Kā rīkoties, ja brīdinājums par dronu uzbrukumu atnāk Jāņu pasākuma laikā?

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis teicis, ka visiem Latvijā ielidojušos droniem vajadzētu tikt notriektiem. TV 24 diskusijā “Preses klubs” par to savu viedokli izteica rokmūziķis, uzņēmējs Miks Galvanovskis, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs, “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore Līga Leitāne.

M.Galvanovskis uzskata, ka svarīgi ir runāt arī par izmaksu faktoru - cik “lēti” izmaksā drona notriekšana un, vai tam ir vajadzīgs tik liels resurss. Mūziķis domā, ka mums ir jāstrādā pie tā, kā to izdarīt izdevīgākā veidā.

A.Šmits atzina, ka četru gadu laikā mēs no Ukrainas kara īsti teorētiski neko neesam mācījušies - pārsimt eiro vērts drons tiek “bliezts” nost ar 500 tūkstošu eiro vērtu raķeti, un tas, viņaprāt, ir traki, jo “ekonomikai ir jābūt ekonomiskai”. Un vēl diezgan absurdi uzņēmējam šķiet, ka armijā joprojām cilvēki ar lielām mugursomām iet pārgājienos, šauj tālumā ar snaiperu šautenēm, brauc ar tankiem. Tajā pašā laikā blakus ir aktīva karadarbība, kur maziņš drons pieveic tanku, ielido dziļi iekšā mājā un atrod snaiperi, bet mēs neejam līdzi laikam, uzskata A. Šmits.

A.Šmits pieļāva iespēju, ka varbūt kļūdās, un mums ir dronu vienības un dronu sienas, bet viņam liekas, ka līdz šim tas ir bijis tikai vārdos. Uzņēmējam arī ir informācija, ka Latvijā ražo “Tarragon” lidmašīnas, un kāpēc uz tām nevar uzstādīt pārtveršanas iespējas. Kāpēc jāceļ gaisā iznīcinātāji, lai notvertu vienu “sūdu mušu,” A. Šmits ir neizpratnē par to, kāpēc droni jātriec nost ar milzu resursu, un viņam par to gribas “cepties”.

“Mēs esam rakstījuši skaistus, lielus papīrus, esam stāstījuši Minhauzena stāstus, ko nu mēs tagad varam darīt, likuši zobus, bet esam ignorējuši to, ka droni lido pa gaisu, un te nu ir tā realitātes sajūta, vau nu viņa ir, vai nav, kad sabiedrība tika, maigi izsakoties, maldināta par to, ka viss ir kārtībā un visu mēs varam,” sacīja Līga Leitāne.

Arī viņa ir pārliecināta, ka dronus var notriekt ar kaut ko lētu, ir speciāla munīcija. L. Leitānei šķiet, ka mēs Latvijā esam aizmirsuši medniekus, kuri var pārklāt visu teritoriju. Lektorei ir cerības, ka jaunais aizsardzības ministrs strādās pie tā, lai situāciju uzlabotu.

Sākumā, kad ielidoja droni, mēs Latvijā nevarējām neko, bet tad paņēmām reaktīvo lidmašīnu. “No viena grāvja otrā,” situāciju vērtēja M.Galvanovskis. “ Kā ar lielgabalu pa zvirbuļiem,” piebilda A. Šmits. L. Leitāne konstatēja, ka daļēja “pamošanās” notika tikai tad, kad trauksme tika izsludināta Cēsu un Valmieras novadā. “Laikam pa īstam mēs pamostos tikai tad, ja droni atlidotu līdz Rīgai,” viņa secināja.

M.Galvanovskim nav skaidrs, kas notiek, ja brīdinājums par gaisa apdraudējumu atnāk pasākuma laikā? Koncerts, pilsētas svētki, vēlēšanas...Nav runāts, kā rīkoties šādā gadījumā, cilvēki ir neziņā. “Tiešām smagnēji, un lai gan kaimiņos karadarbība rit jau ceturto gadu, mēs tikai tagad sākam par to domāt,” atzina A. Šmits. Tagad mēs debatējam, diskutējam, bet aprakstošā daļa, kā īsti rīkoties, nav.

“Uzraksti salīmēti, bet uz 800 000 iedzīvotāju pilsētu, patvertnes pietiek labi, ja 50 000 cilvēkiem, kas ir absurda situācija. Un tad runā par regulām, ka jaunajos projektos būs jāizbūvē zem mājām patvertņu vietas, bet kas par to maksās. Vai par to atkal maksās iedzīvotājs?” tā situāciju Rīgā raksturoja A. Šmits.

Viņš paskaidroja, ka ekonomiskās klases mājokliem nebūvē pat pazemes stāvvietas, jo tas ir ļoti dārgi. Un šeit atkal būs jautājums, vai cilvēku dzīvības, vai tomēr būs kompensēšanas rīks attīstītājiem, lai var izbūvēt šīs pazemes teorētiskās patvertnes jaunajos projektos. Runas ir visu laiku, bet neviens nezina, ko darīt, atgādināja A. Šmits. Trauksmes brīdī “gļukoja” pat 112 aplikācija, bet, lai to uzlabotu, nepieciešami vēl 600 - 700 tūkstoši eiro...

A. Šmits ir pārliecināts, ka noteikti tik daudz naudas nevajadzētu.

NRA.LV jau rakstīja par ieteikumiem, kas jādara dronu apdraudējuma laikā.