Nabadzībā dzīvojošo skaits ASV pagājušā gada laikā pieaudzis gandrīz par četriem miljoniem.
Tas ir augstākais absolūtais rādītājs kopš 1959.gada, kad ASV Tautas skaitīšanas birojs uzsāka datu vākšanu par nabadzīgajiem iedzīvotājiem.
2009.gadā pasaules bagātākajā valstī katrs septītais cilvēks dzīvojis zem nabadzības sliekšņa - 22 000 ASV dolāru gadā uz četru cilvēku ģimeni.
Kopējais nabadzīgo skaits tādejādi sasniedzis 14,3%, kas ir augstākais līmenis kopš 1994.gada, norādīja ASV Tautas skaitīšanas biroja dzīves apstākļu un mājsaimniecības ekonomikas nodaļas vadītājs Deivids Džonsons.
Sarūgtinošu rekordu sasniedzis arī to iedzīvotājus skaits, kuriem nav veselības apdrošināšanas. Pērn tas pirmo reizi pārsniedzis 50 miljonu atzīmi, teica Džonsons, komentējot Tautas skaitīšanas biroja ikgadējo ziņojumu par stāvokli nabadzības, ienākumu un veselības apdrošināšanas jomā, kas pamatojas uz šī gada sākumā savāktajiem datiem.
2009.gadā aptuveni 51 miljonam amerikāņu nebija veselības apdrošināšanas, kamēr 2008.gadā tādu bija tikai 46,3 miljoni.
«Tas ir augstākais neapdrošināto skaits kopš 1987.gada, pirmā gada, kad tika savākti salīdzināmi dati veselības apdrošināšanā,» atzīmēja Džonsons. Straujo kāpumu nabadzības un neapdrošināto rādītājos viņš saistīja ar panīkušo ekonomiku un bezdarba pieaugumu ASV.
Vidējais ienākumu līmenis vienmērīgi turas zem 50 000 ASV dolāru gadā, tādejādi atvairot vēl straujāku nabadzībā dzīvojošo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tomēr eksperti prognozējuši, ka tas tomēr sasniegs 45 miljonus.
Prezidents Baraks Obama tomēr spēja saskatīt arī kādu zelta maliņu citādi drūmajam mākonim, norādot, ka viņa administrācijas veiktie soļi ļāvuši miljoniem amerikāņu noturēt galvu virs ūdens ASV nedrošajā ekonomikā.
«Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dziļu lejupslīdi, tostarp vēsturiskus zaudējumus nodarbinātībā, kādi nebija pieredzēti kopš Lielās depresijas laikiem,» teica Obama. «Šodien Tautas skaitīšanas birojs darīja zināmus datus, kas parāda to, cik smags bijis 2009.gads (..) Bet šodien paziņotie dati arī atgādina mums, ka vēsturiskajai lejupslīdei nevajadzētu pārvērsties ģimenes nedrošības vēsturiskā pieaugumā.«
«Ar Atveseļošanās akta un daudzu citu programmu palīdzību, kas nodrošināja nodokļu atlaides un sociālo atbalstu vairākumam strādājošo ģimeņu (..), miljoniem amerikāņu pagājušajā gadā tika paglābti no nabadzības,» teica Obama.
Tautas skaitīšanas biroja dati varbūt nerāda tik šausminošu ainu, kā paredzēja eksperti, bet tie joprojām ir satraucoši, norādīja Vašingtonā bāzētā Brūkinga institūta pētnieks Rons Haskins.
«Atklājums, ka veselības apdrošināšanas rādītāji kritušies pirmo reizi kopš 1980.gadu beigām, ir īpaši sarūgtinošs,» viņš piebilda. «Visumā nabadzības palielināšanās un veselības apdrošināšanas seguma samazināšanās parāda, ka mūs joprojām nomoka lielā lejupslīde.«
Saskaņā ar Tautas skaitīšanas biroja datiem melnādainos un latīņamerikāņu izcelsmes iedzīvotājus nabadzība skar divreiz smagāk nekā baltos un aziātus. Aptuveni ceturtā daļa afroamerikāņu un latīņamerikāņu dzīvo nabadzībā. Balto ASV iedzīvotāju vidū šis rādītājs ir 12,3%, bet aziātu vidū - 12,5%.
Augošā nabadzība smagi skārusi arī bērnus. Noskaidrots, ka pagājušajā gadā trūkumā dzīvojis vismaz katrs piektais bērns vecumā līdz 18 gadiem jeb 15,5 miljoni dažādas etniskas izcelsmes bērnu. Salīdzinājumam 2008.gadā nabadzībā dzīvoja 14,1 miljons bērnu jeb 19%.
Desmit procentiem no visiem ASV dzīvojošajiem bērniem jeb 7,5 miljoniem nebija veselības apdrošināšanas. Šie dati kopš 2008.gada nav mainījušies.
«Maz ticams, ka nabadzības aina varētu uzlaboties īsā laika posmā,» norādīja Brūkinga institūta locekle Izabella Souhila, paredzot, ka līdz desmitgades vidum vēl 10 miljoni cilvēku piepulcēsies nabadzīgo rindām.
Analizējot kopainu, Souhila norādīja, ka, pirms situācija sāks uzlaboties, tā kļūs vēl ļaunāka. Viņa arī uzsvēra nepieciešamību pēc stiprāka sociālās drošības tīkla, lai bezdarba līmeni atgrieztu kaut cik saprātīgā līmenī.