Eiropas savienība (ES) plāno veikt "ārkārtas iejaukšanos" elektroenerģijas tirgū, lai ierobežotu cenu kāpumu, atsaucoties uz Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas teikto, vēsta "Politico".
"Strauji augošās elektroenerģijas cenas atklāj mūsu pašreizējā tirgus struktūras ierobežotību," viņa sacīja Slovēnijā.
Kādreiz šis modelis tika izstrādāts, balstoties uz noteiktiem apstākļiem. Tāpēc tagad strādājam pie ārkārtas iejaukšanās un strukturālas reformas elektroenerģijas tirgū.
Urzulas fon der Leienas teiktais liecina, ka EK ir stingri nolēmusi pārtraukt savu agrāko nostāju par ES elektroenerģijas tirgus ierobežoto struktūru un seko pēdējos mēnešos pieaugošajam dalībvalstu valdību spiedienam risināt ārkārtas situāciju enerģētikas jomā, ko izraisīja cenu kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, raksta "Politico".
Vairāku valstu valdības ir ieviesušas pasākumus enerģijas cenu kāpuma ierobežošanai, sākot no tieša atbalsta mājsaimniecībām līdz elektroenerģijas cenu ierobežojumiem. Taču, tā kā tēriņi īstermiņa pasākumiem tādās valstīs kā Grieķija šobrīd veido gandrīz 4 procentus no IKP , likumdevēji stingri pieprasa iejaukšanos Eiropas līmenī.
"Mums jāsakārto enerģijas tirgus. Risinājums ES līmenī ir līdz šim labākais, kas mums ir," pirmdien sacīja Čehijas rūpniecības ministrs Jozefs Síkela, paziņojot, ka sasauc ES enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmi 9. septembrī. Čehijas valdība, kas ir ES Padomes prezidējošā valsts, paziņoja, ka Eiropas cenu griestu noteikšana "noteikti tiks apspriesta".
ES valstu viedokļi strauji mainās par labu enerģijas tirgu pārveidošanai, kas iepriekš bija mazākuma viedoklis.
"Mums ir jāveic strukturālas izmaiņas, kas veicina cenu atkal strauju kritumu," preses konferencē Prāgā sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
"Skaidrs, ka tas, kas pašlaik tiek prasīts kā tirgus cena, neatspoguļo piedāvājumu un pieprasījumu īstajā nozīmē," viņš teica.
Vēlāk pirmdien debatēs ar Vācijas ekonomikas ministru Robertu Habeku Urzula fon der Leiena atzina, ka pēc ārkārtas pasākumu ieviešanas ES ir nepieciešama "elektrības tirgus fundamentāla reforma".
Spānija un Portugāle jau ir saņēmušas Briseles atļauju ierobežot dabasgāzes cenas.
Pagājušajā nedēļā arī Beļģijas premjerministrs Aleksandrs De Krū apsprieda iespējamo cenu griestu noteikšanu ar Urzulu ar fon der Leienu.
"Tirgus vairs nedarbojas. Mums ir jāapsver pasākumi, kas iepriekš nebija iedomājami, piemēram, pilnīga enerģijas tirgus pārskatīšana," sacīja Beļģijas Enerģētikas ministrijas pārstāvis.
Francijai jau ir spēkā valsts enerģijas cenu griesti, un tā ir apņēmusies arī nākamgad "ierobežot" cenas.
Austrija, kas iepriekš bija skeptiski noskaņota pret iejaukšanos, arī sājkusi par to runāt. Kanclers Karls Nehammers svētdien sacīja: "Mums beidzot ir jāpārtrauc neprāts, kas notiek enerģijas tirgos... Šis tirgus neregulēs sevi tā pašreizējā formā. Aicinu visas ES-27 būt kopā, lai nekavējoties apturētu šo cenu sprādzienu".
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pirmdien ieradās Parīzē un sacīja, ka " šajā situācijā iedzīvotāji cieš no augstām cenām."
ES elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus tika izveidots tā, lai cenas būtu maksimāli zemas, taču tagad šis mehānisms ir panācis pretēju efektu.
Politico uzskata, ka daļa no problēmas ir tā, ka elektrības cena ir piesaistīta pie dārgākās izejvielas cenas, kas nepieciešama, lai apmierinātu ikdienas pieprasījumu. Pēdējā laikā tā ir bijusi dabasgāze. Tā kā Krievijas "Gazprom" ierobežotās plūsmas dēļ gāzes cena ir paaugstinājusies līdz rekordaugstam līmenim, elektroenerģijas cenas ir strauji augušas
Pirmdien elektroenerģijas cenas lielākajā daļā Rietumeiropas palielinājās virs 600 eiro par megavatstundu, kas vairāk nekā astoņas reizes pārsniedz pagājušajā gada līmeni, savukārt dabasgāzes nākotnes līgumi sasniedza jaunu rekordu - 340 eiro par MWh. Tas liek valdībām tērēt miljardus eiro, lai aizsargātu patērētājus un uzņēmumus.
"Cenu kāpums ļoti satrauc valdības un galalietotājus, kuri dažos gadījumos redz tarifu pieaugumu par 350 procentiem vai vairāk," sacīja Glens Riksons, S&P Global Eiropas jaudas analīzes vadītājs.
Viņš gan uzsver, ka jebkurai reformai ir jāatbilst trim kritērijiem: tai jābūt "skaidram beigu punktam", lai netiktu apdraudētas turpmākās investīcijas; tai nevajadzētu “sagrozīt” visas Eiropas tirgu; un jāveicina enerģijas taupīšana.