Jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi kopumā ir ekonomiski konkurētspējīgi, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku, aģentūrai LETA apgalvoja enerģētikas eksperts Gatis Ābele.
Viņš norāda, ka līdzšinējie elektroenerģijas sadales tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām un, kā pauž Ābele, tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju. Tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.
Ābele skaidro, ka vismaz pēdējo desmit gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām.
Viņš arī pieļauj, ka šī iemesla dēļ Latvijas ekonomika zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Ābele uzsver, ka rūpnieciskie patērētāji maksāja "politiskā populisma nodevu", jo ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), ne "Sadales tīkls" un Ministru kabinets nevēlējās to mainīt.
Līdz šim par identisku pieslēgumu, ja tā lietotājs bija reģistrēts kā mājsaimniecība, maksāts ievērojami zemāks tarifs 2,40 eiro par ampēru gadā, savukārt, pārreģistrējot šo pieslēgumu uz juridisko personu, izmaksas pieauga vairāk nekā četras reizes - līdz 10,52 eiro par ampēru gadā. Attiecīgi līdz šim vispārēju tarifa atlaidi mājsaimniecībām sedza ekonomiski aktīvie uzņēmumi, kas papildus tam sedza arī lielo elektrostaciju pieslēgumu izmaksas, jo atšķirībā no uzņēmumiem un fiziskajām personām, kas uz sev piederošo ēku jumtiem ir izvietojuši saules paneļus, tādi elektroenerģijas ražotāji kā AS "Latvenergo" par saviem pieslēgumiem saņem ievērojamu atlaidi un maksā niecīgu daļu no vispārējā tīkla tarifa. Savukārt šobrīd tarifs vairs netiek diferencēts un no 1.jūlija spēkā esošie tarifi ir veidoti līdzsvarotāki - atbilstoši pieslēgumu tehniskajiem parametriem, kas nodrošinās ka gandrīz 800 000 "Sadales tīkla" klientu par savu pieslēguma jaudas un patēriņa radītām izmaksām norēķināsies neatkarīgi no lietotāja statusa.
Kā norāda Ābele, papildus gan jāņem vērā, ka juridiskajām personām atšķirībā no mājsaimniecībām bija un joprojām ir jāmaksā elektroenerģijas nodoklis, kas ir divreiz augstāks nekā Eiropas Savienībā (ES) noteiktais minimālais līmenis, kādā to aprēķina, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.
"Šīs nepilnības Saeimai ir jālabo, lemjot par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un Elektroenerģijas nodokļa likumā, lai vēl vairāk uzlabotu Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības," pauž Ābele. Viņš arī uzsver, ka, neskatoties uz šīm nepilnībām, Baltijas līmenī Latvijas rūpnieciskie uzņēmumi no 1.jūlija maksās relatīvi zemāku tarifu, un tas būs konkurētspējīgāks. Lielas, 10 megavatu (MW) pieslēguma jaudas rūpnīcas ar vidēju vai augstu pieslēguma noslodzi Latvijā maksās 100 000 - 400 000 eiro zemāku sadales sistēmas pakalpojumu tarifu nekā Igaunijā vai Lietuvā - tas ilgtermiņā jūtami stiprinās valsts kopējo tautsaimniecību un konkurētspēju.
Ābele norāda, ka mājsaimniecība Igaunijā eiro izteiksmē par sadales pakalpojumu (infrastruktūra un piegāde) samaksā līdzīgu summu kā Latvijā, lai arī tarifa struktūra ir atšķirīga - mazāka fiksētā un lielāka mainīgā daļa tarifa maksājumā. Tas saistīts ar to, ka Igaunijā kopumā elektroenerģijas patēriņš ir 1,5-2 reizes lielāks nekā Latvijā, tāpēc ar tarifa mainīgo daļu operatoram ir iespējams saņemt lielākus ieņēmumus, ko ieguldīt kopējās infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā. Attiecīgi Igaunijai raksturīgo kopējo sadales tarifa maksu pretstatot situācijai Latvijā, tā ir līdzvērtīga tai summai, ko maksā mājsaimniecība Latvijā, atšķiras vien fiksētās un mainīgās tarifa daļas īpatsvari.
Viņš norāda, ka līdz šim "Sadales tīkla" lietotāji par salīdzinoši zemām izmaksām varēja turēt lielas jaudas pieslēgumu ar nelielu patēriņu. "Tas ilgstoši radīja nepareizu signālu - pieprasīt pēc iespējas lielāku pieslēguma jaudu izbūvi un nerēķināties ar izmaksām to uzturēšanai," norāda Ābele, skaidrojot, ka rezultātā "Sadales tīkls" infrastruktūras aktīvu vērtība pieauga, neskatoties uz šo aktīvu zemu noslodzi un ekonomisko rezultātu.
Intensīvāki patērētāji, tai skaitā, siltumsūkņu īpašnieki, uzņēmumi ar elektrificētiem augstas termiskas apstrādes procesiem maksāja arvien augstāku tarifu un pakāpeniski tas kļuva nepievilcīgs jaunām investīcijām. "Daļa no jaunā tarifa pieauguma ir norakstāma uz drosmes un saprāta trūkumu tarifu reformu veikt agrāk, kas būtu ierobežojis aktīvu "burbuli", bet šādā situācijā ir daudzas OECD valstis un to tīkla uzņēmumi," pauž Ābele, norādot, ka jaunais tarifs beidzot motivē rēķināties ar pieslēguma efektivitāti.
Viņš arī pauž, ka tikai šobrīd, kad īpaši ir aktualizējies jautājums par ekonomikas elektrifikāciju un pāreju no dabasgāzes un citiem fosilajiem resursiem, enerģētikas ekonomisti atgādina par līdz šim ignorēto reformu, kas tarifu struktūrā bija jāveic vismaz desmit gadus iepriekš.
Ābele uzsver, ka "Sadales tīkla" tarifi no 1.jūlija ir konkurētspējīgāki, ņemot vērā būtiskas tarifu struktūras izmaiņas, kas balstītas uz faktiskajām operatora izmaksām un pamanāmākā to iezīme ir tarifu plānu skaita samazinājums. Tarifu plāni veidoti nevis atkarībā no klienta juridiskā statusa, bet gan atbilstoši pieslēguma tehniskajiem parametriem un patēriņa paradumiem.
Viņš arī pauž, ka "Sadales tīkla" tarifi ir jāturpina saprātīgi pilnveidot, izdalot aizsargāto lietotāju tarifu, kam, iespējams, nebūtu jāmaksā fiksētā komponente (to finansējot no budžeta), izlīdzinot tarifu starp elektrostacijām un patērētājiem, kā arī ieviešot mainīgās komponentes sasaisti ar elektroenerģijas biržas cenu (speciāla koeficienta veidā), lai patērētāji varētu vairāk iegūt pie negatīvām tirgus cenām. Tāpat ir nepieciešams veikt korekcijas atļautās peļņas un aktīvu novērtēšanas aprēķinos.
"Pie šīm izmaiņām ir jāstrādā un tas ir jādara nekavējoties, taču apgalvojums, ka jaunie tarifi ir ekonomiski nekonkurētspējīgi, nav patiess," pauž Ābele.