PTO noraida Krievijas prasību pret ES enerģētikas politiku

© Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) piektdien noraidījusi Krievijas prasību, ar kuru apstrīdēti Eiropas Savienības (ES) enerģētikas sektora noteikumi, kas liedz vienam uzņēmumam kontrolēt energoresursu ražošanu un to transportēšanu.

Krievija ar prasību PTO vērsās 2014.gadā, apgalvojot, ka ES centieni nošķirt enerģijas ražotājus no piegādātājiem esot diskriminējoši.

Tomēr PTO strīdus komisija Krievijas prasību noraidījusi, atzīstot, ka ES normas nav pretrunā ar organizācijas noteikumiem.

Maskava prasību PTO iesniedza, pārstāvot krievu enerģētikas gigantu "Gazprom", kas ir galvenais dabasgāzes piegādātājs ES.

ES apgalvoja, ka tās politikas mērķis ir nodrošināt atvērtu enerģētikas tirgu un konkurenci, kamēr Maskava uzskatīja, ka Brisele ar šīm 2009.gadā apstiprinātajām normām cenšas mazināt bloka atkarību no "Gazprom", kas ieguvis dominējošo stāvokli tirgū, īpaši Austrumeiropā.

"Šis ES ir svarīgs pozitīvs rezultāts," komentējot piektdienas lēmumu, uzsvērusi Eiropas Komisija (EK).

Tomēr arī Maskava guvusi daļēju uzvaru, jo PTO atzinusi, ka zināmi ierobežojumi Krievijas enerģētikas uzņēmumiem, kurus ieviesusi Horvātija, Ungārija un Lietuva, ir pretrunā ar PTO noteikumiem.

Komentējot šos PTO atzinumus, Krievijas Ekonomikas ministrija norādīja, ka tie atvieglos gāzes piegādes ES un palīdzēs Krievijai konkurēt Eiropas tirgū.

"Šis ir pozitīvs precedents, kas padara iespējamu mainīt tiesību normas, kas radīja šķēršļus Krievijas piegādātājiem ES tirgū, gan ES tiesību normās, gan atsevišķu dalībvalstu likumdošanā," paziņoja ministrija.

Savukārt EK uzsvēra, ka PTO ir noraidījusi vairumu Krievijas prasību.

EK arī pavēstīja, ka rūpīgi izanalizēs PTO lēmumu.

Abām pusēm ir 60 dienas, lai piektdienas lēmumu pārsūdzētu.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais