Lukašenko gatavo atbildes sankcijas pret Lietuvu un Poliju

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piektdien paziņojis, ka tiek gatavotas atbildes sankcijas pret Lietuvu un Poliju, kuras plāno vērsties pret kaimiņvalsts autoritāro līderi par vēlēšanu viltošanu un vardarbību pret mierīgiem protestētājiem.

Cita starpā viņš licis saprast, ka Baltkrievija atteiksies izmantot savas produkcijas eksportam Klaipēdas ostu, caur kuru galvenokārt tiek eksportēti kālija sāļi un naftas produkti.

"Tūlīt mēs viņiem parādīsim, ko nozīmē sankcijas. Ja viņi [lietuvieši un poļi] pat lidinājās mums pāri uz Ķīnu un Krieviju, tagad viņiem nāksies lidot pār Baltijas jūru vai arī Melno jūru, lai tirgotos ar Krieviju un tā tālāk. Par sankciju produktiem [par produktiem, kuriem Krievija noteikusi embargo] lai pat nesapņo. Mēs viņiem parādīsim sankcijas,” viņa teikto citējusi Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra BelTA.

"Esmu jau devis valdībai rīkojumu izteikt priekšlikumus par visu preču plūsmu pārorientēšanu no Lietuvas ostām uz citurieni. Tad nu paskatīsimies, kā viņi dzīvos. Mūsu preču plūsmas veido 30% no Lietuvas budžeta. Ko vēl vajag? Pārrijušies, tādēļ noliksim viņus pie vietas," paziņojis Lukašenko.

Ja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izpildītu draudus kravas no Klaipēdas ostas novirzīt uz citurieni, Minska ar to kaitētu pati sev, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Jaroslavs Narkevičs.

Komentējot Lukašenko paziņojumu, ka Baltkrievija gatavo atbildes sankcijas pret Lietuvu un Poliju, kuras plāno vērsties pret kaimiņvalsts autoritāro līderi par vēlēšanu viltošanu un vardarbību pret mierīgiem protestētājiem, Narkevičs piektdien norādījis, ka pašlaik kravu plūsma caur Lietuvu turpinās netraucēti, bet vienlaikus uzsvēris, ka šādi politiski Minskas soļi kaitētu pašas Baltkrievijas ekonomikai un cilvēkiem.

"Būtu tiešām neloģiski un slikti, ja tiktu pieņemti lēmumi, kas kaitētu pašu baltkrievu labklājībai," ziņu aģentūrai BNS sacījis ministrs.

Viņš piebildis, ka šāds jautājums pagājušajā nedēļā apspriests ar Klaipēdas jūras ostas un valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvjiem.

Vienlaikus Narkevičs norādījis, ka nesaskata iespējas tik vienkārši novirzīt Baltkrievijas kravas uz citām ostām.

"Mēs izpētījām situāciju, un ir skaidrs, ka pašlaik nav citu alternatīvu, iespēju izmantot vai nu Latvijas, vai Sanktpēterburgas ostas," viņš sacījis.

Tomēr satiksmes ministrs nav noliedzis, ka Lietuvai būtu sāpīgi zaudēt lielu daļu kravu tranzīta.

Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs izteicies, ka Lukašenko draudi par atbildes sankcijām pret Lietuvu un Poliju ir pilnīgi saprotams visu citu viņa izteikto draudu turpinājums.

"Skaidrs, viņš spēlē uz visu banku, aizstāvas ar visiem viņam saprotamajiem līdzekļiem," spriedis ministrs. "Daži viņa gājieni ir neloģiski, bet grūti kaut ko vērtēt, tā ir dabiska aizsargreakcija, vēloties noturēties šajās pozīcijās, neņemot vērā nedz iekšējo situāciju, nedz starptautiskās kopienas spiedienu. Paskatīsimies, kā tas izpaudīsies praksē, jo šādi paziņojumi dzirdēti ne vienu reizi vien."

"Domāju, ka viņiem jāskatās arī uz savām interesēm - pašlaik valsts ir ļoti smagā ekonomiskajā situācijā un viņiem būtu jāraugās, kādi ceļi savas ekonomikas uzturēšanai ir pieņemamāki," viņš piebildis. "Jāapzinās, ka mūsu ekonomiskā sadarbība ir viena no tām jomām, ko uzlūkojam kā pragmatisku, - tā attaisnojusies abām pusēm, ne jau tikai Lietuvai vien, un nebūtu loģiski to sagraut."

Arī ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs uzskata, ka, izpildot Lukašenko draudus, kaimiņvalsts sodītu ne tikai Lietuvas uzņēmumus, bet arī pati sevi. Viņš izteicis cerību, ka Baltkrievijas valdība pārliecinās prezidentu izvērtēt iespējamos zaudējumus.

"Domāju, ka veselais saprāts varētu uzvarēt," viņš norādījis.

Pēc ministra teiktā, Lietuva raudzīsies, cik lielā mērā Lukašenko paziņojumi rada reālus draudus un cik tie adresēti vietējai auditorijai". Sinkeviča vērtējumā tāda iespējamība, ka Lukašenko tiešām varētu novirzīt kravas kaut kur citur, "līdzinās 50 pret 50".

Kā aģentūrai sacījis "Lietuvos geležinkeliai" pārstāvis Mants Dubausks, valsts dzelzceļa uzņēmums no saviem partneriem pagaidām nav saņēmis nekādus signālus par novirzēm no Baltkrievijas kravu pārvadājumu plāniem.

Klaipēdas kravu kompānijas "Biriu kroviniu terminalas" (BKT) vadītājs Vidmants Dambrausks atteicies komentēt Lukašenko paziņojumu, vienlaikus norādot, ka pašlaik kravu pārkraušana terminālī norisinās normāli.

98% šai terminālī pārkrauto kravu ir Baltkrievijas uzņēmuma "Belaruskalij" ražotie minerālmēsli.

"Neviens ne no kā nav pasargāts, nav tādu līgumu, kurus nevarētu lauzt. (..) Kad kālija vairs nebūs, tad domāsim, ko darīt," viņš izteicies.

Gan Klaipēdas ostas vadītājs Aļģis Lataks, gan "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška nesen apšaubīja iespēju, ka Lukašenko izmantos ekonomiskās sviras, lai atriebtos Lietuvai, kura atbalsta Baltkrievijas opozīciju.

Bartuška tobrīd izteicās, ka Baltkrievijas kravām būtu grūti iztēloties citu virzienu, kas būtu tik efektīvs kā Klaipēda.

Arī Lataks norādījis, ka Baltkrievijai pašlaik nav iespēju un "ekonomiski pamatotu perspektīvu" novirzīt kravas citur, uzsverot, ka Klaipēdas osta jau ir tehniski sagatavota šo kravu apstrādei un tajā ir attiecīgi specializēti termināļi.

Pēc viņa teiktā, Klaipēda, kas tiek dēvēta par neoficiālu Baltkrievijas ostu, kaimiņvalsts kravu noturēšanā ieguldījusi ļoti daudz - padziļinājusi kanālu, paplašinājusi piestātņu izbūvi, uzcēlusi termināļus.

"Viss pielāgots šādām kravām - lieliem mākslīgā mēslojuma apjomiem, kurus pārkraut nav nemaz tik vienkārši, tam jāgatavojas, jāiegulda ļoti daudz naudas," uzsvēris ostas vadītājs, piebilstot, ka lielākie Baltkrievijas kravu pircēji ir Ķīnas un Brazīlijas klienti un uz šīm valstīm dodas lieli kuģi, savukārt mazāki kuģi no Klaipēdas ved kravas uz Eiropas ostām.

2019.gadā Baltkrievijas kravu īpatsvars kopējā Klaipēdas ostas kravu apjomā bija 30,5% - 14,1 miljons tonnu no 46,3 miljoniem.

"Lietuvos geležinkeliai" gada laikā pārved 18-19 miljonus tonnu Baltkrievijas produkcijas, no tā gūstot ieņēmumus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.

Kā ziņots, vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri, tostarp Baltijas valstu pārstāvji, mudinājuši vērst bargākas sankcijas pret Baltkrievijas līdzšinējā prezidenta autoritāro režīmu.