Nedēļas nogalē pārapdzīvotība draudēja teritorijai, kas tiek dēvēta par Līgatnes novada „Ratniekiem” - tur jau piekto gadu pēc kārtas risinājās pozitīvais festivāls „Laba daba”.
Pirmdien sastaptos minētā festivāla apmeklētājus vienoja saguruma pazīmes sejā, taču tajā pat laikā arī neslēpta apmierinātība ar redzēto un dzirdēto. Tiesa, ne viss bija tik gludi kā gribētos – organizatori nākamgad varētu piestrādāt pie dažu traucējošu sīkumu novēršanas.
„Labas dabas” lielākais trumpis ir piedāvātā iespēja visiem piedalīties un līdzdarboties – gleznot, grebt koka karotes un laivas, lipināt māla podus vai sazin ko vēl, arī spēlēt futbolu vai basketbolu, lekt ar gumiju un piekopt citas fiziskās aktivitātes, ja pēc attiecīga alus daudzuma patēriņa kāds vēl jūtas gana ņiprs.
Otrs trumpis – muzikālā programma, kas arī šoreiz bija ļoti spēcīga: „Zig Zag”, „Jumprava”, „Pienvedēja piedzīvojumi”, „Inokentijs Mārpls”, „baložu pilni pagalmi”, „Satellites LV”, „PND”, „Rūsa” un citas varenas brigādes ar slaveno vācu „Deine Lakaien” priekšgalā. Par skaņu - lielā jeb Lāča skatuve kalpoja teicami, bet šķūnī gan skanēja kā jau šķūnī, tur ar apskaņošanu bija dramatiskas problēmas. Diezgan neveikls bija brīdis, kad grupas "Parara" uzstāšanās laikā šķūni uz kādām 20 minūtēm pazuda elektrība.
Par to, ka lielie „zauri” nospēlēs teicami, šaubu nebija, tāpēc patīkamākie pārsteigumi saistās ar grupām, kuras varētu pieskaitīt pie mazāk zināmo daļas. Tā, piemēram, pirmajā dienā ielīksmoja „Carnival Youth”, kurā spēlē arī Renāra Kaupera dvīņi. Atraisīti un jauneklīgi, šī grupa varētu ieviest jaunas vēsmas latvju rokmūzikā. Jaunie čaļi nemulsa ne mirkli, veiksmīgi izgāja no situācijas arī ģitāras stīgas pārtrūkšanas gadījumā. Vadošā vokālista lomu ik pa brīdim izmēģināja gan taustiņnieks, gan ģitārists, gan bundzinieks, ģitārists ar basistu mainījās ar instrumentiem, taču ne brīdi tas neatstāja „bardaka” iespaidu. Kā latviešu 21. gadsimta „bītli” – šāds pārdrošs salīdzinājums tika dzirdēts par „Carnival Youth” mūziku.
Interesanta bija arī grupa ar lakonisku nosaukumu "Nē". Instrumentāls roks, kas nedaudz atgādināja daudsološu latviešu grupu "Dun Dun", kas diemžēl vairs nekoncertē. Iespējams, daudziem festivāla emcionālākais brīdis bija dueta Čipsis & Dullais uzstāšanās "Ej apskrieties prieka māja". Nelielā kupolveidīgā telts bija tieši piemērota intīmajām Čipša un Dullā mīlas dziesmām. Šķiet, tā bija vienīgā uzstāšanās, kur gandrīz katru dueta dalībnieku kustību pavadīja vētrainas ovācijas.
Ja šādā festivālā uzstājas Nils Īle ar draugiem, tad vienmēr ir trāpīts mērķī. Šoreiz Īlem palīdzēja bungot un rībināt kolēģi no Āfrikas, radot vienu no enerģiskajiem priekšnesumiem festivālā.
Žēl, ka vairs nepastāvs latviešu ska grupa "Voiceks Voiska", jo viņu tiešām pietrūka šajā pasākumā. Tomēr ska lauciņu aktīvi piepildīja amerikāņu "The Toasters", kā arī mūsu pašu grupas "Mango" un "All day long".
Vēl prasījās lielisko dīdžeju apvienību "Funky Breakout" no vecajām garāžām pārcelt uz kādu lielāku skatuvi, jo trīs latviešu puiši festivāla noslēgumā uzkurinājā labāko ballīti, un patiesībā bija arī vieni no retajiem dīdžejiem festivālā, kuri spēja pacelt publiku.
Un nu par negatīvo. Absolūti nebija padomāts par tiem, kuri uz „Labu dabu” ieradās pirmoreiz. Vai tiešām bija tik dārgi uz programmiņām uzdrukāt arī nelielu karti, lai būtu vieglāk aptvert, kura no skatuvēm un kas vispār kur atrodas?! Pašas skatuves tika apzīmētas ar stilizētiem attiecīgo dzīvnieku (lācis, suns, ezis utt.) zīmējumiem, taču tik stilizētiem, ka tie tāpat nepalīdzēja orientēties sešu skatuvju klāstā. Taču vislielākās šausmas valdīja pie iebraukšanas autostāvvietā (un izbraukšanas no tās). Pirms festivāla tā mājas lapā nebija atrodama detalizēta informācija par stāvvietu (tikai tas, ka par auto novietošanu jāmaksā lats): cik tālu tā ir no festivāla norises vietas, vai pie tās ir biļešu kase utt., līdz ar to veidojās rinda pie iebrauktuves, jo vieni mēģināja noskaidrot, kur braukt un kāpēc braukt, otri mēģināja tikt stāvvietā, trešie – nesekmīgi tikt no tās ārā (bija tādi). Rezumējot –piektdien ap deviņiem tur veidojās stipri nepievilcīga, nervus un laiku prasoša aina. Protams, tie visi ir sīkumi, tomēr nedaudz bojāja noskaņojumu, turklāt no organizatoru puses bija nenovēršami. Gan jau nākamgad.