Pēc vērienīgas restaurācijas Vērmanes dārzā darboties atsāka galvaspilsētas lepnums – Rīgas vecākā strūklaka “Gadalaiki”. “Līdz ar strūklakas darba atsākšanu Vērmanes dārzs nu pievienojas Esplanādei un Kongresu nama laukumam, kas visi šovasar sakārtoti atbilstoši tam, kā jāizskatās centra parkiem, ņemot vērā to lielo nozīmi rīdzinieku un pilsētas viesu acīs. Ir novērstas visas iepriekšējās domes vadības pieļautās kļūdas strūklakas atjaunošanā, un pēc restaurācijas tā ieguvusi jaunu dzīvību,” uzsvēra Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis. “Vērmanes dārza strūklakas atjaunošana Mājokļu un vides departamentam bija liels izaicinājums - gan ņemot vērā tās kā Rīgas vecākās strūklakas vēsturisko nozīmi, gan atrašanās vietu, gan lielo sabiedrisko interesi. Šādu vēsturisku objektu atjaunošanas gaitā bieži atklājas dažādi neparedzēti darbi un problēmas, tomēr esam veiksmīgi visu atrisinājuši un tagad strūklaka priecēs gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus,” strūklakas atklāšanā norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs. Strūklakas atjaunošanas darbu laikā vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomembrāna. Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana - monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens. Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis. Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.
