To austrumeiropiešu skaits, kas pārceļas uz dzīvi Lielbritānijā, kopš britu balsojuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) ir sarucis par trešdaļu, liecina trešdien publicētie pētījuma rezultāti.
Pētījumā uzmanība pievērsta to astoņu valstu pilsoņiem, kas ES pievienojās 2004.gadā, tas ir, čehiem, igauņiem, latviešiem, lietuviešiem, poļiem, slovākiem, slovēņiem un ungāriem.
Oksfordas universitātes Migrācijas observatorija norāda, ka saskaņā ar oficiālajiem statistikas datiem piešķirto darba meklēšanai un sociālo pabalstu pieprasīšanai nepieciešamo Nacionālās apdrošināšanas numuru skaits nokristies līdz zemākajam līmenim kopš šo valstu uzņemšanas ES.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos Nacionālās apdrošināšanas numuru saņemšanai reģistrējušies 26 000 šo astoņu valstu pilsoņi, kas ir aptuveni par trešdaļu mazāk nekā pērn.
2016.gadā Lielbritānijā dzīvoja aptuveni 3,6 miljoni citu ES valstu pilsoņu, no kuriem trešdaļa bija apmetusies Londonā. Vislielākais viņu vidū bija poļu skaits, kas sasniedza miljonu.
Mēs esam konstatējuši pazīmes, ka Lielbritānija kopš referenduma par "Breksitu" kļuvusi mazāk pievilcīga poļiem un citu Austrumeiropas valstu pilsoņiem, norāda Migrācijas observatorijas izpilddirektors Karloss Vargass-Silva.
Pētījuma autori uzskata, ka ieceļotāju skaita samazināšanu varētu skaidrot ar straujo britu mārciņas kursa kritumu pēc pagājušā gada referenduma, jo tas savukārt novedis pie viesstrādnieku algu relatīvās vērtības samazināšanās.
Taču jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, neskaidrība par savu turpmāko statusu un ksenofobisko uzbrukumu skaita pieaugums, atzīst Vargass-Silva.