Amatu atstājis "Swedbank" grupas padomes priekšsēdētājs Larss Idermarks

© AFP/ SCANPIX

"Swedbank" grupas padomes priekšsēdētājs Lars Idermarks nolēmis atkāpties no amata, šim lēmumam spēkā stājoties nekavējoties, teikts piektdien publiskotajā paziņojumā.

"Ņemot vērā nesen izskanējušās spēcīgās debates par "Swedbank" un jautājumus par bankas kontroli attiecībā uz aizdomīgiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Baltijā, es esmu secinājis, ka mediju uzmanība nav savienojama ar manu vadītāja lomu Zviedrijas meža nozares koncernā "Södra"," norāda Idermarks.

"Esmu nolēmis, ka labākā iespējamā alternatīva ir nekavējoties atstāt "Swedbank" padomes priekšsēdētāja amatu," uzsver Idermarks.

Pirms nedēļas notikušajā bankas ikgadējā kopsapulcē Idermarks šajā amatā tika pārvēlēts atkārtoti.

"Swedbank" vēsta, ka par jauno padomes priekšsēdētāju kļūs pašreizējā vietniece Ulrika Franke.

Vienlaikus "Swedbank" mediju attiecību vadītāju Latvijā Jānis Krops aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmaiņas "Swedbank" grupas padomes vadībā nekādā veidā neietekmē bankas ikdienas darbu. ""Swedbank" Latvijā turpina strādāt tāpat kā iepriekš, sniedzot pakalpojumus visiem bankas klientiem," viņš teica.

Jau ziņots, ka "Swedbank" grupas padome 28.martā atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu.

Kopš februāra "Swedbank" tikusi pievērsta uzmanība saistībā ar mediju ziņoto, ka caur to plūdušas lielas summas, kam varētu būt saistība ar naudas atmazgāšanu. Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstīja par aizdomām, ka starp Dānijas bankas "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.

Ekonomika

No 4.novembra līdz 4.decembrim lauksaimnieki, kooperatīvi un zinātniskās institūcijas varēs pieteikties 79,748 miljonu eiro atbalstam vairākos pasākumos saimniecību vai uzņēmumu izaugsmes veicināšanai, energoefektivitātes palielināšanai, biodrošības pasākumu ieviešanai un citām aktivitātēm, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) publiskotā informācija.

Svarīgākais