Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška pieļāvis iespēju vērsties Eiropas Savienības tiesā, lai mēģinātu panākt, lai uzņēmumam tiek samazināts vai atcelts 28 miljonu eiro naudassods, ko tam noteikusi Eiropas Komisija (EK) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu starp Lietuvu un Latviju.
Kā Bartuška atzinis intervijā ziņu aģentūrai BNS, viņš vēl nav pilnībā iepazinies ar EK lēmumu, bet pie tā strādā komanda.
"Konkrētu norādījumu, kā vajadzētu izlabot situāciju, tur nav. Ir noteikts naudassods, un ir otra daļa, kur ar Komisiju jāvienojas par situācijas izlabošanu, kas varētu būt Reņģes [posma] atjaunošana vai citi soļi. Bet konkrētības šai ziņā nav, saskaņā ar procedūrām būs diskusija ar EK, vai atjaunot Reņģes ceļu, vai arī veikt citus pasākumus," stāstījis Bartuška.
"Lieta ir sarežģīta, tā tika gatavota astoņus gadus, šādu vai līdzīgu lietu pat Eiropas mērogā nav nemaz tik daudz. Var pat runāt par precedentu," viņš spriedis. "Izvērtējot varēs lemt, ko darīt tālāk. Viens no variantiem - pārsūdzēt un censties panākt, lai naudassods tiktu anulēts vai samazināts. Jāsaprot arī, ka gan Latvija, gan citas ieinteresētās puses var iesniegt sūdzību un pieprasīt papildu kaitējuma atlīdzināšanu, tātad jautājums nav tikai par 28 miljoniem eiro."
"Mēs izvērtēsim iespējas pārsūdzēt un uzvarēt, jo uzskatu, ka nav vērts pārsūdzēt tādēļ vien, lai pārsūdzētu un iegūtu laiku. Gribas šo jautājumu atrisināt, jo tas bojā gan "Lietuvos geležinkeliai" reputāciju, gan attiecības ar partneriem," atzinis Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs. "(..) Pārsūdzība jāizvērtē ļoti nopietni, jo summas ir ļoti lielas, īpaši apsverot, kur vēl iespējamas papildu prasības, un summas var pieaugt līdz 100 vai 200 miljoniem eiro - uzņēmumam tā būtu ļoti liela finansiālā nasta."
Bartuška arī norādījis, ka uzņēmums ar Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" kontrolēto Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumu "Orlen Lietuva", kas vērsās pie EK ar sūdzību pa konkurences pārkāpumu, jau risina sarunas par to, kā notikušo vērst par labu, un gatavojas runāt arī ar Latviju.
"Mēs ar saviem partneriem vienmēr esam gatavi runāt un meklēt risinājumus pat tādās sarežģītās situācijās kā Reņģe. Runāsim gan ar "Orlen", gan Latvijas partneriem, un tas, vai būs iespējams atrast kompromisu, būs atkarīgs no abām pusēm. Ar "Orlen" jau esam sākuši sarunas, skatīsimies," viņš sacījis.
Lūgts komentēt septembrī izskanējušos premjerministra Sauļus Skverneļa izteikumus, ka Lietuva piedāvājusi "Orlen" labvēlīgus pārvadājumu tarifus apmaiņā pret to, ka Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posms netiktu atjaunots, Bartuška atbildējis, ka vēl ir pāragri sīkāk runāt par šīm diskusijām.
"Domāju, ka ir jārunājas un jārod risinājumi, par kuriem varēs paziņot," viņš sacījis. "Mēs saprotam, kad "Orlen" pārvadājumus Latvijas virzienā uzskata par svarīgiem, mēs runāsim, lai tie būtu droši un stabili. Savienojumi ar Latviju pastāv un šobrīd tiek izmantoti tikai par 20%. Visa infrastruktūra galu galā ietekmē pārvadātāju tarifus, mūsu mērķis ir panākt, lai visiem pārvadātājiem tie būtu pēc iespējas zemāki. Jo zemāki tie būs, jo Lietuvas virziens būs konkurētspējīgāks. Ja iespējams atrast visiem izdevīgu risinājumu, mēs to pameklēsim."
Pēc Bartuškas teiktā, viens no pirmajiem soļiem būs "Lietuvos geležinkeliai" reorganizācija, nodalot atsevišķi dzelzceļa infrastruktūras apsaimniekošanu un kravu un pasažieru pārvadājumus un nododot tās meitasuzņēmumiem, kurus pārvaldītu viena kompānija.
"Kā reālistisku scenāriju mēs šobrīd vērtējam iespēju spert pirmo soli un nodalīt darbības jomas un pārcelt tās uz meitassabiedrībām un kopīgu mātessabiedrību. Tādu variantu kā lielajās Eiropas valstīs - Vācijā, Francijā, kur šie modeļi darbojas," viņš piebildis.