Foto

Mārtiņš Rītiņš devies mūžībā, bet paliks mūsu atmiņās

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi acāliju kolekcija. Tā ir lielākā acāliju kolekcija Baltijā un atkarībā no šķirnes, zied no oktobra līdz maijam. Viskrāšņākā ziedēšana novērojama ziemā un agrā pavasarī. LU Botāniskā dārza acāliju kolekcija par lielāko Latvijā kļuva jau 70. gados un šo godu tā ir saglabājusi līdz pat mūsdienām. 70. gados kolekcijā auga 45 dažādas šķirnes. Mūsdienās kolekcijā ir jau aptuveni 130 kultivāri. Tā ir viena no lielākajām kolekcijām Eiropā. Acālijas pēc ziedēšanas laika iedala agrīnajās, vidēji vēlīnajās un vēlīnajās šķirnēs. Botāniskā dārza kolekcijā ir pārstāvētas visas šīs šķirnes. Citu ziedaugu vidū acālijas izceļas ar ilgu ziedēšanas laiku – piemērotos apstākļos viens krūms var ziedēt nedēļām ilgi. Acāliju ziedi visbiežāk ir rozā krāsā, bet ir arī balti un sarkani, ļoti reti – violeti. Ziedi var būt dažādos izmēros, raibi vai vienkrāsaini, ar lāsumiņiem vai punktojumu.

Otrdien, 1.februārī, Rīgā pie depozīta sistēmas āra kioska A. Saharova ielā 20A tika oficiāli atklāta dzērienu iepakojumu depozīta sistēma. Atklāšanā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektora Elita Baklāne-Ansberga un SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. Ministriju un atbildīgo iestāžu pārstāvji nodeva pirmos depozīta iepakojumus taromātā, tādējādi atklājot Latvijas depozīta sistēmas darbību. Paralēli depozīta sistēma tika atklāta arī citās Latvijas pilsētās - Daugavpilī, Liepājā un Rūjienā.

Pirmdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās otra Latvijas sportistu grupa. Pirmdien uz Pekinu devās Latvijas bobsleja komanda ar pieciem sportistiem un pieciem treneriem, kā arī šorttrekists Reinis Bērziņš, kalnu slēpotāja Liene Bondare, ziemeļu divcīņas sportists Markuss Vinogradovs un ātrslidotājs Haralds Silovs kopā ar saviem treneriem. Savukārt pagājušajā nedēļā uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa, kurā bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā pagājušajā trešdieā uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

Trešdien uz 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm devās pirmā Latvijas sportistu grupa. Grupā, kas uz Helsinkiem izlidoja trešdienas pēcpusdienā, bija kopā 20 atlēti. Pilnā sastāvā trešdien uz Pekinu devās Latvijas kamaniņu izlases komanda ar desmit sportistiem un pieciem treneriem, distanču slēpotāji ar sešiem atlētiem un četriem apkalpojošā personāla pārstāvjiem, trīs skeletonisti un pieci treneri, kā arī šorttrekists Roberts Krūzbergs un viņa palīgs.

20. janvārī skatītāju piepildītajā Rīgas Domā emocionālā, patriotiskā un vizuāliem simboliem bagātā gaisotnē izskanēja barikāžu aizstāvju atcerei veltītais koncerts “1991”. Koncertā čellists Valters Pūce, pianists Dainis Tenis, viesi – dziedātāja Patrisha, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, čellisti Ēriks Kiršfelds, Antons Trocjuks, Rihards Štrauss un ērģelnieks Aigars Reinis – atskaņoja komponistu Imanta Kalniņa, Mārtiņa Brauna, Raimonda Macata, Pētera Vaska, Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula un Jāzepa Vītola skaņdarbus, kas rosināja atcerēties barikāžu laikam raksturīgu trauksmaino noskaņojumu, prieku par kopā būšanu un vienotības spēku, arī klusinātas skumjas, sajust šīs monumentālās ēkas nozīmi, kas sniedza patvēruma sajūtu gan 1991. gada janvārī, gan arī šodien ikdienā. Katrs skaņdarbs tika papildināts ar Viktora Keino datorgrafiku – īpašu vizualizāciju, kas visus skaņdarbus savija vienotā dramaturģiskā stāstā, pārsteidzot, iedvesmojot un rosinot domāt par Latviju un tās īpašo nozīmi katra paša sirdī. Koncerta programmas ideja tapusi čellistam Valteram Pūcem sadarbībā ar pianistu Daini Teni, kuri paši nav bijuši barikāžu aculiecinieki ar savu pieredzi, bet kuriem ir stāsts par savām izjūtām, apzinoties šos Latvijai tik nozīmīgos notikumus. Koncerta režisore – Dace Pūce.

Ceturtdien, 20. janvārī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras atcerei veltītu pieminekli "Nebaidies!" Rīgā, Baumaņa skvērā (Brīvības ielā 34), pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983. gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Pieminekli veidojis tēlnieks Gļebs Panteļejevs.

Vakar, 19. janvāra, naktī dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvnieki pilnsabiedrība "BeReRix" kopā ar arboristiem no "Labie koki" pārvietoja Rīgas Starptautiskajā autoostā augošo sarkano ozolu uz autoostai piederošu zemesgabalu netālu no koka pašreizējās augšanas vietas. Tā turpmāk kļūs par koka pagaidu mājvietu līdz brīdim, kad Rīgas pašvaldība līdzās "Rail Baltica" izbūvētai infrastruktūrai īstenos iecerētos pilsētvides labiekārtošanas projektus. Koka pārvietošana bija izaicinājums, jo pilsētvidē tika pārvietots un pārstādīts objekts, kas ir gandrīz trīsstāvu mājas augstumā un kopā ar zemi un metāla palīgkonstrukcijām sver ap 50 tonnu. Avots: LETA

Latvijas prezidents Egils Levits trešdien Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, tiekoties ar Tomasu un Martinu Dukuriem un Markusu Vinogradovu, vēlēja veiksmi Latvijas sportistiem Pekinas olimpiskajās spēlēs. Valsts prezidents, viesojoties Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, vēlēja veiksmi ne tikai sportistiem, kuri dosies uz olimpiskajām spēlēm, bet arī jaunajiem skeletonistiem, kuri tobrīd Siguldas trasē aizvadīja treniņus. "Liels gods būt pie jums īsu brīdi pirms izlidošanas uz Pekinu," teica Levits, "mēs, visa Latvija, sekosim līdzi, jo jums ir reālas izredzes un mēs zinām, ka cīnīsieties līdz galam." Brāļi Dukuri atklāja, ka vēl pirms došanās uz Pekinu viņi aizvada treniņus tepat Siguldā. Tikšanās laikā brāļu tēvam un trenerim Dainim Dukuram, kurš ilgus gadus bija Siguldas trases direktors un pašlaik ir arī Latvijas skeletona izlases galvenais treneris, tika pasniegta Prezidenta medaļa. "Es vēlētos izmantot izdevību un pasniegt Prezidenta medaļu par to, ko jūs esat darījis Latvijas sporta labā, iedibinātiem augstiem standartiem un spēcīgu sportistu izaudzināšanu," teica Levits. "Sigulda arī var rādīt savu priekšzīmi ne tikai pārvaldībā un citās jomās, bet arī sportā - kamaniņas, skeletons, bobslejs. Un tas sevišķi pateicoties arī Dukura kungam, kurš atnesa pasaules elpu šeit un padarīja Siguldu tā pazīstamu visā pasaulē ar šo sporta kompleksu un, protams, arī sportistiem." Levits vēlēja veiksmi arī Markusam Vinogradovam, kurš ir pirmais Latvijas ziemeļu divcīņnieks kopš 1936.gada, kurš startēs olimpiskajās spēlēs. Avots: LETA

Populārā dziedātāja un Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere Olga Rajecka savā mājā Bukultos krāšņi nosvinējusi apaļo jubileju. Ja pirms desmit gadiem Rajecka pusgadsimta jubileju atzīmēja ar labāko dziesmu izlasi un grāmatu "Mana svētku diena", tad šogad viņa dosies vērienīgā koncerttūrē. Sveikt gaviļnieci bija ieradušies viņas skatuves kolēģi – dziedātājs Uģis Roze un ģitārists Aivars Gudrais, māksliniece Elita Patmalniece, meita Marija Migliniece, draudzene Ināra Trēziņa, deju kolektīvu "Rotaļa XO" un "Madara" dejotāji, Bukultu pašvaldības pārstāvji u.c. Gaviļniecei tika veltītas īpaši sagatavotas dziesmas un dejas, savukārt viesi tika cienāti ar zupu, karstvīnu un ļoti garšīgu torti, bet vakars noslēdzās ar sadziedāšanos un krāšņu salūtu. Atgādinām, ka Olgas Rajeckas jubilejas koncerttūre "Mana svētku diena" sāksies 2.aprīlī ar koncertu Lielvārdes Kultūras centrā, un ilgs līdz pat septembrim. Biļetes uz koncertiem var iegādāties "Biļešu Paradīzes" kasēs un internetā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/performance/23006

Valērijam Maliginam veltīta ekspozīcija Olaines Vēstures un mākslas muzejā Olainē. Ekspozīcijas “Iedvesmas istaba” atslēgas vārdi ir deviņas spilgtas Valērija Maligina īpašības, kas izvēlētas, analizējot viņa personību, un ir bijušas veiksmes atslēga Valērija Maligina un “Olainfarm” sinerģijai. Skaitlis “9” ir bijis apzināti izvēlēts Valērija veiksmes skaitlis, kas caurvijis viņa dzīvi. Ekspozīcijas veidotāji iedvesmu telpas izveidē guvuši no Valērija Maligina teiktajiem vārdiem publikācijās un intervijās, no viņa līdzgaitniekiem un Olaines novada iedzīvotājiem.

Šodien biedrība "Dzīvnieku brīvība" piketā pie Zemkopības ministrijas pieprasīja likvidēt Covid-19 perēkli zvēraudzētavā SIA "Baltic Devon Mink". "Dzīvnieku brīvība" valdes loceklis Aivars Andersons uzsvēra, ka jau kopš pagājušā gada nogales organizācija vairākkārt centusies pievērst ministrijas uzmanību zvēraudzētavu radītajam Covid-19 apdraudējumam sabiedrības veselībai. "Diemžēl ministrija nav ņēmusi vērā nedz ārzemju, nedz Latvijas ekspertu atzinumus, ar savu bīstamo bezdarbību pakļaujot riskam sabiedrības veselību dažu ārvalstu uzņēmēju interesēs," norādīja Andersons. Jau vēstīts, ka zinātniekiem ir bažas par jaunu, cilvēkus apdraudošu Covid-19 mutāciju veidošanos kažokzvēru audzētāja "Baltic Devon Mink" ūdeļu novietnē.

Ziemassvētku laiks Ventspilī ir sācies! Pilsētā mirdz svētku rotājumu gaismas, koši sapostas eglītes un kursē "Ziemassvētku vilcieniņš", bet Lielais laukums pārsteidz ar jaunumu – Ziemassvētku klavierēm!

Šodien Latvijā viesojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš tikās ar Latvijas vadošajām amatpersonām. ASV valsts sekretārs piedalīsies NATO ārlietu ministru sanāksmē Rīgā. Vizītes laikā Blinkenam paredzēta tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP). Paredzēts, ka Latvijas ārlietu ministrs ar ASV valsts sekretāru pārrunās drošības politikas izaicinājumus, reģionālos notikumus, divpusējos jautājumus, tostarp sadarbību ekonomikā, kā arī transatlantiskās attiecības, tai skaitā Trīs jūru iniciatīvas aktualitātes.

Kā katru gadu, jau tradicionāli līdz ar Pirmo adventi galvaspilsētā iedegtas Ziemassvētku egles un sācies svētku gaidīšanas laiks ar koncertiem, uzvedumiem, izstādēm un svētku gaismiņās rotātu pilsētvidi. "Svētku sajūtu pilsētā - gan centrā, gan apkaimēs - paliks līdz pat janvārim. Visbrīnumainākais notikums posmā ir Ziemassvētki, kuru priekpilnā, miera un gaišuma piepildītā gaidīšana sākas šovakar - kopā ar pilsētas galveno svētku eglīšu uzmirdzēšanu. Novēlu, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem šis notikums kļūtu par vienu daudziem Ziemassvētku mazajiem priekiem un brīnumiem," ieslēdzot svētku eglīšu apgaismojumu, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP). Svētku gaidīšanas laikā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs pašvaldības sarūpētas trīs galvenās egles, kas rotāsies Doma laukumā, Rātslaukumā un 11.novembra krastmalā. Šogad Doma laukuma Ziemassvētku eglē ir saziedējušas gan lielākas, gan mazākas Ziemassvētku zvaigznes jeb puansetijas. Tās eglīti rotā sarkanos un sudrabainos toņos. Šie ziedi priecēs acis gan Vecrīgas apmeklētājiem, gan garāmgājējiem, tā vien vilinot pieiet un palūkoties uz eglīti visā tās krāšņumā. Egle Rātslaukumā būs bagāti rotāta viduslaikiem raksturīgā stilā ar zelta pārklājuma elementiem - zvaigznēm un ornamentāliem motīviem, lai iekļautos Rātslaukuma vidē un ēku ansamblī. Arī egle 11.novembra krastmalā būs rotāta Ziemassvētkiem raksturīgos toņos. Tāpat pašvaldība ir gādājusi par 16 eglēm, kas atradīsies dažādās pilsētas apkaimēs un par kuru rotāšanu rūpēsies pašu apkaimju iedzīvotāji, kā arī par 22 Ziemassvētku eglēm, kas rotāsies pie galvaspilsētas kultūras centriem, parkos, skvēros un laukumos. Pilsētā būs apskatāmas Ziemassvētku egles "Meža pasaka", "Rīgas gailis", "Zelta laterna", "Kraukšķītis", "Sakta", "Zeltīte", "Zvaigžņu egle" un daudzas citas.

Šogad "Spēlmaņu naktī" triumfu piedzīvoja režisora Viestura Kairiša iestudējums "Smiļģis" Dailes teātrī. Otrdien, 23. novembrī, teātra mākslas reformatora Eduarda Smiļģa 135.dzimšanas dienā, Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi. Vorobjovs norādīja, ka aizvadītā teātra sezona, kas sākās 2020.gada septembrī un noslēdzās 2021.gada septembrī, ir uzskatāma par "force majeure" sezonu. "Tā kā šoreiz nav balvu kategoriju un nominantu, "Spēlmaņu nakts" ceremonija nebalstījās konkurences intrigā, bet gan stāstos par teātriem," skaidroja LTDS pārstāvis. "Spēlmaņu nakts" "Grand prix" balvu kā gada izrāde saņēma Kairiša režisētais iestudējums "Smiļģis". "Spēlmaņu nakts" balvu - "Skatuves naglu" - saņēma Latvijas Kultūras akadēmijas Dramatiskā teātra režijas mākslas diplomdarba izrāde "Konklāvs", kas tapusi sadarbībā ar "Dirty Deal Teatro". Iestudējuma režisors ir Klāvs Kristaps Košins, autori - Diāna Kondraša un Košins. Lomas iestudējumā atveidoja Endīne Bērziņa, Košins un Jurģis Lūsis. "Skatuves nagla" piešķirta teātra trupas "Kvadrifrons" izrādei "Marija un zibens" Paulas Pļavnieces režijā. Iestudējuma dramaturgs ir Klāvs Mellis, bet kustību režisors - Rūdolfs Gediņš. Lomas iestudējumā, kas tapis Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, atveidoja Ance Strazda, Sandija Dovgāne, Reinis Boters un Āris Matesovičs. Ar "Spēlmaņu nakts" balvu apbalvots pēc Anetes Meleces darba motīviem tapušais Latvijas Leļļu teātra iestudējums "Kiosks" Vijas Blūzmas režijā. Iestudējuma radošo komandu veido arī mākslinieču apvienība "Grāfienes" jeb Ildze Jurkovska, Marianna Lapiņa, Dace Ignatova un Justīne Jasjukeviča. Savukārt lomas iestudējumā atveidoja Dace Vītola un Rihards Zelezņevs. Ceremonijā "Skatuves nagla" pasniegta scenogrāfei Ievai Jurjānei un Karišam par kopdarbu izrādē "Smiļģis" par "režijas un scenogrāfijas absolūtu saplūsmi, radot iestudējumu vizuālā teātra estētikā". Balvu saņēma arī Mārtiņa Eihes, Kristas Burānes, Pamelas Butānes un Jēkaba Nīmaņa izrāde "Mans kaimiņš ebrejs" Rēzeknes teātrī "Joriks". "Skatuves nagla" tika piešķirta režisoram Andrejam Jarovojam par "pārliecinošu konceptuālu eksperimentēšanu, kas rezultējas inovatīvās laikmetīgā teātra formās un atvērtos vēstījumos, sniedzot gan skatītājam, gan izpildītājam neviltotu jaunatklājuma prieku no izrādes uz izrādi". Tāpat balvu saņēma kontratenors Jānis Šipkēvics par lomu laikmetīgajā kameroperā "Tagadne", kas tapusi laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijā "Pārmija" sadarbībā ar kultūrvietu "Hanzas perons". "Skatuves naglu" saņēma aktrise Ieva Segliņa par Raiņa lomu Dailes teātra izrādē "Smiļģis", savukārt režisors Dmitrijs Petrenko saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par "procesuālu domāšanu repertuāra veidošanā un darbā ar aktieriem, kas ļauj izkāpt no komforta zonas un apgūt vēl nezināmas profesionālās teritorijas, tādējādi pulējot un asinot aktieru profesionālos ieročus". Ar "Skatuves naglu" apbalvota arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Marija Ulmane par "spilgtu un profesionāli pārliecinošu jaunākās scenogrāfu paaudzes reprezentāciju, iekļaujoties stilā atšķirīgās izrādēs un saglabājot personisko rokrakstu". Ceremonijā balvu saņēma arī Krista un Reinis Dzudzilo un Andrāšs Juhāsams par izrādes "Degunradži" vizuālo tēlu, ko režisējusi Ildiko Gāšpāra Dailes teātrī. "Skatuves nagla" pasniegta arī aktrisei Vitai Vārpiņai par Rutes Vulfas lomu izrādē "Ārsts" Dailes teātrī. Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, savukārt "Latvijas mobilā telefona" Teātra inovācijas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra virtuālās realitātes izrādes "Atver acis" radošā komanda.

Valsts prezidents Egils Levits šodien, 23. novembrī, svinīgā ceremonijā akreditēja Krievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Mihailu Vaņinu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī par jauno Krievijas vēstnieku Latvijā iecēlis Vaņinu. Vēstnieks dzimis 1960.gada 1.augustā. No 2004. līdz 2009.gadam Vaņins bija Krievijas vēstnieks Slovēnijā, no 2012. līdz 2018.gadam viņš bija vēstnieks Dānijā. No 2009. līdz 2012.gada Vaņins ieņēma Krievijas ārlietu ministrijas ģenerāldirektora amatu. Vaņins amatā nomaina Jevgēņiju Lukjanovu, kurš darbu Latvijā sāka 2017.gada 7.februārī. Šogad Lukjanovs tika apstiprināts par Krievijas vēstnieku Baltkrievijā.

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) un pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra šodien Tīreļu mežniecībā izraudzījās galvaspilsētas galvenās egles. Egles tika izraudzītas to rotāšanai Doma laukumā, Rātslaukumā un 11.novembra krastmalā. Tīreļu mežniecība ir slavena ar Ziemassvētku eglēm - koki, kas gadu mijas laikā rotā Doma laukumu un citas galvaspilsētas vietas, pārsvarā ir tieši no Tīreļiem. Šis jau būs 14.gads, kad galvaspilsētai egles tiks sagādātas "Rīgas mežos". Pašlaik mežniecībā aug vairāk nekā 21 000 sešus gadus un jaunākas Ziemassvētku eglītes. Nākotnē tās rotās gan galvaspilsētas laukumus, ielas vai apkaimes, gan tās būs iespējams iegādāties privātām vajadzībām.

Latvijas proklamēšanas 103. dzimšanas dienā Salaspils tērpusies svētku rotā, kas īpaš krāšņi uzmirdz diennakts tumšajā laikā

Halovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā. Halovīns liturģiskajā gadā ievada trīs dienu ciklu, kuru veido ne tikai Halovīns, bet arī Visu svēto diena (1. novembris) un Visu dvēseļu diena (2. novembris). Halovīnā sāk pieminēt mirušos, svētos, mocekļus un dvēseles, kas vēl atrodas šķīstītavās. Halovīna vakarā cilvēki pārģērbjas par spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un staigā pa mājām, ielām, prasot saldumus. Šī ir amerikāņu tradīcija, taču globalizācijas rezultātā izplatījusies arī citās valstīs.

Latvijas bokseris Mairis Briedis šodien cīņā pret Vācijas pārstāvi Arturu Mannu aizstāvēja sev piederošo Starptautiskās Boksa federācijas (IBF) čempiona jostu pirmajā smagajā svara kategorijā (līdz 90,7 kilogramiem). Mairis Briedis izcīnījis uzvaru 3. raundā ar tehnisko nokautu.

Tieši 8.00 no rīta Eiropas vadošais mazumtirgotājs "Lidl" oficiāli uzsāka savu darbību Latvijā, vienlaikus atverot savus pirmos 15 veikalus visā valstī. Rīgas, Liepājas, Ventspils, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Valmieras, Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils iedzīvotāji bija pirmie, kas atklāja unikālo "Lidl" zīmolu piedāvājumu un iepirkšanās pieredzi 15 jaunajos veikalos, kas savas durvis pircējiem šorīt vēra pirmo reizi. "Lidl" Latvijā jau investējis vairāk nekā 200 miljonus eiro savu veikalu un loģistikas centra būvniecībā, kā arī veidojot jaunas ielas, satiksmes apļus, krustojumus, apstādījumus un dažādus apkārtējās infrastruktūras uzlabojumos. Uzņēmums Latvijā arī radījis jau vairāk nekā 2000 jaunas un labi apmaksātas darbavietas.