Baltkrievijas pilsētā Grodņā notikušais reģionālais 2. Latvijas–Baltkrievijas biznesa forums kārtējo reizi turpinājis sildīt ideju par abu valstu ekonomisko sadarbību.
No vienas puses, sadarbība jau ir, bet, no otras puses, nākas atzīt, ka ekonomiskajās attiecībās vairāk dominē tirdzniecība, tāpēc foruma organizētāji galveno akcentu mēģināja likt uz investīciju piesaisti šim reģionam.
Grodņā notikušās XIII daudznozaru izstādes – gadatirgus Eiroreģions Nemana – 2011 ietvaros sarīkotais 2. reģionālais Latvijas–Baltkrievijas biznesa forums, ko no Latvijas apmeklēja uzņēmēju un dažādu šīs jomas institūciju pārstāvji (Latvijas investīciju attīstības aģentūras, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), arī tās Valmieras un Liepājas reģionālo nodaļu pārstāvji, Latvijas–Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padomes un Latvijas–Baltkrievijas ekonomisko attiecību veicināšanas biedrības vadītāji), iezīmējis potenciālos sadarbības virzienus – loģistika, celtniecība, IT nozare, sabiedriskā ēdināšana, mašīnbūve un tūrisms.
Saskaņā ar Baltkrievijas vēstniecības Latvijā sniegto informāciju, pēdējo astoņu mēnešu laikā tirdzniecība starp Latviju un Baltkrieviju ir augusi 3,4 reizes salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2010. gadā un ir sasniegusi 1,8 miljardu dolāru atzīmi. Latvijā ir reģistrēti 685 uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu, bet Baltkrievijā – 418 uzņēmumi ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, no kuriem 102 radušies 2010. gadā. Tomēr skaitļi ir ļoti pieticīgi, ja runā tieši par Grodņas apgabalu – tur reģistrēti tikai 16 uzņēmumi ar Latvijas uzņēmēju kapitālu. Tomēr jāatzīst, ka pēdējie desmit kopuzņēmumi radušies tieši pēdējā gada laikā – pēc līdzīga foruma pērn Grodņā un arī Latvijā. Par Latvijas uzņēmēju pieticīgajām investīcijām Grodņas apgabalā optimistiski noskaņots ir Baltkrievijas vēstniecības Latvijā padomnieks tirdzniecības un ekonomikas jautājumos Vladimirs Kozlovskis. «Tas ir tiesa – uzņēmumu ar Baltkrievijas kapitālu Latvijā ir daudz vairāk nekā ar Latvijas kapitālu Baltkrievijā. Un tas tikai liecina par to, ka ir liels sadarbības potenciāls gan radīt savstarpējos uzņēmumus Baltkrievijā, ražot produkciju, ko pārdot Muitas savienības valstīs – Baltkrievijā, Krievijā un Kazahstānā, gan veidot kopuzņēmumus Latvijā, lai mūsu produkcija aktīvāk ieietu ES tirgū.»
Uz jautājumu, kas ir primāri vissvarīgākais uzņēmējiem, kuri pagaidām kaut tikai teorētiski domā par investīciju iespējām kaimiņvalstī, – kāda nākotne paredzama nesenā pagātnē būtisku devalvāciju piedzīvojušajam Baltkrievijas rubelim, foruma laikā tā arī neviena reģiona amatpersona prognozes pat nemēģināja sniegt, vien diplomātiski uzsvēra, ka «ir vērojams stabilizācijas process un tā ir laba ziņa uzņēmējiem».
LTRK valdes loceklis, Valmieras nodaļas vadītājs Juris Sleņģis sarunā ar Neatkarīgo atzīst, «ka neko vairāk par diplomātiskām frāzēm jau arī nav iespējams gaidīt, jo ne jau tajā līmenī var spriest par šo jautājumu, kur nu vēl kaut ko darīt.(..) Privātās sarunās varēja gūt pamatu tikai nojausmai par nākotni šajā jautājumā.(..) Sarunās ar vietējiem uzņēmējiem dominēja nākotnes plāni, esošo līgumu attīstība gan ar Austrumiem, gan ar Rietumiem, viņi patiešām ar optimismu runā par attīstību un sadarbību.» Faktu, ka ekonomisko attiecību jomā starp Latviju un Baltkrieviju nospiedošā pārsvarā dominē tirdzniecība, nevis investīcijas, Juris Sleņģis komentēja tā, ka «lai gan mūsu investīcijas attīstās arī Baltkrievijā, iespējams, šis tirgus nešķiet tik drošs.»
Forumā notika Latvijas uzņēmēju dalība gadatirgus izstādē, kontaktu–kooperācijas biržā Sadarbība inovācijas un investīcijas jomās starp kaimiņreģioniem, apaļais galds ar Baltkrievijas kolēģiem, tikšanās ar pilsētas vadību, iepazīšanās ar Grodņas pilsētas vadošajiem uzņēmumiem.
Vienu ne pārāk patīkamu pārsteigumu šā foruma rīkotāji gan sagādāja – lai gan Baltkrievijas un Latvijas biznesa forums notiek jau otro reizi, foruma emblēmā domātais Latvijas valsts karogs pārāk līdzinājās arī sarkanbaltsarkanajam Austrijas karogam.
Jau 21. un 22. oktobrī analoģisks pasākums ar Latvijas vēstniecības atbalstu notiks citā Baltkrievijas reģionālajā centrā – Vitebskā.