Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējā sammita laikā svētdien, 25. septembrī Amerikas Savienotajās Valstīs, Vašingtonā saskaņots sākotnējs projekts apjomīgajam plānam, kas paredz parādu krīzes skartās eirozonas glābšanu.
Sammita laikā izdevies, pirmkārt, saskaņot glābšanas plāna apstiprināšanas laiku, un, otrkārt, apzināt tā apmērus, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem Vašingtonā notiekošajā sanāksmē, ziņo BBC.
Pasākumus eirozonas izvešanai no krīzes varētu skatīt Briselē, Eiropas Savienības padomes sēdē šī gada oktobra beigās, bet pēc tam novembrī Kannās notiekošā «lielā devītnieka» sammita laikā.
Turklāt, kā atklājuši BBC informācijas avoti, Eiropas ekonomikas glābšanas plāns paredz arī 50% Grieķijas suverēnā parāda norakstīšanu, kā arī būtisku Eiropas finansiālās stabilitātes fonda apmēra palielināšanu. Tā apmērs šobrīd ir 440 miljardi eiro, taču nākotnē varētu sasniegt divus triljonus eiro. To paredzēts darīt, izmantojot nevis parastos mehānismus, kas būtu jāapstiprina visu ES valstu parlamentos, bet uz Eiropas Centrālās bankas kredītu rēķina, Šos līdzekļus izmantotu tādu valstu atbalsta sniegšanai, kas vairs nespēj tik viegli iegūt aizdevumus no komercaizdevējiem. Daudzi eksperti sammita laikā pauduši pārliecību, ka divi triljoni eiro ir minimālā summa, kas nepieciešama, lai efektīvi nodrošinātu fonda darbību. Turklāt jāņem vērā arī Itālijas vajadzības pēc palīdzības tuvāko gadu laikā.
BNN analītiķi secina, ka ideja Eiropas finansiālās stabilitātes fonda apmēru palielināt, izmantojot Eiropas Centrālo banku, skars arī eirozonas valstu nodokļu maksātājus, kam uz saviem pleciem netieši būs jāuzņemas parādu riski. Turklāt arī valstu parlamentiem var nepatikt fakts, ka valstīm atņemtas balstiesības tik svarīga jautājuma izlemšanā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka piedāvāto pasākumu realizēšana būs vairāk nekā grūta, savukārt iespējamās neveiksmes sekas noteikti atsauktos uz visu pasauli.
Gigantiskā Grieķijas budžeta deficīta dēļ Atēnas nespēj pastāvīgi atmaksāt savus parādus, kādēļ ir atkarīgas no SVF sniegtās finanšu palīdzības. Grieķijas valdība vēl aizvien saņem līdzekļus no SVF palīdzības paketes, kas apstiprināta pērnā gada maijā. Savukārt, ja valsts nesamazinās izdevumu apmēru, kā to pieprasa aizdevēji, tā var palikt bez nākošās kredīta daļas. Attīstoties šādam scenārijam, kas turklāt ir pilnībā iespējams, Grieķija savas saistības nespēs nomaksāt jau šī gada oktobra vidū.
Ar mērķi glābt Grieķiju, SVF piedāvā iespēju norakstīt pusi no tās parāda. Šādu iespēju jau atzinusi arī grieķu valdība, izsakoties, ka tas būtu labākais iespējamais risinājums valstij.
Tāpat pieņemts lēmums rekapitalizēt un stiprināt eirozonā ietilpstošās bankas. Lai arī šāds solis sev līdzi nesīs milzīgas grūtības, šī jautājuma risināšanai varētu nebūt citas izvēles, ņemot vērā, ka tieši bankām būs jāiznes zaudējumi, kas radīsies norakstot 50% no Grieķijai aizdotajiem līdzekļiem. Jautājums, kādā veidā tiks sniegts atbalsts bankām, pagaidām palicis bez atbildes.
Vienlaikus jāuzver, ka Vašingtonā apspriestajiem pasākumiem ir vien sākotnējs raksturs, un darbi pie eirozonas glābšanas, meklējot īstos problēmu risinājumus, vēl turpināsies.
BNN prognozē, ka situāciju varētu sarežģīt arī Itālijas ekonomiskās grūtības – to, ka palīdzība varētu būt nepieciešama arī Itālijai, apstiprina fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s negaidīti par vienu pakāpi pazeminājusi šīs valsts ilgtermiņa kredītreitingu – no A+ līdz A ar negatīvu prognozi. Minētais paziņojums izrādījies negaidīts un var pastiprināt finanšu tirgos izskanējušās bažas par parādu krīzes izplatīšanos eirozonā.
Ziņu aģentūra BNN jau vēstījusi, ka vadošie Eiropas Savienības valstu līderi pēdējā laikā arvien vairāk uzmanības pievērš parādu krīzei eirozonā un eiro stabilitātei, lai gan atsevišķi ekonomisti un finanšu eksperti šos centienus jau paspējuši nodēvēt par nepietiekami agresīviem un mērķtiecīgiem.
Izskanējuši pat tādi pieļāvumi, ka eiro var sabrukt – tā, piemēram, SEB bankas analītiķi izteikuši apgalvojumu, ka Eiropas Savienībai tuvākajā laikā ir jāizlemj – vai nu atteikties no eiro vispār vai stiprināt institūciju vienotību, kam iepriekš nav bijis politiskā atbalsta.
Viņuprāt, gadiem galvenais ekonomikas arguments pret eiro bija sekojošais – eirozona nav optimāla valūtas apvienība, jo starp tās dalībvalstīm ir pārāk lielas atšķirības.
Turklāt, kā novērojuši BNN analītiķi, šī nesabalansētība aizvien padziļinās, ko apstiprina arī nesenās tendences eirozonā.