Somija vēlas palielināt alkohola akcīzes nodokli; analizēs situāciju Latvijā un Igaunijā

 
©Pixabay

Somijas valdība plāno alkohola akcīzes nodokļa palielinājumu, cerot valsts budžeta ieņēmumus palielināt par 50 miljoniem eiro, tomēr pirms izmaiņu ieviešanas tiks analizētas sekas Igaunijas un Latvijas lēmumam samazināt akcīzes nodokli alkoholam, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Somijas Alus un vieglo alkoholisko dzērienu ražotāju federācijas veiktas analīzes rezultāti liecina, ka akcīzes nodoklis alkoholam Somijā ir lielāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Laikraksts "Taloussanomat" vēstīja, ka litrs alus ar alkohola saturu 4,7% vairumā Somijas lielveikalu maksā vairāk nekā piecus eiro, no kuriem akcīzes nodoklis veido 1,72 eiro.

Somijas Nacionālais veselības un labklājības institūts paziņoja, ka laika posmā no 2018.gada maija līdz 2019.gada aprīlim Somijas iedzīvotāji no ārvalstīm ieveda nepilnus 60 miljonus litru alkoholisko dzērienu.

Pēdējo 11 gadu laikā alkohola akcīzes nodoklis Somijā ir paaugstināts septiņas reizes, un Somijas premjerministrs Anti Rinne ir solījis, ka pieaugums turpināsies.

Somijas parlamenta opozīcijas deputāte no Nacionālās koalīcijas partijas Mia Laiho sabiedriskajai raidorganizācijai YLE sacīja, ka alkohola akcīzes nodokļu ieņēmumi veido 2,3 miljardus eiro gadā, tādēļ, veicot grozījumus šajā jomā, ir jāievēro piesardzība.

Viņa brīdināja, ka akcīzes nodokļa paaugstinājums laikā, kad kaimiņzemēs tas tiek samazināts, būtu liels trieciens valsts finansēm un Somijas iedzīvotāji vēl aktīvāk dotos iegādāties alkoholu ārvalstīs.

Valdības koalīcijā ietilpstošās Centra partijas deputāts Jonass Kenta norādīja, ka Somijas valdība vispirms analizēs situāciju kaimiņvalstīs un tikai tad lems par alkohola akcīzes nodokļa izmaiņām. Viņš piebilda, ka ir pienācis laiks mainīt Somijas iedzīvotāju alkohola lietošanas paradumus.

Kenta sacīja, ka akcīzes nodoklis ir jāpaaugstina stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai iedzīvotāji labprātāk izvēlētos tādus dzērienus kā alu un vīnu, kā arī vajadzētu mainīt alkohola lietošanas kultūru, lai alkoholu vairāk lietotu restorānos, kur darbinieki var sekot līdzi cilvēka stāvoklim, nevis vienatnē mājās.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešama visaptveroša pieeja veselīgam dzīvesveidam, nevis tikai alkohola akcīzes nodokļu izmaiņas ik pa pāris gadiem.

Somijas iedzīvotāji tradicionāli ir devušies uz Igauniju iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus, tomēr Igaunijas akcīzes nodokļa celšanas politika alkohola cenas ir pietuvinājusi Somijas cenu līmenim, tādēļ Somijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumi Igaunijā ir mainījušies un daļa brauc tālāk uz Latviju iegādāties grādīgos dzērienus.

Jau vēstīts, ka Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass jūnijā paziņoja, ka arī Somiju varētu iesaistīt Baltijas valstu diskusijās par alkohola akcīzes politiku, vienlaikus norādot, ka diskusiju pamatā ir jābūt principam, ka nodokļu likmes nosaka katra valsts atsevišķi.

Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Grozījumi būs spēkā no šī gada 1.augusta līdz 2020.gada 29.februārim.

Izmaiņas saistītas ar Igaunijas lēmumu no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu - alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.