Lietuvas prezidents komentē Latvijas lēmumu nepirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien apsveica Latvijas lēmumu nepirkt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) ražoto elektroenerģiju un nosauca to par loģisku.

Viņš arī uzsvēra, ka tādējādi Latvija dos ieguldījumu veiksmīgā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijā ar pārējo Eiropu. "Priecājos par mūsu kolēģu un brāļu latviešu lēmumu, tas ir loģisks, un galvenais - ceru, ka tas bruģēs ceļu uz veiksmīgu sinhronizācijas projekta realizāciju," Nausēda sacīja žurnālistiem Biržu apmeklējuma laikā.

"Ierosinu neaizmirst par šo aspektu, jo, kamēr nebija kopīgas vienošanās, bija daudz jautājumu par sinhronizācijas projekta praktisko realizāciju," piebilda Lietuvas prezidents.

Savukārt Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis nosaucis Latvijas lēmumu par Baltijas valstu solidaritātes apliecinājumu. "Latvijas valdības lēmums pārtraukt elektroenerģijas iepirkšanu no Baltkrievijas ir acīmredzams Baltijas valstu solidaritātes un sekošanas Eiropas vērtībām paraugs. Ir pamats uzskatīt, ka šā lēmuma pieņemšanu ietekmēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjeru tikšanās [14.augustā] Tartu"" sociālajā tīklā "Facebook" ierakstījis Skvernelis.

"Es augstu vērtēju Latvijas un Igaunijas valdību solidaritāti šajā jautājumā. Mēs cerējām, ka tādi lēmumi būs. Pretējā gadījumā, ar savu pilsoņu naudu maksājot par nedrošo elektroenerģiju no Baltkrievijas, mēs tieši atbalstītu šīs valsts ambīcijas ar visnežēlīgākajām metodēm noraidīt savu pilsoņu viedokli par valsts nākotni, kā arī mēģinājumus palielināt spriedzi reģionā, imitējot iedomāto ienaidnieku - Baltijas valstis," piebildis Skvernelis.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien paziņoja, ka, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Vienlaikus premjers atzina, ka tādā gadījumā Latvija varētu tirgoties ar elektrību ar trešajām valstīm, izmantojot Latvijas un Krievijas starpsavienojumu.

Patlaban gan nav zināms, kā notiks elektroenerģijas tirdzniecība ar trešajām valstīm, bet Kariņš norādīja, ka šo jautājumu risinās Ekonomikas ministrija, sadarbojoties ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā un Eiropas Komisiju, izstrādājot konkrētu metodoloģiju.

Aicināts skaidrot, kāpēc valdība šādu lēmumu pieņēmusi tieši šobrīd, Kariņš stāstīja, ka par šo jautājumu ir diskutēts iepriekš, pamatā no atomdrošības viedokļa. "Ņemot vērā notikumu attīstību Baltkrievijā, bažas par atomdrošību tikai pieaug," uzsvēra Ministru prezidents.

Jau vēstīts, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā.

Pret Astravjecas AES iestājas Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektroenerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Lietuva uzskata, ka uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas.