot spinātus, jāpārbauda, vai lapas ir svaigas, bez tumšiem plankumiem.
• Spinātus nav ieteicams ilgi uzglabāt, jo, ilgi glabājot, tie zaudē labās īpašības.
• Spinātu blanšēšana – tas ir lielisks veids, kā piešķirt tiem aromātu, padarīt tos spilgtākus un mīkstināt tekstūru. Jāatceras, ka pārāk ilga to vārīšana iznīcinās lielu daudzumu vērtīgo vielu, vitamīnu un minerālvielu. Kad būsiet nolēmuši tos ēst, tos atliek tikai viegli uzsildīt.
• Spināti ir jutīgi pret etilēnu. Ja tos uzglabā kopā ar tomātiem, āboliem un melonēm, tad spināti nodzeltē, jo tajos ir etilēns, kas ietekmē nogatavināšanās procesu.
• Vārot spinātus, pirmais ūdens ir jānolej (lai atbrīvotos no nitrātiem). Tos vāra otrā ūdenī. Spināti satur skābeņskābi, tāpēc, lai to neitralizētu, ūdenim vārot pievieno nedaudz piena.
Vērts zināt
• Spinātiem parasti ir tumši zaļas lapas, kas dažādām šķirnēm atšķiras pēc formas: tās var būt gludas, skruļļainas, sakārtotas rozetēs.
• Ir vasaras un ziemas spināti (pēdējiem viegli rūgtena garša).
• Atšķirībā no skābenēm spināti gatavojot saglabā savu sulīgi zaļo krāsu.
• Spinātiem nav izteiktas garšas, tāpēc skābenes tiem var pievienot skābumam.
• Spināti labi sader ar tomātiem, sieriem, sēnēm, olām. Garšas daudzveidībai spinātiem var pievienot sīpolu, ķiploku, baziliku, sinepes, muskatriekstu.
• No spinātiem var pagatavot daudzveidīgus salātus, zupas, sacepumus, sautējumus. Spināti būs laba piedeva dažādiem gaļas un zivju ēdieniem, tos var izmantot, gatavojot pildījumus.
PADOMS
• Pirms gatavošanas spināti rūpīgi jāmazgā – tie mēdz būt smilšaini.
• Spinātu lapas, nogriežot cietos kātus, var blanšēt, var pasautēt savā sulā vai pavisam mazā ūdens daudzumā (dažas minūtes, līdz saplok). Lieko šķidrumu var noliet.
• Ziemas spināti blanšējot savu rūgtumu zaudē: tos uz pāris minūtēm iegremdē verdošā ūdenī, pēc tam noskalo ar aukstu. Jaunākās spinātu lapiņas lieto svaigos salātos.
• Svaigas spinātu lapiņas var likt pannā sakarsētā sviestā un apmaisot dažās minūtēs apcept. Nedrīkst pārcept – lapas kļūst brūnas. Lapas pannā var likt ar lielu kaudzi – cepot tās saplok un saraujas.
• Pavisam vienkārša uzkoda – spinātus uz pannas sviestā vai olīveļļā uzkarsē, pievieno sāli, ķiplokus vai krējumu.
Spinātu ārstnieciskās īpašības:
• Izmanto nervu slimību gadījumos, ja ir mazasinība, anēmija, hipertonija, cukura diabēts, gastrīts. Piemīt viegli tonizējoša, urīndzenoša, pretiekaisuma iedarbība.
• Pazemina cukura līmeni asinīs, stiprina sirdi.
• Tas ir viens no labākajiem produktiem, kas palīdz stiprināt imunitāti.
• Dzelzs, kas ir spinātos, kavē celulīta veidošanos.
• Nav ieteicams lietot tiem, kuri slimo ar aknu, žultsakmeņu, urīnceļu slimībām un podagru.
