Ko cilvēki visbiežāk vaicā ezotēriķiem?

Gada nogalē cilvēki vienlaikus skatās divos virzienos - atpakaļ uz to, kas bija, un uz priekšu uz to, kas varētu būt. Kamēr vieni veido darbu atskaites un svētku iepirkumu sarakstus, citi izvērtē kļūdas, pārrēķina lēmumus, meklē mierinājumu un drošību nākamajam gadam. Un tieši šajos brīžos aug interese par horoskopiem, prognozēm, taro kārtīm un astrologu konsultācijām - nevis kā par izklaidi, bet kā par instrumentu, ar kura palīdzību ieraudzīt savu ceļu skaidrāk.

Aģentūras LETA podkāstā “Kas tas vispār bija?!” astrologs Andris Račs, taroloģe Inga Šnuka un žurnāla “Citādā Pasaule” galvenā redaktore Rita Grīnberga runā par to, kāpēc šādas prakses kļūst īpaši pieprasītas krīžu un pārmaiņu laikā, kā cilvēki pieņem lēmumus, kad pazūd pārliecība par nākotni, un kurā brīdī meklējumi pēc atbildēm pārvēršas par biznesu, kurā - kā paši sarunas dalībnieki atzīst - vienmēr būs gan aitas, gan cirpēji.

Taroloģe Inga Šnuka uzsver, ka cilvēki pie viņas nonāk ar jautājumiem, un pati jautājumu rašanās ir pilnīgi normāla parādība. Cilvēks meklē vietu, kur gūt atbildes, un šī meklēšana pēc būtības neatšķiras — vai tā būtu recepte lazanjai, vai konsultācija par dzīves virzienu, attiecībām vai darba izvēlēm. Jautājums nav tikai par saturu, bet par vajadzību saprast notiekošo, ieraudzīt to no malas un saņemt apstiprinājumu, ka situācijai ir kāda struktūra.

Astrologs Andris Račs, savukārt, norāda, ka viņa auditorija pēdējos gados kļuvusi apzinātāka. Viņš pats vairs īpaši nereklamējas internetā, nemēģina aktīvi piesaistīt jaunus klientus, jo uzskata, ka tas maina sarunas kvalitāti. Rača ieskatā vērtīgāk ir strādāt ar cilvēkiem, kuri paši ir nonākuši līdz vajadzībai pēc šādas sarunas, nevis ar tiem, kuri meklē ātras, vienkāršas un bieži vien nereālistiskas atbildes.

Žurnāla “Citādā Pasaule” galvenā redaktore Rita Grīnberga uzsver, ka cilvēkiem jāuzņemas atbildība par to, kā viņi uztver informāciju. Ne viss, kas atbilst cilvēka iekšējām sajūtām, automātiski ir patiess vai derīgs. Ja cilvēks nemāk izfiltrēt informāciju, viņš viegli noticēs tam, kas sakrīt ar viņa bailēm vai cerībām, nevis tam, kas palīdz viņam pieņemt apzinātus lēmumus.

Šnuka skaidro, ka, piemēram, jautājums par to, vai darba vietas optimizācijas laikā tiks atlaists konkrēts kolēģis, tiks noraidīts. Pat jautājums par paša klienta atlaišanu bieži vien nav atbildams tiešā veidā. Drīzāk iespējams analizēt, kāda ir cilvēka pozīcija darbavietā, kā viņš tiek vērtēts, kādi procesi notiek viņa profesionālajā vidē, nevis sniegt kategorisku “jā” vai “nē”.

Līdzīgas ētikas robežas pastāv arī astroloģijā. Arī astrologu ētikas kodekss liedz kaitēt klientam, biedēt viņu vai iedot maldinošu priekšstatu par notiekošo. Račs uzsver, ka astrologam nav jāizdabā klientam un jābūt “sapņu pārdevējam”. Informācija ir jāsniedz godīgi, pat ja tā nav patīkama, un reizēm cilvēkam pat nepieciešams neliels “dunkas” moments, lai viņš spētu paskatīties uz savu situāciju citādāk.

Šnuka brīdina, ka taro kārtis nav rotaļlieta. Lai arī tās ir plaši pieejamas grāmatnīcās, bez zināšanām un izpratnes par sistēmu tajās ir ļoti viegli kļūdīties. Viņa to salīdzina ar situāciju, ja cilvēks nopērk nagu laku, LED lampu, noskatās dažus “YouTube” video un pasludina sevi par manikīra speciālistu. paši par sevi vēl nenozīmē profesionālu prasmi.

Sociālantropoloģijas pētījumi liecina, ka krīžu laikā cilvēku paļaušanās uz simboliskām sistēmām un alternatīvām praksēm pieaug. Račs atceras, ka pēc 11. septembra traģēdijas ASV cilvēki pie viņa vērsās ar jautājumiem, vai drīkst lidot ar lidmašīnām.

Pandēmijas laikā cilvēkus interesēja nodarbinātība, bet šobrīd daudzi jautā par drošību.

Račs uzsver, ka šāda cilvēku rīcība ir dabiska. Apjukuma brīžos cilvēki atceras, ka eksistē neapzinātā daļa, kas gan patiesībā ir klātesoša visu laiku. Kamēr cilvēks jūtas spējīgs visu kontrolēt, viņam šķiet, ka nav nekādas astroloģijas vai zemapziņas, bet patiesībā šie slāņi darbojas nepārtraukti.

Raksturojot klientu jautājumus, Račs norāda, ka daļa cilvēku dzīvo pastāvīgās bailēs un vienkārši vēlas dzirdēt, ka viss būs labi. Liela daļa mēģina rast atbildes uz jautājumu, kas viņi ir. Tomēr 99% gadījumu saruna nonāk līdz ļoti personīgiem dzīves jautājumiem.

Grīnberga piebilst, ka pat tad, ja cilvēks ierodas ar bailēm no kara vai globāliem notikumiem, visai drīz saruna nonāk līdz viņa personīgajām problēmām un šīs dzīves centram.

Vēstures liecības rāda, ka astrologi un citi līdzīga darba darītāji bijuši daļa no galma un politiķu biroja. Račs norāda, ka arī Latvijas politiķi, kuri “vispirms ir cilvēki”, izmanto ezotēriķu pakalpojumus, lai gan nevēlas, lai sabiedrība par to uzzina.

Račs uzsver, ka būtu pārspīlēti apgalvot, ka “visa elite vadās pēc zvaigznēm”, tomēr viņš nenoliedz, ka politiķi pie viņa nākuši konsultēties, īpaši tad, kad nonākuši kādās nepatikšanās. “Ir jāpalīdz. Ārsts taču slimnīcā nepieņem tikai labos,” viņš saka.

Vienlaikus Račs cenšas darīt visu, lai šādi gadījumi nekļūtu par sistēmu, un lai šādi cilvēki nevilktu sev līdzi citus. Viņaprāt, arī šeit svarīga ir profesionālā atbildība un robežu ievērošana.

Grīnberga savukārt stāsta, ka ir sastapusies ar astrologiem, kuri strikti noteikuši, ka strādās tikai ar eliti - politiķiem un uzņēmējiem, veidojot īpašu tēlu un slēgtu konsultāciju loku.