Zviedrijas ārlietu ministrs: zviedru nauda palīdzēja Baltijai atlabt no krīzes

Baltijas valstīm paveicies, ka krīzes laikā finanšu sistēmā bijis tik daudz Zviedrijas kapitāla, tā kā tieši tas palīdzējis valstīm atgūties no recesijas, uzskata Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts (Carl Bildt).

Ministrs norādījis, ka Latvija atradās daudz sarežģītākā situācijā nevis Zviedrijas kapitāla, bet gan Parex bankas dēļ. «Viņiem bija viena liela banka un viņi joprojām cīnās ar problēmām, ko tā radījusi,» viņš piebildis portālam aripaev.ee.

Bildts atzīmējis, ka veids, kā valdības šajā reģionā tikušas galā ar krīzi, ir iespaidīgs un pelnījis atzinību. «Latvija cieta visvairāk, kamēr Igaunijas pozīcija, pateicoties finansiālajam stāvoklim un makroekonomikas politikai, bija spēcīgāka.»

Viņš izteica cerību, ka jauns investīciju vilnis no Zviedrijas atceļos uz Igauniju. «Igaunijai ir svarīga loma attiecībā uz ražošanas un inovācijas nozarēm. Nav daudz zviedru, kas zina, ka Ericsson, Zviedrijas vispazīstamākā kompānija, Igaunijā ražo divreiz vairāk produkcijas nekā Zviedrijā,» tā Bildts.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.