Aizdevēji prasa no Grieķijas tieši to pašu, ko prasīja un dabūja no Latvijas 2009. gada jūnijā.
Formāli Grieķija ir tikai tagad nonākusi turpat, kur Latvija atradās 2009. gada pavasarī. Proti, vispirms Ivara Godmaņa un pēc tam Valda Dombrovska valdība bija iztērējusi pirmos naudas sūtījumus no Vašingtonas (Starptautiskā valūtas fonda) un Briseles (Eiropas Komisijas) un gaidīja, ka kreditori turpinās finansēt Latviju. Jau bija sarunāts, ka kredīti tikšot izsniegti apmaiņā pret valdības izdevumu samazināšanas solījumiem. Kreditori prasīja šīs vienošanās ierakstīt Latvijas likumos. V. Dombrovska valdība jeb valdošās koalīcijas partijas novilcināja likuma grozīšanu līdz pašvaldību vēlēšanām. Tūlīt pēc tam Saeimas valdošais vairākums ķērās pie valsts 2009. gada budžeta grozīšanas un 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu par pensiju un pabalstu samazināšanu uz laiku no 2009. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 31. decembrim. Pensijas tika samazinātas par 1/10 daļu visiem un par 2/3 – strādājošajiem pensionāriem. Krasi tika apcirpti vēl vairāki pabalsti u. c. valdības izdevumu posteņi. Ar to pietika, lai kreditori atsāktu un līdz šim brīdim turpinātu naudas piesūtīšanu Latvijai. V. Dombrovska valdība varēja atļauties 2009. un 2010. gadā tādu budžeta deficītu, kādu vien pati iedomājās. Ar to valdoša koalīcija nopirka sev labus rezultātus 10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada rudenī.
Izrādījās, ka Saeimas pieņemtajiem likumiem Latvijā nekāda spēka jeb seku nav. Satversmes tiesa atcēla likumus par pensiju samazināšanu pensionāriem un algu pieauguma samazināšanu tiesnešiem, bet valdība vienkārši ignorēja budžeta likumus. Pagājušā gada budžeta deficīts ar likumu bija noteikts 524 miljonu apmērā, bet valdība iztērēja 917 miljonus. Kreditori nedarīja neko, lai sauktu V. Dombrovski pie kārtības. Budžeta deficīta pārsniegšana krājās visu 2010. gadu, bet pēc vēlēšanām jau tagadējā V. Dombrovska valdība vienā pašā decembrī iztērēja 726 miljonus latu, ar kuriem dzēsa vismaz daļu no parādiem, kādus bija uzkrājušas valsts iestādes, pašvaldības un valsts pasūtījumus pildošie uzņēmumi. Kreditori to visu nevis nosodīja, bet apsveica kā pierādījumu, ka valdības izdevumu samazināšana jeb lata iekšējā devalvācija ir savienojama ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu kopš pagājušā gada vidus. Visi izlikās nepamanām, ka valdības izdevumi ir samazināti tikai pēc likuma, bet faktiski tie turpināja pieaugt. Jau minētā 2010. gada decembra izdevumi ir rekords, kas pārspēj tā saukto trekno gadu rādītājus.
Nav tomēr pārliecības, ka Grieķija var droši atkārtot Latvijas paraugu – pieņemt kreditoru prasītos likumus un pēc tam tos nepildīt. Citiem vārdiem sakot, varbūt nevis Latvija ir priekšā Grieķijai, bet Grieķija – Latvijai par daudziem apļiem jeb daudzām reizēm, kad Grieķija ir saņēmusi naudu pret dažnedažādiem solījumiem un/vai statistisko datu viltojumiem. Šo apļu skaitu var izteikt ar cipariem. Pārvērtīsim Grieķijas valdības parādu 230 miljardos latu un izdalīsim ar Latvijas valdības parāda 6 miljardiem: 230:6=38. Šos aprēķinus varētu turpināt un koriģēt, ņemot vērā Latvijas un Grieķijas iedzīvotāju skaita atšķirības, IKP atšķirības un parādus, ko uzkrājušas ne vien valdības, bet visas fiziskās un juridiskās personas abās valstīs.
Lai gan Grieķija dod tikai dažus procentus no ES kopprodukta, Grieķija tomēr ir pārāk liela attiecībā pret kredītdevējiem, lai ES kopā ar SVF atkal un atkal samestu naudu, kuras iztērēšana uzturētu stāstu par to, kā starptautiskā palīdzība Grieķijā novērš sociālās katastrofas un ļauj izdarīt saimnieciskas reformas. ES dalībvalstis uzskata, ka tām ir pārāk dārgi ļaut Grieķijas valdībai jeb premjeram darīt tikai to, par ko tiek uzturēts V. Dombrovskis Latvijā. Viņa vienīgais pienākums ir rakstīt grāmatiņas ar pamācībām, ka valdībai jāsamazina savi izdevumi.
No otras puses, Grieķijai jau ir aizdots pārāk daudz naudas, tāpēc Grieķijas parādus nevarēs norakstīt bez jūtamām sekām Grieķijas kreditoriem. SVF un EK aizdevumi faktiski nozīmē Grieķijas privāto kreditoru, t. i., banku glābšanu uz visu eiropiešu rēķina. Eiropieši sedz grieķu parādus divējādi. Aizdevumi Grieķijai varētu būt nodokļu maksātāju nauda, bet lauvas tiesu Grieķijai tomēr dod Eiropas Centrālā banka ar neierobežotu eiro emisiju. Tādā gadījumā grieķu parādu apmaksāšanā piedalās jebkurš, kurš veikalā un jebkurā citā vietā kaut ko pērk un saduras ar aizvien augstākām cenām – ar inflāciju kā loģiskām sekām neierobežotai eiro emisijai. Latvijas Bankas uzturētā sasaiste starp latu un eiro pārnes eiro inflāciju uz Latviju.
***
DOMBROVSKA PAMĀCĪBA GRIEĶIEM
Valdis Dombrovskis, Ministru prezidents:
– Grieķija pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Lai no starptautiskajiem aizdevējiem saņemtu nākamo finanšu palīdzības maksājumu, Grieķijai nepieciešams nekavējoties lemt par stingriem taupības pasākumiem. Latvija līdzīgā situācijā atradās 2008. un 2009. gadā, kad izdevās vienoties par mērķtiecīgiem finanšu sistēmas stabilizācijas un budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem. Konsekventi īstenojot šo programmu, divu gadu laikā esam atgriezušies uz pozitīvas izaugsmes ceļa. Latvijai ir jāturpina uzsāktais ceļš uz eiro ieviešanu, lai jau nākamgad spētu izpildīt Māstrihtas kritērijus un ar 2014. gadu pievienotos eirozonai. Grieķija ir paudusi pārliecību, ka taupības pasākumu programma tiks apstiprināta līdz jūnija beigām, līdz ar to jūlija sākumā eirozonas finanšu ministri varēs vēlreiz lemt par finanšu palīdzību Grieķijai.