Foto

Par Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma sacentīsies četras kinolentes, aģentūru LETA informēja balvas pārstāve Zane Dzene. Kategorijā labākā pilnmetrāžas spēlfilma balvai nominēta režisores Daces Pūces filma "Bedre", režisora Dāvja Sīmaņa "Gads pirms kara", režisores un producentes Lailas Pakalniņas "Spogulī" un režisores Martas Elīnas Martinsones filma "Tizlenes". Kategorijā labākā īsmetrāžas spēlfilma par uzvaru sacentīsies režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filma "Atseko man", režisora Intara Rešetina filma "Flauta" un režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss". Par labākās pilnmetrāžas dokumentālās filmas godu sacentīsies režisors Andrejs Verhoustinskis ar filmu "Delle", režisors Vitālijs Manskis ar filmu "Gorbačovs. Paradīze" un režisors Ivars Zviedris ar filmu "Uz neredzīti, Brasa!". Savukārt kategorijā labākā īsmetrāžas dokumentālā filma par uzvaru sacentīsies režisoru Māra Maskalāna un Kristīnes Garklāvas filma "Melnā stārķa kungs", režisora un producenta Ivara Zviedra filma "Nesaprastie", režisora Paula Ķestera filma "Pārceltuve" un režisores Elzas Gaujas filmas "Profesors un Gena". Kategorijā labākā animācijas filma balvai nominēta režisora un producenta Vladimira Leščova filma "Comeback", režisores Māras Liniņas "Čuči, čuči", režisora Nila Skapāna filma "Diendusa", režisora Edmunda Freiberga filma "Goda sardze" un režisora Jurģa Krāsona filma "Trubā". Kategorijā par labāko daudzsēriju filmu sacentīsies režisora Alvja Hermaņa "Aģentūra", režisoru kolektīva veidotā filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" un režisoru kolektīva veidotā filma "Paliec negatīvs". Savukārt kategorijā par labāko debijas filmu sacentīsies Hermaņa "Aģentūra", režisores Martinsones "Tizlenes" un režisores Helēnas Zīles "Vienam". Par labākās studentu filmas godu sacentīsies režisores Lāsmas Bērtules "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas", režisora un producenta Rūdolfa Anžes darbs "Bezfilma", režisora Emīla Alpa filma "Mia", režisora Jāzepa Podnieka filma "Negaiss", režisores Līvas Polkmanes filma "Priekuļu miljonāri" un Gaujas filma "Profesors un Gena". Kategorijā labākais spēlfilmas režisors nominēti Pūce, Sīmanis un Martinsone. Savukārt kategorijā labākais scenārists nominēti Pūce, Sīmanis, Ivo Briedis, Baņuta Rubess, Aiva Birbele, Tabita Rudzāte, Pakalniņa un Martinsone. Savukārt kategorijā par labāko spēlfilmas operatora darbu sacentīsies Aigars Sermūkšs par darbu "Tizlenēs", Aleksandrs Grebņevs par darbu "Wild East. Kur vedīs ceļš", Andrejs Rudzāts par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene, Gads pirms kara". Tāpat par uzvaru šajā kategorijā sacentīsies Gatis Grīnbergs par darbu filmā "Bedre" un Gints Bērziņš par darbu "Spogulī". Uz labākās aktrises godu galvenajā lomā pretendē Asnāte Sofija Rožkalne par darbu "Tizlenēs", Dace Everss par darbu "Bedrē", Guna Zariņa par darbu "Emīlijā. Latvijas preses karalienē" un Madlēna Valdberga par darbu "Spogulī". Savukārt uz labākā aktiera godu galvenajā lomā pretendē Petrs Buhta par darbu filmā "Gads pirms kara", Juris Bartkevičs par darbu filmā "Emīlija. Preses karaliene" un Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Spogulī". Kategorijā labākā aktrise otrā plāna lomā nominēta Agnese Budovska par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Baiba Broka par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Elza Leimane par darbu filmā "Spogulī" un Indra Burkovska par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais aktieris otrā plāna lomā nominēti Egons Dombrovskis par darbu filmā "Bedre", Kaspars Zāle par darbu "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Lauris Dzelzītis par darbu filmā "Gads pirms kara" un Vilis Daudziņš par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Kategorijā labākais filmas mākslinieks nominēts Aivars Žukovskis par darbu filmā "Tizlenes", Aldis Meinerts par darbu filmā "Spogulī", Krāsons par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara". Kategorijā labākais kostīmu mākslinieks par uzvaru sacentīsies Aija Strazdiņa un Rūta Kuplā par darbu filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Jūlija Volkinšteine par darbu filmā "Tizlenes", Kristīne Jurjāne par darbu filmā "Gads pirms kara" un Līga Krāsone par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš". Savukārt par labākā grima mākslinieka godu sacentīsies Aija Beata Rjabovska par darbu filmā "Gads pirms kara", Dzintra Bijubena par darbu filmā "Wild East. Kur vedīs ceļš", Tamara Koubova, Zane Žilinska un Vivita Jansone par darbu daudzēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Kategorijā labākais komponists izvirzīts Kārlis Auzāns par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene", Pauļus Kilbausks un Vigints Kisevičs par darbu filmā "Spogulī", Santa Ratniece par darbu filmā "Dabsikā gaisma" un Valters Pūce par darbu filmā "Bedre". Savukārt kategorijā labākais skaņu režisors nominēts Andris Barons par darbu filmā "Trubā", Anrijs Krenbergs par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Ģirts Bišs par darbu filmā "Goda sardze", Ernests Ansons par darbu filmā "Viss reizē zied", Sauļus Urbanavičs par darbu filmā "Gads pirms kara". Par labākā montāžas režisora godu sacentīsies Anna Rindova par darbu filmā "Gads pirms kara", Ieva Veiverite par darbu filmā "Spogulī", Madara Didrihsone par darbu filmā "Tizlenes" un Jevgēņijs Ribalko par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Savukārt kategorijā labākais dokumentālās filmas režisors nominēts Andrejs Verhoustinskis par filmu "Delle", Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Manskis par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze". Kategorijā labākais dokumentālās filmas operators par uzvaras lauriem sacentīsies Aleksandra Ivanova par darbu filmā "Gorbačovs. Paradīze", Andrejs Rudzāts par darbu filmā "Viss reizē zied", Verhoustinskis par darbu filmā "Delle", Haralds Ozols un Zviedris par darbu filmā "Uz neredzīti, Brasa!" un Valdis Celmiņš par darbu filmā "Es piedzimu Rosellīni". Savukārt par uzvaru labākās animācijas filmas režisora godu sacentīsies Edmunds Jansons par filmu "Goda sardze", Nils Skapāns par filmu "Diendusa" un Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback". Par labākā animācijas filmas mākslinieka godu sacentīsies Jansons par filmu "Goda sardze", Jurģis Krāsons par darbu pie filmas "Trubā". Tāpat nominēts Krāsons par darbu filmā "Trubā", Vladimirs Leščovs par darbu filmā "Comeback" un Ūna Laukmane par darbu filmā "Čuči, čuči". Avots: LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ceturtdien, 30.septembrī, tikās ar Tokijas 2020 olimpisko un paralimpisko spēļu medaļniekiem, treneriem, kā arī atbalsta personālu, lai sveiktu un godinātu sportistus par viņu panākumiem sporta spēlēs. "Es varu tikai apbrīnot jūs par apņēmību, ejot uz mērķi. Paldies jums, ka radāt gandrīz 2 miljoniem cilvēku Latvijā iespēju būt lepniem par savu valsti. Par to, ka mums ir sava valsts, kurā paši esam noteicēji. Jūs arī rādāt mums piemēru, kā uzņemties atbildību - par savu izvēli, uzvarām un arī zaudējumiem. Prieks par jūsu sasniegumiem un paldies par jūsu darbu - jūs visi esat mūsu varoņi!" godinot olimpiešus, uzsvēra K. Kariņš. Ministru prezidents arī katram olimpietim pasniedza Ministru prezidenta pateicības rakstu un piemiņas medaļu.

Noslēgusies Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekta izstrāde, un uzsākta būvdarbu realizēšanas fāze. Šodien ar svinīgu lāpas iedegšanu Brīvības pieminekļa pakājē atklāta būvdarbu uzsākšana. Brīvības pieminekļa izgaismošanas un tā apkārtnes labiekārtošanas projekta realizēšanu veiks Rīgas pašvaldības aģentūra „Rīgas gaisma”, bet AS “Būvuzņēmums Restaurators” nodrošinās vispārējo būvdarbu vadīšanu. Projekta realizācija tiek veikta par privāto ziedojumu, Rīgas pašvaldības un valsts budžeta līdzekļiem. Šodien visi projekta veicēji parakstījās Brīvības pieminekļa Goda grāmatā. Lāpas iedegšana kā simbols izgaismošanas būvdarbu uzsākšanai izvēlēts par godu tēlnieka Kārļa Zāles projektam “Mirdzi kā zvaigzne”, kurš arī kļuva par uzvarētāju 1930. gada decembrī, kad konkurss pieminekļa metiem noslēdzās.

Latvijas bokseris Mairis Briedis šodien preses konferencē pirmo reizi satika savu nākamo pretinieku, Vācijas pārstāvi Arturu Mannu. Tajā bez abiem bokseriem piedalījās sportistu menedžeri Raimonds Zeps un Daniels Todorovičs, kā arī cīņas promotieris Kalle Zauerlands. Briedis 16.oktobrī "Arēnā Rīga" cīnīsies ar Mannu. Abi bokseri cīnīsies par Briedim piederošo Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā. Briedim tā būs pirmā cīņa pēc vairāk nekā gada pārtraukuma. Latvieša pretinieks Manns, kuram dota iesauka "Zibensvīrs", piecas dienas pirms cīņas būs nosvinējis savu 31 gada dzimšanas dienu. Profesionālajā boksā viņš ir kopš 2015.gada un šajā laikā 18 cīņās svinējis 17 uzvaras, deviņas no tām ar nokautu. Pēdējo reizi ringā viņš kāpa pērnā gada jūnijā, kad ar nokautu uzvarēja citu Vācijas bokseri Radu Rašīdu. Kazahstānas pilsētā Aktebē dzimušajam Mannam savulaik piederēja Pasaules Boksa organizācijas (WBO) starptautiskā čempiona josta. Briedis pērn septembra beigās Minhenē Pasaules boksa supersērijas (WBSS) finālcīņā uzvarēja kubieti Junielu Dortikosu un ieguva Muhameda Ali trofeju, IBF čempiona jostu pirmajā smagajā svarā un žurnāla "The Ring" jostu. 36 gadus vecais Briedis profesionālā boksera karjerā izcīnījis 27 uzvaras, no kurām 19 bijušas ar nokautu. Viņš cietis vienu zaudējumu - WBSS pirmās sezonas pusfinālā Rīgā pret ukraini Oleksandru Usiku. Avots: LETA

Šodien arī Latvijā norisināsies Pasaules talka jeb "World Cleanup Day". Pasaules talka ir globāla kustība, kas pulcē miljonus cilvēku vienota mērķa labā - lai padarītu pasauli tīrāku un zaļāku, kā arī izglītotu sabiedrību par ilgtspējīgām vērtībām un dzīvesveidu. Pasaules talka Latvijā tiek tradicionāli atzīmēta ar koku stādīšanas akciju, veicinot vides apjaunošanu un apzaļumošanu. Pasaules talkas atklāšanas pasākums norisinājās Daugavmalā pie Lielā Kristapa, Rīgā. Tajā piedalījās Lielās Talkas vadītāja Vita Jaunzeme, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Juris Hiršs, Latvijas Nacionālās operas operdziedātāja Sonora Vaice, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas audzēknes.

Šodien plkst.12 medijiem tika izrādīti Rīgas pils Svētku zāles jaunākie griestu gleznojumi un Valsts prezidentu portretu galerijas papildinājumi. Klātesošos uzrunāja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Rīgas pils atjaunošanas padomes locekle, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce, jaunāko griestu gleznojumu autori Andris Eglītis un Aleksejs Naumovs, kā arī bijušā Valsts prezidenta Vējoņa portreta autore Frančeska Kirke. Rīgas pilī par 62 145 eiro tapuši jauni griestu gleznojumi un papildināta prezidentu portretu galerija. Rīgas pils Svētku zāles divus griestu gleznojumu - Naumova "Tautas manifestācijas Daugavmalā" un Eglīša "Latvijas Republikas dibināšana 1918.gada 18.novembrī" izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas ir 51 155 eiro. Lēmumu par gleznojumu nepieciešamību pieņēma Rīgas pils atjaunošanas padomes 2017.gadā. Savukārt māksliniece Kirke ir pabeigusi bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portretu, kas kopā ar rāmi izmaksāja 10 990 eiro.

Pie Saeimas šodien sākās mēnesi ilga organizācijas "Dzīvnieku brīvība" akcija, kuras laikā aktīvisti sēdēs sprostā un šādi aicinās aizliegt Latvijā zvēraudzēšanu. Kā informēja dzīvnieku aizstāvības organizācijas "Dzīvnieku brīvība" pārstāvji, sprostos sēdēšanas akcija notiks saistībā ar septembrī gaidāmajiem Saeimas balsojumiem par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas varētu noteikt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Dzīvnieku aizsardzības akcija "Mēnesis sprostā" norisināsies līdz 14.oktobrim, un to organizē dzīvnieku aizsardzības biedrība "Dzīvnieku brīvība". 30 dienas un naktis pie Saeimas lielā metāla sprotā un infoteltī nepārtraukti atradīsies cilvēki, mudinot Saeimas deputātus balsot par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

No 30.augusta līdz 3.oktobrim visā Latvijas teritorijā norisinās militārās mācības "Namejs 2021". Šogad militārajās mācībās "Namejs 2021" piedalīsies 9990 karavīru. 9375 dalībnieki būs no Latvijas, bet 615 būs sabiedroto karavīri no Polijas, Igaunijas, Nīderlandes, Norvēģijas un Lietuvas. Šogad militārās mācības lielā mērā sakrīt ar Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām "Zapad 2021", kuras šogad norisināsies no 10.septembra līdz 16.septembrim. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sacīja, ka oficiāli kaimiņvalstu militārajās mācībās piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru, bet vairāki mediji ziņo, ka iesaistīto karavīru skaits, ņemot vērā Krievijas teritorijas plašumu, varētu sasniegt pat 200 000. Militāro mācību "Namejs 2021" uzdevumi ir izvērtēt un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku komandvadības sistēmu, stiprināt sadarbību starp vienībām, pārbaudīt un pilnveidot apgādes jautājumus, gaisa un sauszemes operāciju integrācijas procedūras, kā arī īstenot un izvērtēt taktiskās operācijas hibrīda un konvencionāla konflikta apstākļos.

Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze tiekas ar Tokijas paraolimpisko spēļu dalībniekiem.

Patlaban centrā uzturas 260 cilvēki, tostarp, bērni. Covid-19 situācijas kontrolēšanai centrā no otrdienas izsludināts karantīnas režīms. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā saslimstības ar Covid-19 rādītājus valstī un to, ka tikai aptuveni 50% patvēruma meklētāju ir izvēlējušies vakcinēties pret Covid-19.

Vakar, 4. septembrī, dzejnieka Aleksandra Čaka 120.jubilejas noskaņās notika mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". 2021.gada "Baltās nakts" tēma bija "Iedomu spoguļi", kas aizgūta no Čaka 1937.gadā publicētā tāda paša nosaukuma dzejas krājuma. Jau tradicionāli "Baltā nakts" nav iedomājama bez atraktīvām un uzrunājošām vides instalācijām. Šogad tās varēja vērot Bastejkalnā, Esplanādē un pie Māras dīķa. "Baltā nakts" Rīgā ir daļa no starptautiska projekta "Eiropas Baltās naktis", ko aizsāka piecas Eiropas galvaspilsētas - Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma, un šobrīd šim tīklam ir pievienojušās pilsētas visā pasaulē. "Baltās nakts" ideja ir padarīt laikmetīgo mākslu pieejamāku iedzīvotājiem, vienu nakti gadā iesaistot interesentus daudzveidīgās mākslas norisēs. Avots: LETA

Šodien pēc vērienīgas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas darbiem Mežaparka Lielā estrāde tiks atvērta apmeklētājiem, informēja Ziemeļrīgas kultūras apvienības direktores vietniece Iluta Goba. Apmeklētājiem ik dienu būs iespēja aplūkot Mežaparka Lielo estrādi, tās koncertzāli un apmeklēt izstāžu zālē eksponētās izstādes. Vienlaikus ar Mežaparka Lielās estrādes teritorijas atvēršanu publiskam apmeklējumam tiks vērtas durvis arī jaunās estrādes ēkas izstāžu zālei, kurā tiks atklāta Baibas Ābelītes izstāde "Atļautā ilūzija. Saknes".

Viesuļvētra "Ida" svētdien, virzoties no Meksikas līča puses, sasniegusi ASV Luiziānas štata krastu kā ceturtās kategorijas vētra, Maiami pavēstīja Nacionālais Viesuļvētru centrs (NHC). Vētras dēļ visa Ņūorleāna svētdien palikusi bez elektrības un Batonrūžā, kokam uzgāžoties mājai, gājis bojā viens cilvēks. Vēja ātrums brāzmās sasniedzis 240 kilometrus stundā (67 metrus sekundē), bet, pēc Luiziānas sasniegšanas, tā nedaudz zaudējusi spēku, un pašreiz tiek uzskatīta par trešās kategorijas vētru. NHC iepriekš brīdināja, ka tik spēcīga viesuļvētra var izraisīt katastrofālus postījumus, paisuma uzplūdus, spēcīgas lietavas un plūdus. Luiziānā bez elektroapgādes palikušas aptuveni 750 000 māju, un ASV prezidents Džo Baidens brīdināja, ka var paiet vairākas nedēļas līdz izdosies pilnībā atjaunot elektroapgādi. "Ida" virs Luiziānas nonākusi tieši 16 gadus pēc tam, kad štatu sasniedza postošā viesuļvētra "Katrina". Viesuļvētrā "Katrina" dzīvību zaudēja vairāk nekā 1800 cilvēku, tika nodarīti katastrofāli postījumi, Ņūorleānā un tās apkārtnē izraisījās plaši plūdi. Kopš tā laika reģionā aizsardzībā pret plūdiem investēti vairāki miljardi dolāru. Luiziānas gubernators Džons Bels Edvardss sacīja, ka "Ida" ir nopietnākais pārbaudījums Ņūorleānas vētru un plūdu aizsardzības sistēmai, bet norādīja, ka ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka sistēma darbosies efektīvi. Gubernators sacīja, ka vairāk ir nobažījies par apgabaliem uz dienvidrietumiem no Ņūorleānas, jo tur nav tik labas aizsardzības pret plūdiem. Avots: LETA

Šodien vakarā opozīcijas partiju aktīvisti gatavojas piketēt pret obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Uz pasākumu mudināja ierasties Saeimas opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (LK), kurš savu politisko darbību pašlaik pamatā balsta uz Covid-19 jautājumiem. Ierasties pasākumā solījuši arī topošās Aināra Šlesera partijas aktīvisti, kā arī atbalstu pauduši savulaik valdošajā koalīcijā pārstāvētās, bet vēlāk faktiski izirušās un no valdības izslēgtās partijas "Par cilvēcīgu Latviju" politiķi.

Kauguros jau sesto gadu pēc kārtas norisinājies starptautiskais Jūrmalas krāsu skrējiens, kurā dalībniekiem 5km distances laikā ir iespēja piedzīvot krāsu festivāla atmosfēru. "THE COLOR RUN " jeb Krāsu skrējiens ir unikāls un populārs visā pasaulē - katru gadu tas norisinās vairāk kā 200 pilsētās visā pasaulē.

Apvienotajos Arābu Emirātos izveidots pasaulē dziļākais peldbaseins. Tā dziļums sasniedz 60 metrus. "Deep Dive Dubai" peldbaseins satur 14 miljonus litru ūdens. Unikālais peldbaseins tika atvērta šī gada jūnijā. Šādu peldbaseinu nav iespējams redzēt nekur citviet pasaulē. Sākotnēji peldbaseina virsma neatšķiras ar nevienu citu iekštelpu baseinu, tas ir taisnstūra formas. Tomēr iegremdējoties baseinā atklājas pavisam cita, daudzslāņaina pasaule, vēsta "Daily Star".  Pasaules dziļākajā peldbaseinā ir attainota “nogrimusi pilsēta”. Tajā ir iespējams redzēt dzīvokli, ar tur esošo iedzīvi, zemūdens velotrenažieri un pat mašīnu. Šis peldbaseins ir iekļauts Ginesa rekordos, kā pasaulē dziļākais niršanas peldbaseins.

Turcijas viena no galvenajām eksporta precēm ir ar rokām austi paklāji. Ar bezpilota lidaparātu jeb dronu ir uzņemti kadri no kāda Antālijas Dosemealti rajona lauka, kurā var redzēt, kā žūst paklāji. Tūkstošiem paklāju ir novietoti tiešos saules staros, lai tie izžūtu pēc tam, kad tie ir tikti ar rokām mazgāti. Vasaras periodā Turcijā daudzviet var novērot šādus skatus. Zemes īpašnieks atzīst, ka šobrīd uz viņa lauka, kas ir redzams fotogrāfijā, žūst aptuveni 40 tūkstoši paklāju.

Ziemeļmaķedonijā novērota skaista debss parādība - meteorītu lietus. Šāds perseīdu meteoru lietus debesīs ir novērojams katru gadu augustā. Meteoru plūsma jeb zvaigžņu lietus ir debess parādība, kad var novērot meteorus, kuri ik pa laikam redzami nākam no viena debess apgabala (radianta). Šie meteori ir sīkas daļiņas, kuras milzīgā ātrumā nonāk Zemes atmosfērā un spilgti uzliesmo. Vairums daļiņu ir sīkākas par smilšu graudu un tās sadeg, nenonākot līdz Zemes virsmai. Vienīgi lielākās daļiņas spēj sasniegt Zemes virsmu (meteorīti).

Šodien notika Aināra Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress. Šlesers ar domubiedriem esot izstrādājuši redzējumu, kā valsti izvest no cilvēciskās, politiskās un ekonomiskās krīzes. Viņš apgalvo, ka esot savācis izcilu komandu, kas esot gatava ieviest Latvijā kardinālas pārmaiņas.

Vācija piektdien piemin 60.gadskārtu kopš Berlīnes mūra būvniecības sākuma. Pēkšņais toreizējās Austrumvācijas lēmums 1961.gada 13.augustā slēgt robežu šokēja visu pasauli, un noveda pie Berlīnes pilnīgas sašķelšanas, kas ilga 28 gadus, līdz 1989.gada 9.novembrī mūris krita līdz ar komunistisko režīmu. Piemiņas pasākumā Berlīnē piedalījās Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers un Berlīnes mērs Mihaels Millers. Šteinmeiers kapelā, kas uzcelta kādreizējā mūra vietā, uzsvēra, ka Berlīnes mūris bija netaisnīgas valsts pazīme, norādot, ka Austrumvācija pašas pilsoņu acīs nebija nedz suverēna, nedz likumīga. "1961.gada 13.augusts bija liktenīga diena mums, vāciešiem, un visai pasaulei, un diena, kas iznīcināja sapņus un cerības, kas nošķīra bērnus no vecākiem, kas sāpīgi un bēdīgi iejaucās neskaitāmu cilvēku dzīvēs," sacīja prezidents. 1961.gada 13.augusts, kad agrā rītā sākās Berlīnes mūra būvniecība, iekrita svētdienā. Komunistiskā režīma varasiestādes, domājams, šo datumu bija izvēlējušās tāpēc, lai cilvēkus, kuri baudīja vasaras atpūtu, pārsteigtu nesagatavotus. Slepenās operācijas "Roze" mērķis bija pilnībā nodalīt PSRS okupēto Berlīnes austrumu sektoru no Rietumberlīnes, kas pēc Otrā pasaules kara tika nodota Rietumu sabiedroto - ASV, Lielbritānijas un Francijas - kontrolē, un tās īstenošanai tika mobilizēti vairāki desmiti tūkstošu Austrumvācijas armijas karavīru un komunistiskās zemessardzes kaujinieku. "Antifašistiskās aizsardzības siena", kā to dēvēja komunistiskais režīms, bija iecerēta, lai apturētu austrumvāciešu masveidīgo bēgšanu uz Rietumiem, izmantojot tolaik relatīvi viegli šķērsojamo robežu starp tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu un Rietumberlīni. Līdz 1961.gadam no 19 miljoniem austrumvāciešu 2,5 miljoni jau bija pārbēguši uz Rietumiem, un ik dienu "sociālistisko paradīzi" pameta vēl aptuveni 3000, raisot komunistisko varasiestāžu bažas, ka drīzumā viņu valsts varētu palikt vispār bez pilsoņiem. Agrā 13.augusta rītā Austrumvācijas armijas vienības bloķēja ielas un dzelzceļa līnijas, kas saistīja Berlīnes austrumu un rietumu sektorus, un sāka uzsliet dzeloņstiepļu žogu, kuru vēlāk aizstāja 155 kilometrus garš no betona blokiem veidots mūris, kas bija nodrošināts ar visu stingri apsargātai robežai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu. Ir zināms par vismaz 136 cilvēkiem, kuri tikuši noslepkavoti, tiem cenšoties pārkļūt pār Berlīnes mūri, bet vēsturnieki lēš, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nogalināti, kad mēģinājuši pārbēgt no Austrumvācijas uz Rietumiem, sasniedz sešus līdz septiņus simtus. Šodien Berlīnes mūris faktiski izzudis bez pēdām. Saglabājušies vien daži atsevišķi fragmenti, kas reģistrēti kā vēstures pieminekļi. Berlīnes mūris gandrīz 30 gadus kalpoja par spilgtāko Aukstā kara un sadalītās Eiropas simbolu. 1989.gada 9.novembrī Austrumvācijas komunistiskās varasiestādes, kuras bija satricinājuši arvien pieaugošie protesti, apjukumā paziņoja, ka robeža ar Rietumberlīni tiek atvērta, un dažu stundu laikā cilvēku pūļi jau mina kājām Dzelzs priekškaru, kas pusgadsimtu bija dalījis sašķelto Eiropu. Drīz pēc tam sākās Berlīnes mūra fiziska nojaukšana. 11 mēnešus vēlāk beidza pastāvēt arī Austrumvācija. Šteinmeiers norādīja, ka Berlīnes mūris ir atgādinājums neuztvert demokrātiju par pašsaprotamu. "Brīvība un demokrātija nekad nav dabas dota, nekad netiek iegūta vienreiz un uz visiem laikiem. Par brīvību un demokrātiju ir jācīnās, bet pēc tam jāaizsargā, jāaizstāv un jāsaglabā. Brīvībai un demokrātijai nepieciešama izlēmīga apņēmība un kaislība," norādīja Vācijas prezidents.

Piektdien atjaunotā Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, kompleksa atslēgas svinīgi nodotas muzeja ekspozīcijas ierīkošanai, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Vēsturiskajai muzeja ēkai tapusi gaiša piebūve - Nākotnes nams. Pārbūves rezultātā muzejs ieguvis teju divas reizes plašākas telpas - telpas jaunajai ekspozīcijai, mūsdienīgus darba kabinetus, speciāli aprīkotas muzeja krātuves un arhīva telpas. Nama atjaunošana pabeigta, īstenojot pazīstamā latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Latvijai dāvāto ideju. "Iesākumā bija vīzija. Vīzija melnajai Latviešu sarkano Strēlnieku muzeja ēkai pievienot gaišu piebūvi, to noslēdzot ar stikla sienu. Arhitekts Birkerts to aprakstīja kā Latvijas nesenās vēstures metaforu - no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni, uz apskaidroto nākotni. Tas bija 2001.gada augustā, kad Rīga svinēja savu 800 gadu jubileju. No vīzijas līdz atslēgai tieši 20 gadi. Un te nu pavisam reāli mūsu acu priekšā ir nams, ko toreiz nosaucām par savu Nākotnes namu," pauda literatūrzinātnieks, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Vienotu ansambli ar atjaunoto namu veido tam līdzās esošais vērienīgais vides objekts - memoriāls padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" desmit metru augstumā un 18 metru platumā, kas ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un traģisko notikumu Latvijas vēsturē, kad 1941.gadā padomju režīms izsūtīja svešumā vairāk kā 15 000 Latvijas pilsoņu. Memoriāls aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas ikdienā veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus. Tie iekļausies Rīgas pilsētas vidē un no šodienas ir pieejami sabiedrībai. Memoriāla skaņas risinājumus veidojis mākslinieks Voldemārs Johansons, atskaņotie represijās cietušo personu uzvārdi ir sintezēti ar "Tildes" mākslīgā intelekta tehnoloģijas palīdzību. Nākotnes nama priekšpagalmā, Daugavas pusē iestādīti seši bērziņi, kas atspoguļo ideju par bērzu birzi - latviskās ainavas nozīmīgu simbolu. Birkerta ieceres īstenošanai Strēlnieku laukumā bija dažādi šķēršļi, kuri kopīgiem spēkiem tika pārvarēti, pauda Griškevičs. Okupācijas muzeja ēkai un piemiņas memoriālam tika piešķirts nacionālā interešu objekta statuss un būvvaldes funkcijas tika nodotas Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Kopumā Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvē, Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē un Strēlnieku laukuma sakārtošanā ieguldīti 10 434 869 eiro - Kultūras ministrija piesaistījusi valsts budžeta finansējumu 9 405 196 eiro, Latvijas Okupācijas muzejs līdzfinansējis 160 000 eiro, savukārt Eiropas Savienības fondu, valsts budžeta un Rīgas domes līdzfinansējums sastāda 869 673 eiro.