Naudas sasaiste ar bēgļu politiku uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm rada zināmu spiedienu, pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Komentējot Dublinas regulas grozījumus, kas paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm, viņš skaidroja, ka virzībai uz šādu regulējumu un diskusijai par to ir zināms pamats, jo līdz šim kopumā attiecībā uz bēgļa statusa regulējumu, bēgļu uzņemšanu un valstu solidaritāti tāds nav bijis.
Vienlaikus paredzēts, ka ES valstis, kas atteiktos pieņemt savu daļu patvēruma meklētāju, riskētu ar iespēju zaudēt ES fondu finansējumu. Sprūds uzsvēra, ka brīdi, kad sāk parādīties nevis "burkāni", bet "pātagas elements", jautājuma būtība vairs nav tik daudz par regulējumu kā par politiku.
"Vairāk šeit ir politikas elements, jo naudas sasaiste ar bēgļu politiku un uzņemšanas stratēģiju dienaskārtībā jau ir kādu laiku. Uz valstīm tādējādi tiek izdarīts zināms spiediens, un ne tādā ziņā, ka tām šie bēgļi būtu uzreiz jāuzņem, bet vismaz jāsāk runāt par šo tēmu," teica LĀI direktors.
Eksperts skaidroja, ka mērķis ir mēģināt kaut kādā veidā aktualizēt šo jautājumu Eiropas līmenī un pārliecināt, ka par to ir jārunā, norādot, ka tās valstis, kas nav gatavas par šo jautājumu runāt, nākotnē var riskēt par zināmu nosodījumu vai sodu. Pēc viņa domām, politikas līmenī jautājums par Dublinas regulu būs "karsts kartupelis" un risinājumi šī regulējuma atjaunināšanā būs jāmeklē jebkurā gadījumā.
"Dublinas regula varbūt bija laba vakar, bet vairs nav laba šodien, lai pat neteiktu, ka jau vakar tā īsti nebija adekvāta," piebilda Sprūds.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā pārliecinošs Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vairākums atbalstīja Pilsoņu brīvību komitejas sagatavoto EP pozīciju sarunām ar dalībvalstīm par patvēruma sistēmas reformu.
Tā dēvēto Dublinas noteikumu grozījumi paredz novērst pašreizējās sistēmas trūkumus un panākt, ka patvēruma meklētāji tiek taisnīgi sadalīti starp visām ES valstīm. Reformas projekts paredz, ka valsts, kurā patvēruma meklētājs ierodas ES, vairs nebūtu automātiski atbildīga par patvēruma pieprasījuma izskatīšanu. Tā vietā patvēruma meklētāji tiktu sadalīti starp visām ES valstīm.
Par reformas projektu nobalsoja 390 deputāti, tostarp Andrejs Mamikins (S) un Tatjana Ždanoka, 175 balsojot pret, tajā skaitā Iveta Grigule-Pēterse un Artis Pabriks (V), bet 44 atturējās, kuru vidū bija arī Sandra Kalniete (V) un Krišjānis Kariņš (V).
ES valstis, kas atteiktos pieņemt savu daļu patvēruma meklētāju, riskētu ar iespēju zaudēt ES fondu finansējumu.
