Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzskata, ka Spānijas lūgums pēc finanšu palīdzības banku sektoram ir vērtējams pozitīvi un nekādas negatīvas sekas ne uz eirozonu, ne arī Latviju tas neatstās.
"Tas bija tikai laika jautājums," aģentūrai LETA sacīja ministrs.
Viņš uzsver, ka šāds solis ir vērtējams tikai pozitīvi un negatīvu ietekmi viņš tajā nesaskata. Pēc viņa domām, negatīva ietekme uz eirozonu būtu tādā gadījumā, ja izrādītos, ka ar 100 miljardiem eiro (70 miljardiem latu) Spānijai nepietiek, vai arī ja Spānija nav spējīga savas bankas kapitalizēt.
"Tas ir pozitīvs signāls, jo, visticamāk, šī nauda tiks piesaistīta caur programmām, kas jau ir Eiropas fiskālās finansiālās stabilitātes mehānismā. Tas ir svarīgs solis. Tas, ka summa ir lielāka, arī ir ļoti labi, jo nav jēgas runāt par maziem gabaliņiem, ja visi zina, ka vajag vairāk," norādīja Vilks.
Ministrs skaidroja, ka Spānija līdz šādai finansiālajai situācijai nonākusi, jo bija pārrēķinājusies divās jomās: provincēm bija dota pārāk liela autonomija, kā arī valsts nebija spējīga ieguldīt savās bankās tik lielā apjomā, kā tas bija nepieciešams.
Problēmas sagādāja nekustamā īpašuma burbuļa plīšana, kas bija daudz smagāk nekā Latvijā. Ir skaidrs, ka nekustamā īpašuma cenām Spānijā tendence ir kristies un no tā cietīs gan bankas, gan uzņēmēji, gan arī mājsaimniecības, viņš prognozēja.
Arī Latvija tikai iegūšot no tā, ka Spānijā tiks īstenota finanšu palīdzības programma, uzskata ministrs. "Latvijai tas ir pozitīvs signāls, jo mēs redzēsim savas CDS likmes, tām ir jākrītas, jāiet uz leju. Tirgum ir jāuzelpo, eiro kursam ir jāpaceļas. Galvenais, lai tā nauda būtu pieejama, es domāju, ka šādas summas Eiropai ir pieejamas," sprieda ministrs.
Vilks atklāja, ka jau iepriekš neformālās ministru sanāksmēs ir teicis, ka Spānijai nav ilūziju, ka tai agri vai vēlu būs nepieciešama palīdzība.
Viņaprāt, būs interesants moments, kā finansiālās palīdzības programma Spānijai tiks noformēta, jo arī Īrija cīnījās par līdzīgu palīdzību un, ja Spānijai kā lielai valstij šo naudu piešķirs, Īrijai tā var būt psiholoģiska problēma. Savukārt, ja Spānijai šādu programmu banku sektora atbalstam īstenos, tad arī Kiprā varētu īstenot līdzīgu programmu.
"Kipra izmisīgi meklē oligarhu naudu savām trim bankām - arī viņiem noformēs kādu programmu, lai beidzot tās spekulācijas beidzas. Spāņiem programma un Kiprai arī, un tad vajadzētu beidzot pietikt. Es domāju, ka pārējām valstīm vairāk nav satricinājumu," teica ministrs.
Savukārt komentējot Grieķijas spēju tikt galā ar finansiālajām problēmām, Vilks pauda pārliecību, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus, Grieķiju "pako ārā" no eirozonas. Pēc viņa domām, Grieķijai neizdosies pārliecināt, ka tā var realizēt programmu, lai izkļūtu no krīzes. "Vai nu Grieķija ir ārā no eirozonas, vai arī viņi to aizdevuma programmu izstiepj nezin cik, pieņemsim, uz simts gadiem," piebilda ministrs.
Tomēr Vilks aicināja sagaidīt ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kas notiks 17.jūnijā, lai gan jau tagad esot skaidrs, ka to programma, kas ir Grieķijai, nevar realizēt.
"Ir divi varianti - vai nu viņus izliek kaut kā kontrolēti ārā no eirozonas, vai otrs variants - to programmu, kas ir tagad, viņu pastiepj uz 50 gadiem. Tas vēl ir risinājums. Un tad visi skatās uz Grieķiju, kas tur notiks. Tāpēc Eiropa tagad paņem tādu atelpu, ir mēnesis laika, lai saprastu, kā Spānijā strādā šī programma, kā noreaģē tirgus, un tas varbūt ļaus vieglāk izprast, ko darīt ar Grieķiju," skaidroja ministrs.
Savukārt premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) ir pārliecināts, ka starptautiskās palīdzības sniegšana Spānijai ir vēl viens solis uz priekšu, lai eirozonā nodrošinātu stabilitāti un prognozējamību, aģentūru LETA informēja Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke.
"No Latvijas viedokļa šis lēmums var sniegt pozitīvu efektu, jo lielāka stabilitāte starptautiskajos finanšu tirgos ir priekšnosacījums straujākai izaugsmei Latvijā un citās Ziemeļeiropas valstīs, kas ir mūsu nozīmīgākie tirdzniecības partneri," uzskata valdības vadītājs.
Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri sestdien atbalstījuši finansiālās palīdzības sniegšanu Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā, lai tās varētu segt savus zaudējumus.