Eirovīzijā bukmeikeri priekšroku dod zviedrietei un krievu vecmāmuļām

© Scanpix

Daži no Eirovīzijas 2012 dziesmu konkursa dalībniekiem jau paspējuši iemēģināt Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku Kristāla zāles skatuvi, citiem tas vēl tikai priekšā, tādēļ likmes uz tās vai citas valsts pārstāvja uzvaru pastāvīgi mainās – vieniem mēģinājums padevies pārliecinošāks, citiem mazāk pārliecinošs.

Apkopojot dažādos totalizatoros piedāvātās likmes, šķiet, sācis izkristalizēties to dalībnieku lieliskais piecnieks, kuriem izredzes uz uzvaru konkursa finālā 26. maijā ir lielākas nekā pārējiem.

Netradicionālā zviedriete

Zviedrija šogad uz konkursu deleģējusi dziedātāju, vārdā Lorīna, un gan viņa pati, gan viņas izpildītā kompozīcija Euphoria īsti neatbilst tam, ko esam ieraduši sagaidīt no saviem aizjūras kaimiņiem. Mazākais tas, ka pati Lorīna (pilnajā vārdā Lorine Zineba Noka Talhaoui) ir nevis garkājaina blondīne, bet berberu izcelsmes zviedriete ar neapšaubāmi austrumniecisku kolorītu. Taču arī viņas izpildītā kompozīcija nav tradicionāla disko/deju mūzika, bet samērā nopietns gabals, kas, pēc mūzikas kritiķu domām, vairāk piedienētos Amerikai ar tās rhythm&blues kultūru. Taču pats jocīgākais ir tas, ka Lorīna savas r&b vai soulmūzikas saknes pilnībā noliedz, apgalvojot, ka šādu mūziku nemaz neklausās, jo priekšroku dod Līzai Džerārdai no Dead Can Dance, Bjorkai un Enjai. Pēc viņas domām, šāda mūzika veicinot nonākšanu transā, un savā pirmajā preses konferencē Baku Lorīna sacījusi, ka arī pati uzstājoties atrodas gandrīz vai transā. «Iespējams, tas saistīts ar manu marokāņu izcelsmi. Es dziesmā ielieku visu savu sirdi un dvēseli,» viņa teikusi.

Pirmo atpazīstamību Zviedrijā Lorīna guva 2004. gadā, kad izcīnīja 4. vietu Swedish Idol konkursā, pēc tam viņa nostrādāja televīzijas kompānijā TV400 un burtiski pazuda no šovbiznesa pasaules. Pērn notika diezgan sekmīga atgriešanās – lai gan Lorīnas dziesma My Heart Is Refusing Me neiekļuva pat Zviedrijas konkursa Melodifestivalen (lielās Eirovīzijas atlases) finālā, izdota singla formātā, tā sasniedza 9. vietu zviedru hitparādēs. Šogad triumfs bija absolūts – par Euphoria nobalsoja aptuveni 670 000 no četriem miljoniem zviedru, kuri piedalījās telefonbalsojumā, un tas ir jauns rekords. Kompozīcija jau kļuvusi populāra kaimiņvalstīs Somijā un Norvēģijā, ar kuru balsojumu zviedriete var rēķināties itin droši. Par savu favorītes statusu viņa gan izsakās samērā nelabprāt, norādot, ka sākumā vēl nepieciešams iekļūt finālā. Bet nobeidzot par to, kādēļ Lorīna ir neparasta, kaut vai šāds fakts – datoru viņa izmanto tikai epasta izskatīšanai un mūzikas programmu lietošanai, un nav sameklējama nedz Facebook, nedz kādos citos draugos.

Krievu vecmāmuļas

Krievijas nacionālajā atlasē tautas mūzikas kopa Buranovskije Babuški, kas izveidota nelielā Udmurtijas ciematiņā, parūpējās par pārsteigumu, pārliecinoši pieveicot tādas šovbiznesa haizivis kā Dimu Bilanu un Filipu Kirkorovu, kurš atkal bija izmēģinājis savu ķērienu dziesmu komponēšanā. Kritiķi, protams, vīpsnās par vecmāmuļu angļu valodas akcentu, izpildot Party For Everybody, taču, varat būt droši, ka, piemēram, Balkānos, tam pievērsīs vismazāko uzmanību.

Katrā gadījumā, Krievijas pārstāves izceļas ar kaut ko savdabīgu – gan cienījamo vecumu, gan dziedāšanas manieri, gan dūmojošo krāsni, kas uzstutēta uz skatuves. Krievijas nacionālās atlases laikā tā pildīja tikai fona funkcijas, taču izskatās, ka Baku babuškas nolēmušas krāsni izmantot, ja ne pēc pilnas, tad vismaz daļējas programmas. Vismaz pirmais mēģinājums radījis iespaidu, ka dziesmas finālā no krāsns tiks izvilkti karsti pīrādziņi, ko pasniegt tiem, kuri ieradušies uz pārtiju. Un lai nevienam nerastos šaubas, ka jāballējas patiešām visiem, fonā novietots liels ekrāns ar pasaules karti, kurā tiek atzīmētas vietas, kur ballīte notiek pilnā sparā.

Ārvalstu žurnālistus Krievijas delegācija mēģina aizkustināt ar stāstu par to, ka Buranovskije Babuški galvenais mērķis ir nopelnīt pietiekami daudz, lai dzimtajā Buranovas ciematā uzbūvētu baznīcu. Patiesību sakot, ir lielas aizdomas, ka kopš 2008. gada, kad ansamblis kļuva pazīstams Krievijā, šāda summa sen jau nopelnīta, taču aizklīdusi menedžmenta kabatās. Vēl pirms pāris mēnešiem babuškas, atbildot uz jautājumu par naudu, atklāti teica, ka uzstājoties tikai pašu priekam, tomēr tagad, izskatās, samācītas atbildēt pareizi: «Saņemam, protams, ka saņemam honorārus, bet, cik lielus, neteiksim.» Bet Azerbaidžānā viņas apmetušās nevis skaļajā un trokšņainajā Baku, bet klusā viesnīciņā ārpus pilsētas robežām.

Pieredzējušais serbs

Īsti nav saprotams, ko bukmeikeri atraduši Serbijas pārstāvja Žeļko Joksimoviča dziesmā Nije Ljubav Stvar, kas, protams, nav zemē metama, bet nebūtu arī nodēvējama ne par kādu šedevru. Iespējams, ka favorīta statusā serbs nokļuvis, rēķinoties ar tā saukto reģionālo balsojumu un pateicoties savai lielajai pieredzei. Tās viņam patiešām netrūkst – 2004. gadā Ž. Joksimovičs kā dziedātājs Eirovīzijā finišēja otrais, 2006. un 2008. gadā viņa komponētās dziesmas ieņēma attiecīgi trešo un sesto vietu, bet 2008. gadā viņš bija viens no Belgradā notikušās Eirovīzijas vadītājiem. Interesanti, ka viena no divām vijolniecēm, kas iekļautas Ž. Joksimoviča grupā, ir vēl titulētāka par viņu pašu – 2007. gadā Ksenija Miloševiča spēlēja pavadījumu konkursa uzvarētājas Marijas Šerifovičas dziesmai Moļitva. Jāpiebilst, ka nekādu atlasi Ž. Joksimovičam nav bijis jāiziet – viņa kandidatūru izvēlējusies Serbijas televīzija, bet tālāk jau mūziķim dota iespēja atrast piemērotu dziesmu un sagatavot uzstāšanos.

Kā jau serbiem pieņemts, Ž. Joksimovičs savu dziesmu izpildīs dzimtajā valodā – par to pat neesot bijis nekādu diskusiju. Taču interesanti, ka pirms konkursa viņš sagatavojis ne tikai Nije Ljubav Stvar versijas angļu un vācu valodā, bet arī videoklipu, kurā dziesmas teksts tiek tulkots zīmju valodā. 30 gadus vecais dziedātājs, kurš beidzis mūzikas augstskolu un pārvalda 14 instrumentu spēli, arī paziņojis, ka šis pavisam noteikti būs viņa pēdējais konkurss – vismaz kā izpildītājam. «Ikviens, protams, vēlas būt pirmajā vietā, bet man pirmajā vietā ir labas draudzības dibināšana,» preses konferencē Baku viņš izcēlies ar vārdu spēli.

Britu veterāns

Ja Eirovīzijas uzvarētājus noteiktu, tikai ņemot vērā iepriekšējos laurus un titulus, galveno balvu droši varētu sūtīt uz Londonu 76 gadus vecajam Engelbertam Hamperdinkam. Četras Grammy nominācijas, Golden Globe balva, 63 zelta un 24 platīna ieraksti, savs stūrītis gan Lasvegasas, gan Holivudas Slavas alejās – visi pārējie konkursa dalībnieki pat kopā nevar lepoties kaut ar nelielu daļiņu no šādiem panākumiem.

Cita lieta, ka E. Hamperdinka slavas laiki bija sešdesmito gadu nogale un septiņdesmito gadu sākums, kad viņš ne tikai Britu salās, bet arī vairākās Eiropas valstīs tika uztverts kā vietējais Elviss Preslijs (ģērbšanās stila, nevis mūzikas dēļ). Kaut gan kopš šā gada sākuma, kad BBC izvēlējās E. Hamperdinku par Lielbritānijas delegātu, viņš itin aktīvi koncertējis, veco fanu bāzi nav iespējams atgūt kaut vai objektīvu iemeslu dēļ – liela daļa no tās vienkārši vairs nav starp mums.

Ar savu dziesmu Love Will Set You Free E. Hamperdinks apliecina, ka ne jau velti savulaik dēvēts par romanču karali. Dziesmai nav ne vainas, taču attiecībā uz favorīta statusu ir vismaz divi būtiski jautājumi – vai pašlaik kādu interesē romances, un vai kontinentālā Eiropa beidzot pārvarējusi savus kompleksus attiecībā pret Britu salu pārstāvjiem, kurus ar apbrīnojamu mērķtiecību beidzamo gadu laikā regulāri iebalso pēdējās vietās? «Mēs varam uzvarēt, patiešām esmu pārliecināts, ka tas ir iespējams,» cerības nezaudē veterāns.

Itāliešu cerība

Itālija ir vēl viena zeme, kurai Eirovīzijā pēdējā laikā gājis kā pa celmiem – vienubrīd itālieši bija tik ļoti apvainojušies par sliktajiem rezultātiem, ka vispār nosprieda savus pārstāvjus uz konkursu nesūtīt. Šogad itin labi rezultāti tiek prognozēti Ninai Cilli, kura pārmaiņas dēļ dzied nevis itāliešu, bet angļu valodā – tādēļ dziesmu pareizāk dēvēt par Out Of Love, nevis L’Amore E Femmina. Asprāši jau smejas, ka tieši Nina būs Buranovskije Babuški galvenā konkurente – tā nu sagadījies, ka abu šo dalībnieku dziesmās ir itin uzkrītošā un daudznozīmīgā frāzīte boom, boom, boom.

Uz Itālijas lielās muzikālās skatuves N. Cilli debitēja 2010. gadā, kad leģendārajā Sanremo festivālā ieguva labākajam jaunajam dalībniekam paredzēto balvu. Kopš tā laika izlaisti divi studijas diski, notikusi veiksmīga koncertturneja pa Itāliju, bet šogad N. Cilli atkal kāpa uz Sanremo skatuves kopā ar angļu dziedātāju Skye. Vienubrīd šķita, ka arī Eirovīzijā viņa dziedās Sanremo dzirdēto Per Sempre, tomēr itāliešu televīzijas bosi izdomājuši, ka perspektīvāka ir jaunā albuma tituldziesma, kuras autori ir zviedru dziesminieki.

Kā mūsējiem?

No bukmeikeru viedokļa raugoties, Latvijas izredzes uzvarēt šā gadā Eirovīzijā ir, maigi izsakoties, necilas. Piemēram, kantora Optibet likmju sarakstā iepretim mūsējiem greznojas ne pārāk glaimojošais koeficients 1:174. Salīdzinājumam – zviedrietei tas ir 1:3, krievietēm – 1:11. Taču mūsu pārstāve Anmary tālajā Baku par to visu droši vien nedomā, jo viņai tāpat ir gana daudz pasākumu, par kuriem domāt. Jau sestdien, 12. maijā, Anmary ar savu komandu ieradās Azerbaidžānas galvaspilsētā, turklāt kā pati pirmā no visiem Eirovīzijas dalībvalstu pārstāvjiem, ziņoja delegācijas vadītāja Zita Kaminska. Tāpēc sagaidīšana bijusi īpaša – pati pirmā intervija šīs valsts televīzijā, dāvanā saņemts Eirovīzijas karogs. Anmary un pavadošās dziedātājas atkal emocionāli nodziedāja tautas dziesmu Sari Gelin, kas Azerbaidžānā ir neoficiāla nacionālā himna, līdzīgi kā Latvijā Pūt, vējiņi!. Tas esot izraisījis milzīgas ovācijas – saskrēja gan lidostas darbinieki, gan policisti, taksisti, gan tuvumā esošo autobusu šoferi un citi cilvēki. Nākamie dalībvalstu konkursantu pārstāvji bikli stāvēja maliņā un gaidīja savu kārtu, jo Latvijas meitenes vēl ilgi bija uzmanības centrā... Pagaidām mūsējiem, cik var noprast pēc Eirovīzijas dienasgrāmatas, tālajā valstī klājas labi un jautri (piemēram, ar policijas eskortu braukts pat uz tirgu pēc zemenēm), arī par uzmanības trūkumu mūsējie nevar sūdzēties (jau pēc pašas pirmās preses konferences Anmary intervēt pierakstījās 11 mediju pārstāvji), taču drīz būs izšķirošie notikumi. Jāatgādina, ka Anmary izpildītā Beautiful Song izskanēs Eirovīzijas konkursa pirmajā pusfinālā 22. maijā ar ceturto kārtas numuru. Latvija šajā atlases kārtā konkurēs ar Melnkalnes, Islandes, Grieķijas, Albānijas, Rumānijas, Šveices, Beļģijas, Somijas, Izraēlas, Sanmarino, Kipras, Dānijas, Krievijas, Ungārijas, Austrijas, Moldovas un Īrijas izpildītājiem. Abus pusfinālus un arī 26. maijā notiekošo finālu varēs vērot LTV1 tiešraidē.

***

EIRODZIESMAS UZVARĒTĀJU GAITAS FINĀLĀ

2000. gadā Prāta vētra – My Star 3.

2001. gadā Arnis Mednis – Too Much 18.

2002. gadā Marija Naumova – I Wanna 1.

2003. gadā F.L.Y. Hello From Mars 24.

2004. gadā Fomins & Kleins – Dziesma par laimi 17. (pusfinālā)

2005. gadā Valters & Kaža – The War Is Not Over 5.

2006. gadā Cosmos – I Hear Your Heart 16.

2007. gadā Bonaparti.lv – Questa Notte 16.

2008. gadā Pirates Of The Sea – Wolves Of The Sea 12.

2009. gadā Intars Busulis – Sastrēgums (Probka) 19. (pusfinālā)

2010. gadā Aisha – What For? 17. (pusfinālā)

2011. gadā Musiqq – Angel In Disguise 17. (pusfinālā)

2012. gadā Anmary – Beautiful Song

Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais