Vēlmi finansiāli palīdzēt Grieķijai izsaka visas eirozonas valstis

Visas 17 eirozonas dalībvalstis izteikušas vēlmi ieguldīt naudu kārtējā finansiālās palīdzības paketē grūtībās nonākušajai Grieķijai, kas Atēnām, tiks pārskaitīta šī gada septembrī, paziņojusi Eiropas Komisija.

Šobrīd palīdzēt gatavas ir visas valstis, tostarp ari Itālija un Spānija, kuru dalība šajā pasākumā līdz šim bijusi zem jautājuma, raksta Reuters.

Visas valstis ir gatavas piedalīties nākamās finanšu palīdzības daļas nodrošināšanā Grieķijai un nav nekādu ziņu par to, ka kāda no valstīm varētu nepiešķirt līdzekļus šim mērķim, uzsver Eiropas Komisijā.

Runas par to, ka palīdzības sniegšanā varētu nepiedalīties visas valstis, parādījās, izskanot informācijai par Itālijas un Spānijas finanšu grūtībām. Varēja gadīties, ka šūs valstis līdzekļus Grieķijai atdotu lētāk, nekā piesaistītu tos savām valstīm, tāpēc Eiropas Savienības institūcijas norādījušas, ka šis apstāklis ir ņemts vērā, speciāli tam izveidojot speciālu kompensācijas mehānismu.

Biznesa ziņu portāls BNN.LV jau vēstīja, ka trešdienas, 21. jūlija vakarā Briselē noslēdzās eirozonas valstu līderu tikšanās, kuras laikā tika spriests par finanšu palīdzības piešķiršanu parādu krīzes smagi skartajai Grieķijai. Tikšanās laikā izdevies panākt vienošanos attiecībā uz otrās finanšu palīdzības paketes piešķiršanu Atēnām.

Eiropas Savienība un Starptautiskais valūtas fonds ir vienojušies Grieķijai piešķirt 109 miljardus eiro (76,6 miljardi LVL). Turklāt tuvāko trīs gadu laikā 37 miljardus eiro (26 miljardus LVL) valstij nodrošinās privātais kapitāls, bet vēl 12, 5 miljardus (8,7 miljardus LVL) – Grieķijas valsts obligāciju uzpirkšana, vēsta Finmarket.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais