Nepilnu gadu pēc sava debijas albuma “Laikarati” izdošanas četru dzīvespriecīgu dāmu un divu brašu kungu stūrētā etnogrupa “Ogas” laidusi klajā jau otro studijas lieldarbu – ar diezgan neetnogrāfisko nosaukumu apveltīto albumu “OK, laime!”.
“Ogu” albumā iekļautas astoņas tautas melodijas, divas ziņģes no etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” repertuāra un divas oriģināldziesmas ar dainu tekstiem. To aranžējumus veidojuši visi grupas mūziķi, stilistiski ieturot “ethnofusion” (tas te tiešām ir) un turbofolka (tā domā pašas “Ogas”) virzienus.
Kad sastopies ar “Ogu” programmām, vienmēr nākas būt mazliet labdabīgi bažīgam: vai viņas (un viņi) pārsteigs, ar ko pārsteigs utt., u.t.jpr. un - vienmēr pārsteidz! Un patīkami pārsteidz. “Ogas” uzskatāmi parāda un pierāda, ka folklora var būt mūsdienīga, tai var būt 21. gadsimta trešā gadu desmita dvesma un nav obligāti jādzīvo salmu būdiņā ar niedru jumtu, lai klausītos un saprastu tautisko mūziku. “Ogu” izpildījumā tautisko instrumentu skanējums veiksmīgi bagātināts ar basģitāru un bungām, radot kaut ko etnopopam pietuvinātu. Turklāt “Ogas” spēj labi balansēt uz pašu radītās stilistiskās laipiņas, lai gan šī balansēšana notiek starp tik atšķirīgiem gabaliem kā, piemēram, “Ai, Zuzanna” (šai līdz kaitinoša patosa līmenim pārspīlēti jautrajai dziesmai izdots arī videoklips) ar “Bērzīns” un “Saule brauca”, kā zelta vidusceļu piemērojot “Lai bija vārdi”.
Ja nu kādu dziesmu īpaši izcelt, tad pirmām kārtām laikam tomēr albumu ievadošo “Pati māte”, tāpat arī nopietno “Saule brauca” un mistikas apdvesto “Saules meita”, savukārt no eksperimentālā skanējuma viedokļa interesantākā ir “Buciņš (sieviņ’ brauca mežā)”. Mīnuss - tuvojoties Ziemassvētkiem, klausīties tādas dziesmas kā “Ņem, Jānīti” vai “Ozoliņi, ozoliņi” ar “līgo, līgo” ir, maigi izskatoties, gadalaikam neiederīgi.
Ieraksti veikti studijās “Lauska” un “Etnisko skaņu laboratorija”, skaņas inženieri - Kaspars Bārbals (viņš arī veicis māsterēšanu) un Artūrs Uškāns, producenti - Igeta Ozoliņa un Artūrs Uškāns. Albuma ierakstā vēl piedalījies Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, velkot Lejaskurzemes garā sauciena burdonu (dziesmā “Bērzīns”), kā arī mūziķes Anta Puķīte, Liāna Linde un Marita Karpa.
Par pašu apvienību. Etnogrupa “Ogas” - tās ir Igeta Ozoliņa (balss, kokle), Ilze Jurjāne-Lapkovska (balss, vijole, mandolīna), Agate Paštore (akordeons), Elīna Līce (stabules, akustiskā ģitāra), Artūrs Uškāns (bass, vargāns, dūdas/ taustiņi, balss), Kristaps Karps (sitaminstrumenti). Grupa dibināta 2017. gadā un aktīvi koncertē - tā jau uzstājusies Kanādā, Vācijā un Beļģijā, protams, arī koncertos un festivālos daudzviet Latvijā.
“Veidojot tautasmūzikai oriģinālus un mūsdienīgus aranžējumus, “Ogas” to padara saprotamu jebkurai paaudzei,” tā sevi piesaka pašas dzīvespriecīgās “ogas”. Viņu lielākais trumpis ir koncerti, kuros Igeta & Co spēj aizraut lielus un mazus - gan kopīgai padziedāšanai, gan sadancošanai, kā tas bija uzskatāmi vērojams šovasar festivālā “Laba Daba”. Līdz ar to droši vien daudzus priecēs ziņa par albuma prezentācijas koncertu - tas notiks 17. novembrī pulksten 16 Rīgas Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūrtelpā “Tintnīca”. Taču “Ogas” var dzīvajā redzēt arī ātrāk - šo piektdien, 8. novembrī, viņas pieteiktas mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” veterānu koncertam.