Ukrainā atjaunoti datortīkli, kuri cietuši globālajā kiberuzbrukumā

© SCANPIX

Ukrainas valdība trešdien paziņojusi, ka izdevies pilnībā atjaunot datortīklus, kurus otrdien skāra kārtējais globālais kiberuzbrukums.

Uzbrukums sākās ap plkst.14 pēc Latvijas laika, un sākotnēji tam bija pakļauti Ukrainas un Krievijas uzņēmumi, bet pēc tam tas sāka izplatīties arī Rietumeiropā, bet vēl pēc vairākām stundām sasniedza ASV.

Kiberuzbrukumā tika izmantots izspiedējvīruss, kas bloķē lietotāju datorus, pieprasot pārskaitīt izpirkuma maksu, konvertējot to virtuālajā valūtā "bitcoin". Izmantotais vīrus, domājamas, ir viens no "Petya" tipa vīrusiem, kuri pirmo reizi parādījās pagājušajā gadā.

Veids, kādā izpirkuma maksa pieprasīta caur e-pasta adresi, liecina par amatierismu un vedina domāt, ka kiberuzbrukuma mērķis nav bijusi naudas izspiešana, bet vienkārši kaitējuma nodarīšana.

Ukraina ziņoja, ka kiberuzbrukumā cietušas bankas, uzņēmumi un valdības aģentūras. Vīruss skāra arī Černobiļas atomelektrostacijas (AES) radiācijas uzraudzības sistēmu, piespiežot darbiniekus ķerties pie individuālajiem radiācijas dozimetriem.

SCANPIX

Ukrainas premjerministrs Volodimirs Groismans sociālajā tīklā "Facebook" raksturoja šo kiberuzbrukumu kā bezprecedenta gadījumu.

Kiberuzbrukums skāra arī Krievijas naftas uzņēmumus "Rosneft" un "Bashneft", Dānijas transporta un enerģētikas konglomerātu "A.P. Moller-Maersk", Lielbritānijas reklāmas aģentūru WPP un Nīderlandes kuģu kompāniju "TNT Express". Vairāki uzņēmumi, kas otrdien piedzīvoja kiberuzbrukumus, vēl nav atguvušies.

Šis ir otrais globālais kiberuzbrukums divu mēnešu laikā. Līdzīgs vīruss "WannaCry" maijā paralizēja datorus vairāk nekā 150 valstīs.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais