Pensiju reforma, kas jau izraisījusi plašus protestus Francijā, Grieķijā un Spānijā, var skart arī citas Eiropas Savienības valstis, kuras cīnās par budžeta deficīta ierobežošanu. Eiropas Komisija uzskata, ka pašreizējā demogrāfiskā situācija Eiropā liek nopietni apsvērt iespēju paaugstināt pensijas vecumu līdz pat 70 gadiem. Šāds solis tiek pamatots ar ekonomisko krīzi un sabiedrības novecošanos.
Tā ziņo portāls financenet.lv
Ja pašlaik strādājošo skaits Eiropas Savienībā vidēji vēl ir četras reizes lielāks nekā pensionāru skaits, tad ap 2060. gadu uz katru nodarbināto būs jau ap diviem pensionāriem.
Ekonomiskā krīze jau ir likusi vairākām valstīm taupīt līdzekļus uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanas rēķina. Piemēram, Francija ir nolēmusi līdz 2018. gadam to paaugstināt no 60 līdz 62 gadiem. Toties problēmu visvairāk nomāktā Grieķija šo robežu ir apņēmusies paaugstināt no 60 līdz 63 gadiem, bet Spānija – līdz 67 gadiem (Šis lēmums gan neattiecas uz visu sabiedrību). Piespiest savus pilsoņus strādāt līdz 68 gadu vecumam ir apņēmušies Itālijas parlamenta deputāti, taču šajā valstī minētā prasība kļūs par realitāti ne agrāk par 2050. gadu.
Kaut arī Lielbritānijai ir krietni mazāk ekonomisko grūtību nekā tās dienvidu kaimiņiem, arī šajā valstī pensijas vecuma paaugstināšana ir politiķu darba kārtībā. Pensijas vecuma paaugstināšana līdz 66 gadiem britu salās var tikt īstenota jau tuvāko piecu gadu laikā. Šādas steigas pamatā ir straujais iedzīvotāju mūža ilguma pieaugums valstī. Pašlaik četriem strādājošiem britiem nosacīti uz jāuztur viens pensionārs, bet jau pēc desmit gadiem šī proporcija būs 3:1.
Eiropas Komisija gan atzīst, ka jautājums par pensijas vecuma paaugstināšanu ir katras atsevišķās bloka dalībvalsts nacionālā parlamenta kompetencē.