Krievija un Baltkrievija plāno izveidot kopīgu nodokļu kodeksu

© Sputnik/ SCANPIX / LETA

Krievijas un Baltkrievijas integrācijas programmas ietvaros, sākot ar 2021.gadu, tiks apvienotas ekonomikas sistēmas, cita starpā arī pārejot uz kopīgu nodokļu kodeksu, pirmdien vēsta Krievijas laikraksts "Kommersant", atsaucoties uz programmas dokumentu, kura autentiskumu apstiprinājuši avoti Krievijas valdībā.

"Abu valstu premjerministri vēl 6.septembrī saskaņojuši Krievijas un Baltkrievijas rīcības programmu, lai īstenotu līguma nosacījumus par savienotās valsts izveidošanu," vēsta laikraksts.

"Runa ir par samērā radikālu projektu - tā ir daļējā ekonomiskā integrācija līmenī, kas nebūtu mazāks kā Eiropas Savienībā, bet dažos jautājumos tā būtu analoģiska konfederatīvām vai federatīvām valstīm."

Krievija un Baltkrievija plāno izveidot kopīgus nodokļu un civilos kodeksus, daļēji apvienot banku uzraudzību, ieviest vienotu ārējās tirdzniecības režīmu.

Turklāt ar 2021.gadu apvienošanās notiks arī muitas un enerģētikas jomās.

Programmā gan nekas nav minēts par vienota abu valstu budžeta izveidi, kā arī nav vienošanās aizsardzības, valsts drošības, tiesību aizsardzības, veselības aizsardzības, izglītības un zinātnes jomā.

Krievijas un Baltkrievijas programmas vienošanās izpildes "ceļas kartes" tikšot prezentētas novembrī.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš izteicies, ka viņa valsts ir gatava veidot ar Krieviju savienoto valsti, bet tikai uz vienlīdzības pamatiem. Reaģējot uz laikraksta publikāciju, Lukašenko preses pārstāve Nataļja Eismonta norādīja, ka Baltkrievijas prioritāte integrācijā ir neatkarības saglabāšana un ka nekādas kopīgas institūcijas netiek veidotas.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais