Inflāciju virza pasaules cenu kāpums – mēs sagaidām, ka tas apstāsies nākamgad, cenu maksimums sasniedzot šogad. No pašreizējiem 5% tas nokritīs līdz 2,5% Latvijā un Lietuvā, un 3% – Igaunijā, uzskata Swedbank ekonomisti.
Vienlaikus viņi norāda, ka šobrīd nav pamata runāt par to, ka Latvijā varētu atgriezties divciparu inflācija. Pastāv riski, ka inflācija augs straujāk nekā domājām, varbūt tā pārsniegs vairāk nekā 2,5% nākamgad, taču nesasniegs pat 10%.
Situācija ir mainījusies un vairs nav tāda, kāda bijusi 2007. gadā, kad patēriņš tika dzīts uz augšu. Uzsvari mainījušies arī valsts fiskālajā politikā, kā arī bankas kļuvušas piesardzīgākas. Fiskālā politika kļuvusi adekvātāka, kas neveicinās tik strauju pieaugumu, kādu piedzīvojām pirms krīzes. Tas nozīmē, ka Latvijā iekšēju faktoru dēļ inflācija tiks augsta nebūs – patēriņš vēl ir vājš, straujš algu kāpums arī nav gaidāms, uzsvēris Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Skatoties uz pasaules efektiem, situācija ir mazāk skaidra – ja iepludinātās naudas daudzums kāpinās inflāciju pasaulē, tā diemžēl kāps arī Latvijā, piebildis ekonomists.
Taču skatoties uz iekšējiem faktoriem pamata straujam inflācijas kāpumam nav. Arī turpmāka nodokļu kāpināšana ieņēmumus valsts budžetā nedos, līdz ar to pārsteigumus no valdības puses vairs nevajadzētu gaidīt, tā Kazāks.
Inflācijas līmenis ir būtisks vairāku iemeslu dēļ – no sociālās politikas viedokļa raugoties, inflācijas kāpums vissāpīgāk skar tos, kuriem jau tāpat ir grūti. Otra lieta ir atbilstība Māstrihtas kritērijiem, lai ieviestu eiro, kas savukārt veicinās ekonomikas attīstību, kā, piemēram, tas jau notiek Igaunijā, uzsvērusi bankas ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa arī piebildusi, ka Latvijā inflāciju virza pārtikas, transporta un mājokļa izdevumi. Tāpat Baltijas valstīs lielāki izdevumi, atšķirībā no eirozonas, tiek tērēti pirmās nepieciešamības precēm, kas veicina augstāku inflāciju. Liela ietekme uz inflāciju ir pasaules cenām, Latvijā arī nodokļu paaugstināšanas efektam.
Gada pirmajā ceturksnī Baltijā devums no pārtikas cenām uz inflāciju ir lielāks nekā Eiropā. Pārtikas cenas Baltijā aug straujāk nekā eirozonā, lai arī to ietekmējošie faktori ir ārēji – pasaules cenu kāpums. Svārstīgums Baltijas cenām ir lielāks – kāpums seko pēc diezgan iespaidīga krituma, ko ietekmē arī reģionāla konkurence, nozaru lielums. Līdz ar to gala cenas veikalos tika paaugstinātas vairāk nekā izmaksu pieaugums izejvielām, kas savukārt liecina par iekšzemes konkurences problēmām, sacījusi Strašuna.
Varam ļoti strauji palielināt algas gada laikā un pēc gada vai diviem atkal tās samazināt, taču diez vai mēs tādus amerikāņu kalniņus vairs gribam piedzīvot. Labāk, lai šis kāpums ir stabils un notiek pamazām. 5% inflācija šobrīd nav liela bēda, taču ilgtermiņa izaugsmes vārdā un par labu eiro ieviešanai mums par tās stabilizēšanu ir jādomā, atzinuši ekonomisti.
Ir svarīgi skatīties, kā aug algas un kā to pamato produktivitātes kāpums, ja tie ir līdzīgi, problēmu nav un nesabalansētība neveidojas. Taču mēs redzam riskus, ka algas varētu kāpt straujāk nekā produktivitāte, tā eksperti.
Ja skatāmies uz Latvijas ekonomikas attīstības un sarežģītības pakāpi, jāatzīst, ka daudzās jomās esam krietni vājāki nekā daudzas pasaules valstis. Tā, piemēram, mēs vēl arvien eksportējam tikai zāģmateriālus, lai gan ar to eksportu Vācijas līmeni nesasniegsim. Ja gribam labāk dzīvot, jāsaprot, ka preču un pakalpojumu grozam jābūt krietni sarežģītākam. Produktivitātes kāpums nozīmē, ne tikai esošās lietas darīt krietni labāk, bet darīt kaut ko tādu, ko mēs neesam darījuši līdz šim. Ja gribam uzlabot pirktspēju, produktivitāte ir jākāpina, bet cenu pieaugums jāpiebremzē. Citādi algu kāpumu nobremzē un apēd inflācija, uzsver Kazāks.